Paplašinātā meklēšana

‡ àizmĩlinât, liebkosend hin-, weglocken: a. bē̦rnu pruojām.

Avots: EH I, 40

apmĩlinât, tr., streicheln, liebkosen: sargs apmīlināja glaudīguo kaķi LP. VI, 860.

Avots: ME I, 108

ìemĩlinât, fakt., lieben machen, Liebe in jem. erwecken: cilvē̦ks, kuŗu grib iemīlināt Etn. II, 20. nuozvērējušās mani iemīlināt sevī V. Eglītis Zilā cietumā 100.

Avots: ME II, 46

izmĩlinâtiês, izmĩļuôtie-s, charmieren, liebäugeln, nach Herzenslust liebeln: namā viņi varēja pēc patikas izmīlināties Laps. B. gan laikam tik izbučuoties un izmīlināties ar tuo MWM. VII, 286. tuo tikai grib, kâ izmīļuoties, izēsties mūsu labuma MWM. VII, 894.

Avots: ME I, 773

mĩlinât,

1) liebkosen, lieb halten:
es gribu tevi apskaut, mīlināt Asp. VII, 26. [aiz kuo mani ciema puiši tikai mīļi mīlināja? BW. 34423.] sieva apkuopa un mīlināja savu māti LP. VII, 514;

2) lieb machen
U. Refl. - tiês, liebevoll um einen herum sein, sich bei jem. einzuschmeicheln suchen, sich mit jem. od. etwas abgeben: Sprw. mīlinās kâ mazi kaķē̦ni. tautu dē̦ls, kuo tik mīļi mīļinies? BW. 9605. Liena mīlinājās ar bērniņu Kaudz. M. viņš tagad sē̦dē̦tu pie krāsns un mīlinātuos ar uguntiņu Kļav. - Subst. mĩlinâšana, das Liebkosen; mĩlinâšanâs, das gegenseitige Liebkosen, Schmeicheln: ak kādi nu prieki, kampšanās un mīlināšanās! JK. III, 77; mĩlinãjums, die Liebkosung: mīlinājumu vajadzība Zalktis I, 150.

Avots: ME II, 644, 645

‡ nùomĩlinât, = nùomĩļuôt (?): viņa tuo nevarēja n. vien Janš. Dzimtene III ² , 59. Refl. -tiês,

1) zur Genüge seine Augen an einer geliebten Person od. schönen Sache werden
Vank.: n. ap ruotas lietām. viņš acīs tik skatās un n. vien nevar;

2) n. ap kuo, zur Genüge jem. liebkosen (?):
n. ap kaķi Vank.

Avots: EH II, 69

pamĩlinât, Refl. -tiês: sieviete ... lūdz ... zē̦nu ar viņu p. Pas. XIV, 155; eine Weile sein Herz an etwas erfreuen: p. ar jauniem zābakiem Oknist.

Avots: EH II, 157

pamĩlinât, tr., ein wenig liebkosen, laben, weiden: paņēma atkal kārtis un pamīlināja acis ap sarkanuo dūzi A. XIII, 462. Refl. -tiês, ein wenig charmieren, sich liebenswürdig machen.

Avots: ME III, 72

pìemĩlinât,

1) herbeischmeicheln, heranlocken:
tē̦vs zināja mani tâ piemīlināt, ka es viņam visu izteicu Etn. IV, 163;

2) lieb haben:
viņš man piemīlina Für. I unter mīl. Refl. -tiês, sich anschmeicheln: gubernātuora mīlulim piemīlināties Turg. Muižn. per.15.

Avots: ME III, 274

apmiêrinât, befriedigen, beruhigen, versöhnen: tas mani apmierina Kaudz. M.; apm. savu tukšuo vē̦de̦ru Etn. III, 110, savu ēstgribu JK. met naudu, lai apmierina gariņus LP. VII, 346. Refl. -tiês, sich befriedigen, beruhigen: viņš apmierinājas ar mazumu, er ist mit wenigem zufrieden. viņa sāka apmierinādamās ar bē̦rnu mīlināties Kaudz. M. apmierinãjums, Befriedigung, Beruhigung.

Avots: ME I, 108

ģaugties U., = ģaubties; [ģaũgtiês, = "mīlināties, "liebkosen" Dunika; s. ģaubt I].

Avots: ME I, 694

lābuôtiês, [lâbuôtiês ² Karls.], schleichen Ruj. n. U.; [lãbuoties "mīlināties" Stuhrof: mazi kuce̦ni lābuojas; sich anschmeicheln Burtn., Wid. Wohl zu la. lābī "gleiten, schlüpfen", s. Osthoff IF. V, 311.]

Avots: ME II, 434

‡ lidžinât (mit ostle. dž aus ģ?) Domopol "lutināt, mīlināt".

Avots: EH I, 740

mužinât: quälen Auleja, Bērzgale, Pilda, Zvirgzdine; "mušît" Wessen; "ķircināt, kutināt, mīlināt" Lettg. ‡ Refl. -tiês Auleja, sich abplagen: m. ap darbu.

Avots: EH I, 837

ņurinât,

[l) schnurren
Grünwald: kaķis ņurma Nötk., N.-Peb., Ermes, Serbigal];

2) "?": viņa čāpslina lūpām un priekā ņurina MWM. VIII, 242;

3) mit einem stumpfen Messer schneiden
Mesoten;

[4) (etwas Hartes) nagen od, beissen (vom Hunde gesagt)
Mitau;

5) "= ņurdzît" Ve̦caķi: bē̦rni ņurina kaķi N.-Laitzen, Grenči. Refl. -tiês,

[1) murmeln, sprudeln Stenden:
ūdens ātri tecēja. čaluodams un ņurinādams];

2) "?": (kuce̦ni) sākuši vairāk ņurināties Upīte Medn. laiki;

[3) "mit langen Zähnen essen"
Grünh., Hofzumberge;

4) "mīlināties": kaķis ņurinājas gar kājām N.-Peb.].

Avots: ME II, 906

pačužinât, tr.,

[1) ein wenig summend od. zuredend (ein Kind) zu beruhigen suchen
Bers.];

2) ein wenig lockern, aufktopfen:
gultu. pa, es tev pačužināšu vietu Vārpa, Vīt. Refl. -tiês,

[1) ein wenig in einer raschelnden Masse wühlen
Lennew., Alt-Rahden]: ej nu vēl pačužinies Vīt.;

[2) ein wenig trödeln:
pienāks, pačužināsies, paēdīs, - un es lai maksāju algu! Jürg.; "lē̦ni taisīties jeb rīkuoties" Peb. u. a.;

3) eine Weile still und freundlich sich unterhalten
MSil.; "pamīlināties, pajuokuot" Sessau].

Avots: ME III, 14

plê̦vâtiês ² Karls., plẽ̦vâtiês Tr.,

1) "?": iestatīju asu dadzi burvjiem, raganām plē̦vāties BW. 32470. Die von Alksnis-Zund. für einen dem ähnlichen Text ("augat. dadži, ... lai nenāca ... raganas plē̦vāties!" VL.) angegebene Bed. "mīlināties, kūvēties" scheint falsch erschlossen zu sein;

2) plẽ̦vâtiês. funkeln, flackern
Salis, aufleuchten Bauske: uguns liesma plẽ̦vājās Bers.;

3) plẽ̦vâties, flattern
Lautb.

Avots: ME III, 342

pužinât, zurechtlegen, ordnen Karls., zurechtschütteln, -rütteln, -zausen: gultu Frauenb. (vgl. kužinât II, 1). Refl. -tiês,

1) puscheln, sich langsam zurechtmachen, lange beim Putze beschäftigt sein
U.; mit Mühe aus den Federn kommen Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 68: pužinājies nu ātrāk, mēs jau gsam gatavi! Fest.;

2) "mīlināties" Ar.

Avots: ME III, 444

rītêtiês "spielen, liebkosen (mīlināties ar kādu lietu)"; für Lisohn angegeben, aber von Aps. nicht gekannt.

Avots: ME III, 540

vardzêtiês (?) Kreuzb. "mīlināties".

Avots: ME IV, 477