mūriķis

mũriķis, der Maurer Blaum., Lös. n. Etn. IV, 147. Gew. mūrnieks.

Avots: ME II, 678

mūriķis

mũriķis: "Blaum." ME. II, 678 zu ersetzen durch "Blaum. Pie sk. ug., S. 258".

Avots: EH I, 839