Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mada' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mada' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
kramadants
mada
madakna
madara
madara, madere Buschh., gew. d. Plur. madaras, n. BW. 7139 ein Demin. madaliņas, das Labkraut, Krapp (galium), ein beliebtes Färbemittel der Letten: sarkana krāsuošanai ņēma madaru (arī: maranu) saknes A. XI, 12. [Nebst oder durch estn. madar(as) wohl aus dem Germanischen (vgl. schwed. mådra, ae. mœdere, ahd. matara "Färberröte"); s. Thomsen Beroringer 268 und Berneker Wrtb, II, 67.]
Avots: ME II, 547
Avots: ME II, 547
madara
I madara: auch Gr.- Buschh., ("eine Wiesenpflanze") Kaltenbr., (galium verum) Saikava, Demin. acc. plur. madereņas BW. 7131, 1 var., gen. plur. madarīšu BW. 12229, 8 var.; silā man dzeltes auga, pasile madariņas BW. 7139. sarkanīte, madariņa 7138.
Avots: EH I, 776
Avots: EH I, 776
madara
madarains
madaraîns,
1) voller Labkraut, Krapp;
2) madaraini raksti, labkrautartige [?] Muster
Konv. 2 1390; madarains - madaru ziediem pušķuots, madaruots; madarām izšūts, izrakstīts Dobl. n. Etn. IV, 145.
Avots: ME II, 547
1) voller Labkraut, Krapp;
2) madaraini raksti, labkrautartige [?] Muster
Konv. 2 1390; madarains - madaru ziediem pušķuots, madaruots; madarām izšūts, izrakstīts Dobl. n. Etn. IV, 145.
Avots: ME II, 547
madarāt
madarât, -ãju, madaruôt, auch madarêt, -ẽju, intr.,
1) Krapp, Labkraut sammeln;
eita, meitas, madaruot! BW. 7126;
2) mit Krapp färben:
dzīparuot, madaruot (Var.: madarêt, madarāt RKr. VII, 33), negulēt tai mātei! BW. 1989. meitas paņē̦mušas līdza madaruotas uolas Janš.;
3) ausnähen, sticken
Ar., verzieren, schmücken: šuvu, šuvu, varažāju (Var.: madarēju, knipelēju) BW. 7194. šuodien mani tautas veda dzīparuotu, madaruatu (Var.: maranuotu) 18263. es vakar nuozapirku madaruotu (Var.: madarainu, made̦rē̦tu) kumeliņu; še nevaid meitiņām madaruota vainadziņa 29741. madaruošana - tik daudz kâ vilnaiņu, kre̦klu u. c. izrakstīšana sikiem, marguotiem, zvaigžņuotiem rakstiem, kādi ir madaru ziedi un lapas Konv. 2 2561.
Avots: ME II, 547
1) Krapp, Labkraut sammeln;
eita, meitas, madaruot! BW. 7126;
2) mit Krapp färben:
dzīparuot, madaruot (Var.: madarêt, madarāt RKr. VII, 33), negulēt tai mātei! BW. 1989. meitas paņē̦mušas līdza madaruotas uolas Janš.;
3) ausnähen, sticken
Ar., verzieren, schmücken: šuvu, šuvu, varažāju (Var.: madarēju, knipelēju) BW. 7194. šuodien mani tautas veda dzīparuotu, madaruatu (Var.: maranuotu) 18263. es vakar nuozapirku madaruotu (Var.: madarainu, made̦rē̦tu) kumeliņu; še nevaid meitiņām madaruota vainadziņa 29741. madaruošana - tik daudz kâ vilnaiņu, kre̦klu u. c. izrakstīšana sikiem, marguotiem, zvaigžņuotiem rakstiem, kādi ir madaru ziedi un lapas Konv. 2 2561.
Avots: ME II, 547
madare
madarēties
madarnieks
nomadarot
‡ nùomadaruôt, mit Krapp färben (perfektiv): nuomadaruojusi dažus baltu dziju gabalus sarkanus Janš. Paipala 11.
Avots: EH II, 66
Avots: EH II, 66
šmadarēt
šmadarēt
šmaderêt, -ẽju, auch refl. -tiês, schnüffeln, wühlen Fest. šmaderêties ap ē̦damuo Golg. Aus d. schmaddern.
Avots: ME IV, 81
Avots: ME IV, 81
Šķirkļa skaidrojumā (26)
amads
atbrāzties
‡ atbrāztiês, stürmisch her-, zurückeilen: atbrāzies kâ vē̦tra. Madaļa un... Elza pašas bija atbrāzušās Janš. Precību viesulis 42.
Avots: EH I, 136
Avots: EH I, 136
dubulti
‡ dubulti "?": par dubultiem Nīcā sauc meitās iešanu Janš. Dzimtene V, 43. Madaļa ... negrib ... iet ar viņu dubultuos (ihn heiraten), tādēļ ka viņam nav... iedzīves Precību viesulis 21.
Avots: EH I, 338
Avots: EH I, 338
dzīparot
dzīparots
dzīparuots, mit dzīpari geschmückt: dzīparuoti cimdi, prievitiņi, lindruociņi BW. 1138; 20647. dzīparuoti man deķīši BW. 24842. mani tautas veda dzīparuotu, madaruotu BW. 18263. Jāņa māte dzīparuota BW. 33013.
Avots: ME I, 557
Avots: ME I, 557
dzirdēt
ielaist
ìelaîst, tr.,
1) herein -, hineinlassen:
bē̦rnu istabā, luopus kūtī, laivu ūdenī, kātu cirvī, rūgušu pienu saldā pienā, labību mašīnā. kam, bāliņ, tu ielaidi svešus ļaudis sētiņā BW. 14407, 1. ganīdama es ielaidu kalpa vīra pļaviņā BW. 19909. Sprw.: ielaidis kâ uti kažuokâ. ielaid ve̦lnu baznīcā, viņš kāps uz kanceles. ielaist jumtā sarkanuo gaili, den roten Hahn aufs Dach setzen;
2) einzapfen:
alu ielaist; dagegen: mucu ielaist, ein Fass anstechen;
3) hineinlassen, einreissen lassen, vernachlässigen:
slimību. kad budžus ielaiž, tad tie var izplēsties lielumā Konv. 2 462;
4) ohne Zucht lassen:
bē̦rnus. tē̦vs viņu par daudz ielaidis Blaum. ielaists zē̦ns, ein verzogener Junge U. Refl. - tiês,
1) sich herein -, hineinlassen, hinein -, herein -, fliegen:
ar laiviņu ielaiduos gulbju šautu e̦ze̦rā BW. 11111. meitas gāja madaruos, tām es līdzi ielaiduos 7131. [sāpē̦tājs ielaidies kauluos Nigr.] paņēmuos bites spārnus, ielaiduos bāliņuos 26622. zirneklis ielaidies ellē LP. VII, 1185. baluodis ielaidās pa luogu istabā;
2) sich einlassen, sich abgeben, nachgeben, auf etw. eingehen:
neielaidies ar viņu valuodās, sarunās runā, ne˙kādās darīšanās. viņš gan tev piesuolīja citus gre̦dze̦nus, bet neielaidies LP. IV, 86. kad reiz bijuse ar viņu ielaidusēs, tad vairs nevarējuse tikt vaļā JK. V, 63. uz tuo es nevaru ielaisties Vēr. I, 1156;
[3) zu tauen anfangen (von Gefrorenem):
ziemas ceļš jau ielaidies, - zirgam kājas brūk cauri Bers.].
Avots: ME II, 36
1) herein -, hineinlassen:
bē̦rnu istabā, luopus kūtī, laivu ūdenī, kātu cirvī, rūgušu pienu saldā pienā, labību mašīnā. kam, bāliņ, tu ielaidi svešus ļaudis sētiņā BW. 14407, 1. ganīdama es ielaidu kalpa vīra pļaviņā BW. 19909. Sprw.: ielaidis kâ uti kažuokâ. ielaid ve̦lnu baznīcā, viņš kāps uz kanceles. ielaist jumtā sarkanuo gaili, den roten Hahn aufs Dach setzen;
2) einzapfen:
alu ielaist; dagegen: mucu ielaist, ein Fass anstechen;
3) hineinlassen, einreissen lassen, vernachlässigen:
slimību. kad budžus ielaiž, tad tie var izplēsties lielumā Konv. 2 462;
4) ohne Zucht lassen:
bē̦rnus. tē̦vs viņu par daudz ielaidis Blaum. ielaists zē̦ns, ein verzogener Junge U. Refl. - tiês,
1) sich herein -, hineinlassen, hinein -, herein -, fliegen:
ar laiviņu ielaiduos gulbju šautu e̦ze̦rā BW. 11111. meitas gāja madaruos, tām es līdzi ielaiduos 7131. [sāpē̦tājs ielaidies kauluos Nigr.] paņēmuos bites spārnus, ielaiduos bāliņuos 26622. zirneklis ielaidies ellē LP. VII, 1185. baluodis ielaidās pa luogu istabā;
2) sich einlassen, sich abgeben, nachgeben, auf etw. eingehen:
neielaidies ar viņu valuodās, sarunās runā, ne˙kādās darīšanās. viņš gan tev piesuolīja citus gre̦dze̦nus, bet neielaidies LP. IV, 86. kad reiz bijuse ar viņu ielaidusēs, tad vairs nevarējuse tikt vaļā JK. V, 63. uz tuo es nevaru ielaisties Vēr. I, 1156;
[3) zu tauen anfangen (von Gefrorenem):
ziemas ceļš jau ielaidies, - zirgam kājas brūk cauri Bers.].
Avots: ME II, 36
kaplis
kaplis (kaplỹs), [kapls Glück I Sam., 13, 20, kaple Depkin],
1) die Hacke, ein landwirtschaftliches Werkzeug [Setzen, Selb.]:
nāc ar cirvi, nāc ar kapli: visa mana tē̦va zeme sīku kārklu pieauguse BW. 25929. ai sīkās madariņas, bēdziet kārklu krūmiņā, liela pulka meitu nāca, visām kapļi mugurā 7123. ar kapli nuocẽ̦rt ciņus Drsth.;
2) ein Instrument zum Ausnehmen des Honigs U.:
bē̦das bija tam tē̦vam, kam aug dē̦li, kam aug meitas: kapli kalt, dzeini mīt BW. 3351;
3) = cērte, die Hohlaxt zum Aushöhlen von Krippen, Bienenstöcken, Särgen (Biel. H. 181) u. a.:
aizgāju uz mežu bez cirvja, bez kapļa, atnesu tīni ar visu vāku (Rätsel);
4) das Grabeisen
Elv.;
5) eine zweizinkige Mistgabel Trik., Stom., Mar.;
6) ein Instrument des Maurers zur Zubereitung des Lehms
Aps. [Zu kapât.]
Avots: ME II, 159
1) die Hacke, ein landwirtschaftliches Werkzeug [Setzen, Selb.]:
nāc ar cirvi, nāc ar kapli: visa mana tē̦va zeme sīku kārklu pieauguse BW. 25929. ai sīkās madariņas, bēdziet kārklu krūmiņā, liela pulka meitu nāca, visām kapļi mugurā 7123. ar kapli nuocẽ̦rt ciņus Drsth.;
2) ein Instrument zum Ausnehmen des Honigs U.:
bē̦das bija tam tē̦vam, kam aug dē̦li, kam aug meitas: kapli kalt, dzeini mīt BW. 3351;
3) = cērte, die Hohlaxt zum Aushöhlen von Krippen, Bienenstöcken, Särgen (Biel. H. 181) u. a.:
aizgāju uz mežu bez cirvja, bez kapļa, atnesu tīni ar visu vāku (Rätsel);
4) das Grabeisen
Elv.;
5) eine zweizinkige Mistgabel Trik., Stom., Mar.;
6) ein Instrument des Maurers zur Zubereitung des Lehms
Aps. [Zu kapât.]
Avots: ME II, 159
kava
kava,
1): eine gewisse (zu einem bestimmten Zweck benötigte) Anzahl, eine Gruppe, ein Komplekt
Peb., Schujen, Sermus, Sessw.: nuopērc divas kavas adāmadatu (d. h. 2 Komplekte zu je 5 Nadeln) - vienu tievāku, uotru rupjāku! Schujen, Sermus. man ir divas kavas (2 ganze Spiele) kāršu ebenda. k. ir divas kārtis, kuŗas vajag vienam gājienam (bei einem gewissen Kartenspiel die Karte, mit der man sticht und diejenige, die man gleich darauf ausspielt) ebenda. tur ir divas kavas (2 zu unterscheidende Gruppen) burtnīcu ebenda. (uolu) k., diejenige Anzahl von Eiern, die ein Huhn zum Brüten legt N.-Peb. n. Latv. Saule S. 1043, Schujen, Sermus.
Avots: EH I, 596
1): eine gewisse (zu einem bestimmten Zweck benötigte) Anzahl, eine Gruppe, ein Komplekt
Peb., Schujen, Sermus, Sessw.: nuopērc divas kavas adāmadatu (d. h. 2 Komplekte zu je 5 Nadeln) - vienu tievāku, uotru rupjāku! Schujen, Sermus. man ir divas kavas (2 ganze Spiele) kāršu ebenda. k. ir divas kārtis, kuŗas vajag vienam gājienam (bei einem gewissen Kartenspiel die Karte, mit der man sticht und diejenige, die man gleich darauf ausspielt) ebenda. tur ir divas kavas (2 zu unterscheidende Gruppen) burtnīcu ebenda. (uolu) k., diejenige Anzahl von Eiern, die ein Huhn zum Brüten legt N.-Peb. n. Latv. Saule S. 1043, Schujen, Sermus.
Avots: EH I, 596
knābt
knàbt [li. knóbti "клевать"], - bju, - bu [Schujen, knàbt 2 Warkl., knâbt 2 Dunika, Wandsen], knàpt C., tr.,
1) picken, hacken:
vārna vārnai acis ārā neknābj. tē̦vs aizgāja bišu knābt Ar. 1238 (gew. kāpt). knāb, māsiņa, madariņas, āra pļavas ganīdama BW. 7127. meitas, meitas, mēļu knābt 7136;
[2) zupfen
U.]. Refl. - tiês, einander hacken: cāļi knābjas. Subst. knābẽjs, wer pickt, nackt; knābiens, ein Hieb mit dem Schnabel; knābšana, das Picken, Hacken; knābums, die vollendete Tätigkeit des Hackens, Pickens. [knàbju, knàbt vielleicht für älteres * knabju (vgl. knabstît), knàbt. Zu li. knebénti "ковырять" knẽbis "кирка для огородных работ", an. hnafa "abhauen" u. a., s. Zupitza Germ. Gut. 120, Fick Wrtb. III 4 , 97, Persson Beitr. 139 f. und 881 f.]
Avots: ME II, 244
1) picken, hacken:
vārna vārnai acis ārā neknābj. tē̦vs aizgāja bišu knābt Ar. 1238 (gew. kāpt). knāb, māsiņa, madariņas, āra pļavas ganīdama BW. 7127. meitas, meitas, mēļu knābt 7136;
[2) zupfen
U.]. Refl. - tiês, einander hacken: cāļi knābjas. Subst. knābẽjs, wer pickt, nackt; knābiens, ein Hieb mit dem Schnabel; knābšana, das Picken, Hacken; knābums, die vollendete Tätigkeit des Hackens, Pickens. [knàbju, knàbt vielleicht für älteres * knabju (vgl. knabstît), knàbt. Zu li. knebénti "ковырять" knẽbis "кирка для огородных работ", an. hnafa "abhauen" u. a., s. Zupitza Germ. Gut. 120, Fick Wrtb. III 4 , 97, Persson Beitr. 139 f. und 881 f.]
Avots: ME II, 244
krietns
krìetns, (kriẽtns Dond., Dunika, Līn.],
1) tüchtig, rechtschaffen, brav:
krietns cilvē̦ks, darbs;
2) gehorig, tüchtig:
kruogā ve̦cais paturēja krietnu pusdienu Dīcm.; so namentl. das Adverb krietni, dial. auch krieti, pa krìetnam: krietni od. pa kvietnam nuopērt, saēsties Etn. I, 27; III, 144;
3) krietni, im Ernst, ohne Scherz:
būs vai nu krietni Mada jāprecē Blaum. Zu kriet; [anders v. d. Osten-Sacken IF. XXIII, 381].
Avots: ME II, 284
1) tüchtig, rechtschaffen, brav:
krietns cilvē̦ks, darbs;
2) gehorig, tüchtig:
kruogā ve̦cais paturēja krietnu pusdienu Dīcm.; so namentl. das Adverb krietni, dial. auch krieti, pa krìetnam: krietni od. pa kvietnam nuopērt, saēsties Etn. I, 27; III, 144;
3) krietni, im Ernst, ohne Scherz:
būs vai nu krietni Mada jāprecē Blaum. Zu kriet; [anders v. d. Osten-Sacken IF. XXIII, 381].
Avots: ME II, 284
kutelīgs
maņdariņas
maņdariņas [Ruj., eine Art Pflanzen]: silā man uogas auga, pasilē mandariņas BW. 22355. [Wohl gleichbed. mit estn. mandaras "madar(as), Labkraut"; vgl. le. madara(s),]
Avots: ME II, 560
Avots: ME II, 560
marada
‡ marada, eine gewisse Pflanze Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 71; marada Oknist, galium moliugo. Wohl aus madara umgesteltt.
Avots: EH I, 783
Avots: EH I, 783
maranas
maranas, ["maralas" N.-Peb.], = madaras">madaras, Labkraut (galium L.) RKr. II, 71. lielās od. zirgu m., nördliches Labkraut (galium boreale L.) RKr. II, 71 (n. U. lielās m., galium verum); mazās m., galium uliginosum U. [Eher wohl (s. Berneker Wrtb. II, 18) nebst estn. maran dass. (vgl. Thomsen Beröringer 268) entlehnt aus r. маренá "Färberröte", als (nach Zubatý AfslPh. XIII, 431 ff.) verwandt damit u. a., weil dies Wort im Baltischen ganz isoliert erscheint. Vgl. übrigens auch le. marnakas und māravas.]
Avots: ME II, 562, 563
Avots: ME II, 562, 563
mārlakas
mārnakas
mēris
mèris: loc. s. mēŗā BW: 3375 (aus Schlehk), mērā 3385 (aus Edwahlen); kauj kaŗā, mirst mērī BW. 34124. puišiem sē̦rga Vidzemē: trīs nuomira, trīs nuoslīka, trīs kâ m. vazājās BW. 12752, 2. mêris 2 , ein Schimpfname Frauenb., mèris, Schimpfname für einen aufdringlichen Menschen od. ein solches Tier AP.: pagaidi tu man, mēri, vai neiesi uz māju! AP. meita luopiņus lamājusi par mēŗiem, krupjiem Pas. V, 356 (aus Usingen). es par mēri ("?"; Var.: ve̦lnu) nebē̦dāju, mēŗam vārdu i zināju: pats mērīt[i]s Indriķīt[i]s, mēŗa māte Madaļiņa BW. 34119, 1. mēris ("?") kala ambīlīti, tē̦raudā mē̦rcē̦dams 27369. mēŗa kakls, ein Schimpfname Frauenb. mēŗa puķe - auch Frauenb.
Avots: EH I, 808
Avots: EH I, 808
mudaras
pašrocīgs
pupurs
pupurs,
1) pupuris U., die Knospe
Erlaa (lapu pupurs), Cibla: priedītei, eglītei vējiņš trauca pupuriņu BW. 24407, 5. es mežiņa vīriņš biju, man pupuru ce̦purīte 30557. eita, meitas, madarās, nu zied elkšņa pupuriņi! BW. 7126;
2) ein Knirps:
vīriņ, manu pupuriņ, es tev[i] lielu izaudzēju BW. 9397, 7 var.;
3) Demin. pupurtiņš "maza drusciņa" Bers, n. Etn. IV, 167. Wohl zu paupt; zum Suffix vgl. pumpurs.
Avots: ME III, 415
1) pupuris U., die Knospe
Erlaa (lapu pupurs), Cibla: priedītei, eglītei vējiņš trauca pupuriņu BW. 24407, 5. es mežiņa vīriņš biju, man pupuru ce̦purīte 30557. eita, meitas, madarās, nu zied elkšņa pupuriņi! BW. 7126;
2) ein Knirps:
vīriņ, manu pupuriņ, es tev[i] lielu izaudzēju BW. 9397, 7 var.;
3) Demin. pupurtiņš "maza drusciņa" Bers, n. Etn. IV, 167. Wohl zu paupt; zum Suffix vgl. pumpurs.
Avots: ME III, 415
smalkstarains
smalˆkstaraîns, feine staras habend: pēc madaras (galium) smalkstarainuo lapu un ziedu parauga Konv. 2 1390.
Avots: ME III, 953
Avots: ME III, 953
teterīgs
teterĩga PS., (mit î) C., die Birkheune Sessw.: irbe Grieta, sluoka Maija, teterīga Madaliņa BW. 2675.
Avots: ME IV, 169
Avots: ME IV, 169
valodot
vaņķis
vaņķis,
1) etwas Eingewickeltes
(mit an̂ 2 ) Bauske, Wandsen; ein eingewickeltes Kind (mit an̂ 2 ) Schibbenhof; "gare̦ns drēbju vīstuoklis" (mit an̂ 2 ) Schibbenhof;
2) ein gut aufgemästefes Jungschwein auch ein sotcher Knabe
(mit an̂ 2 ) Ahs.; ein gut entwickeltes Schosskind (mit an̂ 2 ) Frauenb.: apvēlies jau it brangs vaņķis (von einem kleinen Kinde gesagt) Frauenb. Madai jau tāds brangs vaņķis ir ebenda, sivē̦ns kâ vaņkis Ahs. n. RKr. XVII, 62. puišelis tik apaļš kâ vaņķis ebenda; "ein schreiendes Kind";
3) ein grosses Stück (z. B. Brot)
Kaltenbrunn, Oknist, Sonnaxt (mit àņ 2 );
4) "ein runder und weicher Bauch"
Kosenhof. Vgl. vanks.
Avots: ME IV, 474
1) etwas Eingewickeltes
(mit an̂ 2 ) Bauske, Wandsen; ein eingewickeltes Kind (mit an̂ 2 ) Schibbenhof; "gare̦ns drēbju vīstuoklis" (mit an̂ 2 ) Schibbenhof;
2) ein gut aufgemästefes Jungschwein auch ein sotcher Knabe
(mit an̂ 2 ) Ahs.; ein gut entwickeltes Schosskind (mit an̂ 2 ) Frauenb.: apvēlies jau it brangs vaņķis (von einem kleinen Kinde gesagt) Frauenb. Madai jau tāds brangs vaņķis ir ebenda, sivē̦ns kâ vaņkis Ahs. n. RKr. XVII, 62. puišelis tik apaļš kâ vaņķis ebenda; "ein schreiendes Kind";
3) ein grosses Stück (z. B. Brot)
Kaltenbrunn, Oknist, Sonnaxt (mit àņ 2 );
4) "ein runder und weicher Bauch"
Kosenhof. Vgl. vanks.
Avots: ME IV, 474
vidžināt
vidžinât U., Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, N.-Peb., Nötk., singen, zwitschern (von Vögeln): strazds vidžina Celm. bezdelīga vidžina Frauenb., Etn. II, 51. vāluodze vidžina Etn. II, 51. lakstīgala vidžināja (Var.: vizināja) BW. 2697, 2. zvirbuļi . . . vidžina Purap. Kkt. 14. putni vidžināja Daugava I, 991. Mada tâ runā, kâ bezdelīga vidžina (von einer feinen Mädchenstimme gesagt) Frauenb.
Avots: ME IV, 581, 582
Avots: ME IV, 581, 582