Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mūrnieks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mūrnieks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (15)
atšaubu
atšaubu, atšaubinu, atšaubeniski, atšaubiski, [atšuobeniski Drostenhof, atšuobeni Kalz.], Adv., rückwärts, hinterwärts: zirgs speŗ atšaubu. mūrnieks atkrita atšaubiski nuo stalažām. atšaubu, atšaubeniski sist, mit der Hand rückwärts schlagen A. X, 2, 66.
Avots: ME I, 200
Avots: ME I, 200
garbažas
ģīmis
ģĩmis: mit ì auch AP.;
1): puisītis baltu ģīmi BW. 12705, 3 var.; ‡
2) die Stirnseite eines Steines
Frauenb.: mūrnieks, pirms akmeni ceļ uz mūra, izmeklē akmenim ģĩmi (gludākuo pusi, kas jāliek uz ārpusi mūrim).
Avots: EH I, 428
1): puisītis baltu ģīmi BW. 12705, 3 var.; ‡
2) die Stirnseite eines Steines
Frauenb.: mūrnieks, pirms akmeni ceļ uz mūra, izmeklē akmenim ģĩmi (gludākuo pusi, kas jāliek uz ārpusi mūrim).
Avots: EH I, 428
ķempāt
ķe̦m̃pât, -ãju, schmurgeln, sudeln, namentl. in der Zstz. mit pie: kas tuo bļuodu pieķe̦mpājis? Serb. Refl. -tiês, in Blieden ķempêtiês, sich besudeln: kuo tur ke̦mpājies kâ ķempis Serb. bē̦rns nuoķempējies ar māliem kâ mūrnieks Blieden n. Etn. II, 113.
Avots: ME II, 364
Avots: ME II, 364
lūdzams
lùdzams, Part. praes. pass. von lùgt,
1) gebeten:
nuo tā laika ne lūdzams nepiedāvāja ūdeni, seitdem bot er auf keinen Fall mehr (eig.: selbst wenn er gebeten wurde) Wasser an LP. V, 233. bet ķēve nevilka ne lūdzama VI, 424. puikas vairs nenāca ne lūdzami uz būdiņu VI, 494. tāļāk nede̦g ne lūdzams IV, 147. lūdzamā diena od. lūdzamdiena Duomas III, 435, der Busstag, eig. der Tag, an dem gebetet werden muss;
2) gefälligst, freundlichst, bei einer Aufforderung:
lai duoduot jele, lūdzams, auzas LP. VI, 486. lūdzami, ļautiņi, neturat dusmas, liebe Leutchen, bitte, zürnet nicht! BW. 964. ai, lūdzama, ļauna diena, pamet vienu bāleliņu! 9229;
3) lūdzamais, die Bitte, die Fähigkeit, Gaben zu bitten:
bet ve̦lnam aplam labs lūdzamais LP. VI, 396. zuosis ar lūdzamuo talkā VI, 365. laist lūdzamuo vaļā od. vaļām, sich aufs Bitten legen: mūrnieks laiž lūdzamuo vaļā JK. V, 43. lūdzamuo, lūdzam lūgt, inständigst bitten: lai lūdz tevi lūdzamuo BW. 15014. lūdzam lūdzu māsiņām 13454.
Avots: ME II, 517
1) gebeten:
nuo tā laika ne lūdzams nepiedāvāja ūdeni, seitdem bot er auf keinen Fall mehr (eig.: selbst wenn er gebeten wurde) Wasser an LP. V, 233. bet ķēve nevilka ne lūdzama VI, 424. puikas vairs nenāca ne lūdzami uz būdiņu VI, 494. tāļāk nede̦g ne lūdzams IV, 147. lūdzamā diena od. lūdzamdiena Duomas III, 435, der Busstag, eig. der Tag, an dem gebetet werden muss;
2) gefälligst, freundlichst, bei einer Aufforderung:
lai duoduot jele, lūdzams, auzas LP. VI, 486. lūdzami, ļautiņi, neturat dusmas, liebe Leutchen, bitte, zürnet nicht! BW. 964. ai, lūdzama, ļauna diena, pamet vienu bāleliņu! 9229;
3) lūdzamais, die Bitte, die Fähigkeit, Gaben zu bitten:
bet ve̦lnam aplam labs lūdzamais LP. VI, 396. zuosis ar lūdzamuo talkā VI, 365. laist lūdzamuo vaļā od. vaļām, sich aufs Bitten legen: mūrnieks laiž lūdzamuo vaļā JK. V, 43. lūdzamuo, lūdzam lūgt, inständigst bitten: lai lūdz tevi lūdzamuo BW. 15014. lūdzam lūdzu māsiņām 13454.
Avots: ME II, 517
mūriķis
noķellēt
nùoķellêt, tr., beschmutzen, beschmieren: viņš nuoķellējis visas malas. Relf. - tiês, sich beschmutzen, sich beschmieren: kâ mūrnieks e̦smu nuoķellējis JR. V, 85.
Avots: ME II, 805
Avots: ME II, 805
noķempēties
nùoķempêtiês, sich beschmieren, sich bwschmutzen: bē̦rns nuoķempējis ar māliem kâ mūrnieks Etn. II, 113.
Avots: ME II, 805
Avots: ME II, 805
nomūrēt
nùomũrêt, tr.,
1) festmauern:
ieskati tik˙pat kâ cementu nuomūrē̦ti MWM. VIII, 462;
[2) n. grāmatas U., Bücher schlimm zurichten.]
Refl. - tiês, sich besudeln, sich beschmutzen: bē̦rns nuomūrējies kâ mūrnieks Kand., Ahs., [Bauske].
Avots: ME II, 823
1) festmauern:
ieskati tik˙pat kâ cementu nuomūrē̦ti MWM. VIII, 462;
[2) n. grāmatas U., Bücher schlimm zurichten.]
Refl. - tiês, sich besudeln, sich beschmutzen: bē̦rns nuomūrējies kâ mūrnieks Kand., Ahs., [Bauske].
Avots: ME II, 823
nozieķēt
‡ nùoziẽķêt C., Dunika, Kegeln, Lemb., Zögenhof, beschmieren, beschmutzen; mit einer dicken Schicht bestreichen C., Wolmarshof: n. visu muti Ruhental. mūrnieks nuozieķējis siênu ar māliem Palzmar n. RKr. XVII, 89. Refl. -tiês Dunika, Trik., sich beschmutzen.
Avots: EH II, 109
Avots: EH II, 109
saķaulēt
saķaulêt,
1) zerschlagen:
saķaũlēt bļuodu Wolm., Salis, Widdrisch;
2) gierig aufessen
(mit àu 2 ) Lis., Golg.;
3) liederlich vermauern:
mūrnieks krāsni tikai saķàulējis 2 Lis., Golg., Adleenen.
Avots: ME II, 662
1) zerschlagen:
saķaũlēt bļuodu Wolm., Salis, Widdrisch;
2) gierig aufessen
(mit àu 2 ) Lis., Golg.;
3) liederlich vermauern:
mūrnieks krāsni tikai saķàulējis 2 Lis., Golg., Adleenen.
Avots: ME II, 662
sknabarāt
tašķīgs
‡ tašķîgs "tāds, kas mē̦dz tašķīties": nuodzīvuojies dubļains kâ vis˙tašķīgākais mūrnieks Veldre Dēli un meitas 181.
Avots: EH II, 668
Avots: EH II, 668
zieķēt
zieķêt, -ẽju,
1) (stark) schmieren, streichen
Erlaa, Lenzenhof, Serbigal, Vīt., (mit iẽ ) Bauske, Drosth., Dunika, Frauenb., Nötk., A. - Salis, Orellen, Ramelshof, Salis, Schibbenhof, Stenden, Wolmarshof, (mit ìe 2 ) Plm. n. RKr. XVII, 87, Kalnemois, KatrE., Kokn., Selsau, Stomersee: nezieķē tik biezi! tie nav māli (sagt man zu jem., der viel Butter isst) Ramelshof. zieķē tikai tu man tās burtnīcas kâ mūrnieks! Stenden;
2) übermässig viel essen
(mit iẽ ) Bauske;
3) ungleichmässig säen
Ramdam. Refl. -tiês, schmieren (intr.): ar zīmuli zieķējas uz papīŗa Drosth.
Avots: ME IV, 742
1) (stark) schmieren, streichen
Erlaa, Lenzenhof, Serbigal, Vīt., (mit iẽ ) Bauske, Drosth., Dunika, Frauenb., Nötk., A. - Salis, Orellen, Ramelshof, Salis, Schibbenhof, Stenden, Wolmarshof, (mit ìe 2 ) Plm. n. RKr. XVII, 87, Kalnemois, KatrE., Kokn., Selsau, Stomersee: nezieķē tik biezi! tie nav māli (sagt man zu jem., der viel Butter isst) Ramelshof. zieķē tikai tu man tās burtnīcas kâ mūrnieks! Stenden;
2) übermässig viel essen
(mit iẽ ) Bauske;
3) ungleichmässig säen
Ramdam. Refl. -tiês, schmieren (intr.): ar zīmuli zieķējas uz papīŗa Drosth.
Avots: ME IV, 742
zviest
zvìest AP., C., Jürg., Nötk., (mit iẽ ) Sermus, Smilt., Wesselshof, (mit ìe 2 ) Golg., Heidenfeld, Lubn., Prl., Saikava, Selsau, (mit iê ) Kl., -žu, -du, schmieren Adsel, Vīt., einen Ofen mit Lehm verschmieren Peb., Serben und Sessw. n. U.: mūrnieks, piesitis siênai skaliņus, sāk zviest kaļķu javu Vīt. mūrnieks zviež mālus Golg. zviest sviestu uz maizes aŗamu kārtu (Butter sehr dick aufs Brot streichen) Golg. Aus ziest . sviest (vgl. svaidît II).
Avots: ME IV, 783
Avots: ME IV, 783