Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mīža' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mīža' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

apmīžalēt

apmĩžalêt Ahs., = apmižļât: atjāja Mārtiņš sirmu zirgu, atnāca Katrīne, apmižarēja VL.

Avots: EH I, 102


gomīža

guômĩža 2 (mit uom aus uovm ) Frauenb. eine gewisse Blume.

Avots: EH I, 424


govmīža

gùovmĩža: auch Salis, P. W. Šis ar mani tiesāties? 12.

Avots: EH I, 424


govmīža

gùovmīža Ronneb., Trik., AP., Spr., ein Pilz; vgl. guotene 2

Avots: ME I, 692


govsmīža

gùovsmīža Trik., boletus luteus L.

Avots: EH I, 424


mīža

mĩža,

2): auch AP., Kalz.; ‡

3) guovju mĩžas Frauenb., Grob., = guovju mĩzenes (Stinkkamillen, Wucherblumen?);

3) das weibliche Geschlechtsglied
Anekd. IV, 186.

Avots: EH I, 823


mīža

mĩža PS., C. [auch Līn.], mīžka Mag. XIII, 2, 65, mīžņa Etn. IV, 91, comm.,

1) der Pisser, Pissbeutel:
kā tu nāci, cisu mīža, jaunu meitu maltuvē? BW. 8036. [ve̦dat mīžu istabā! 34479, 1. maura mīža 34889;

2) gùovu mĩžas Zempenhof, eine Art
be̦kas (Kuhpilze).]

Avots: ME II, 650


mīžalēt

‡ *mĩžalêt, zu erschliessen ausapmĩ žalêt.

Avots: EH I, 823

Šķirkļa skaidrojumā (5)

ciska

ciska, cisks N. - Bartau n. RKr. VII, 84, Demin. cisciņa [BW. 34748 var.],

1) die Lande, Hüfte, das Hüftblatt, der Schenkel (grosse Muskel am Oberschenkel U.):
viņš klibuoja (bija klibs) ar savu cisku I Mos. 32,31. jāsaduod nerātnim labi pa ciskām Kand. cisku mīža, ein schlimmem Schimpfwort auf ein Frauenzimmer U.;

2) ein Teil des Spinnrades:
beņķa ze̦majā galā ietaisītas divi ciskas (cisciņas) ar riteni starpā RKr. XVII, 38; [cisciņa - auch ein Stäbchen am Webstuhl Bielenstein Holz. 406.] Zu li. kiškà "Kniekehle; бедро, ляжка", ndl. hijs dass (s. Lidén MO. V, 195 und būga KSn. I, 251) und (?) ai. kiṣ̌ku - "Oberarm" (Lewy PBrB. XXXII, 140 2 ); mit k - statt c - unter dem Einfluss von Formen wie kakṣ̌ā "Achselgrube"?]

Avots: ME I, 388, 389


govmīze

gùovmīze Etn. III, 160, [guovmīža Dunika], anthemis arvensis.

Avots: ME I, 692


izmīzt

[izmìzt (li. išmį̃žti), ausharnen. ] Refl. - tiês, Wasser abschlagen, harnen: jāapstājas, lai zirgi izmīžas. [laid brūtei izmìzties! BW. 35199.]

Avots: ME I, 773


piža

I piža, ein Frauenzimmer (in Spottliedern und im intimen Verkehr) Janš.: kas tā tāda piža, ruža? BW. 24829, 1;

2) "mīža" Bauske, Selg., Schibbenhof.

Avots: ME III, 229


šļūža

šļūža PV., = mīža I: slapjš kâ š.

Avots: EH II, 648