Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mama' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mama' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (10)
izvillēt
izvillêt "?": burvji, zīlnieki... ir viltnieki, ... me̦lkuļi, naudas izvillē̦tāji Bergm. Saņemamas spred. macības 516.
Avots: EH I, 496
Avots: EH I, 496
krekls
kre̦kls, kreklis Kand., Demin. hierzu kreklītis BW. 7377, das Hemd. linu, pakulu, vilnas kre̦kls; besonders gerühmt werden im VL. slēžu kre̦kli, feine (schlesische) Hemden; laulājamais kr., Trauhemd LP. III, 33; mirstamais kr., Sterbehemd: rnirstamuo kre̦klu vilku BW. 30893. laimes kre̦kls, das Glückshemd: dažam e̦suot piedzimstuot vis˙caur tāda nuoņe̦mama plēve, kā ģē̦rbs - laimes svārki od. laimes kre̦kls. laimes krekliņš jāglabā, lai būtu laimīgs mūžs JK. VI, 30. es nebiju apvilkusi laimes kre̦klu mugurā BW. 31201. mūža kre̦kls, das Sterbehemd, das für immer bestimmte H.: vēl tev nav, bajāriņ, mūža kre̦kls mugurā BW. 31172, 2. kre̦klas mazgāt, velēt, Wäsche (nicht nur Hemden) waschen. kre̦kluos od. kre̦klā staigāt, im blossen Hemde umhergehen. ja kre̦klu šūnuot sienas me̦zgli, tad tas, kam kre̦klu šūn, būs drīzi brūtgāns vai brūte LP. II, 191. Sprw.: kre̦kls tuvāks nekâ svārki. tik vajadzīgs kâ kre̦kls uz muguras. dzīvuo kâ kre̦kls mugurā. nesaki ne savam kre̦klam od. nevar ne pats savam kre̦klam ticēt. Verwünschung: kad tev ne kre̦kla mugurā nepaliktu! - [kre̦kls auch ein Teil des Teerofens Bielenstein Holzb. 546. Wohl zu ae. hŗgl "Gewand", ahd. hragil "indumentum", s. Zupitza Germ. Gntt. 123, Bezzenberger BB. XXIII, 315 und XXVII, 170, Wiedemann BB. XXVII, 250; doch vgl. auch Petersson Vergl. slav. Wortstud. 28].
Avots: ME II, 271, 272
Avots: ME II, 271, 272
māma
mãma [Ruj., Drosth. (li. momà (Kinderwort), slav. mama "Mutter", ahd. muoma "Muhme, Tante")], Demin. mãmiņa, māmuks Vārpas 6,
1) die Mutter
[voc. s. màm! PS.], das Mütterchen: duos māma cicīša Gold. n. Etn. II, 43. mirtin miršu es, māmiņa! BW. 27812, 20;
2) māmiņa, Mütterchen, - freundliche Anrede älterer Frauen. -
[Vgl. Berneker Wrtb. II, 14 f., Loś РФВ. XXIII, 60 und Bezzenberger Altpr. Monatsschr. XV, 282 ff.]
Avots: ME II, 582
1) die Mutter
[voc. s. màm! PS.], das Mütterchen: duos māma cicīša Gold. n. Etn. II, 43. mirtin miršu es, māmiņa! BW. 27812, 20;
2) māmiņa, Mütterchen, - freundliche Anrede älterer Frauen. -
[Vgl. Berneker Wrtb. II, 14 f., Loś РФВ. XXIII, 60 und Bezzenberger Altpr. Monatsschr. XV, 282 ff.]
Avots: ME II, 582
mamma
noaicināt
nùoaîcinât
1): viņš mūs iekš mūsu grē̦kiem nuo pasaules neir nuoaicinājis Bergm. Saņemamas sprediķu mācības 1795, S. 2.
Avots: EH II, 30
1): viņš mūs iekš mūsu grē̦kiem nuo pasaules neir nuoaicinājis Bergm. Saņemamas sprediķu mācības 1795, S. 2.
Avots: EH II, 30
paviļa
paviļa: Plur. paviļas, ein Fundament aus nicht zusammengemauerten Feldsteinen Saikava; hölzerne Klötze als Fundament eines Gebāudes Ramkau; = paruļi resp. paruļļi Ramkau; bāliņš manim muižu cirta, zvindu lēja paviļās (Var.: vaŗu lēja paviļā) BW. 9407, 3. zeme, apaļa kâ rāciņš, lidinājas ... gaisā. viņai nav paviļļas ("?") apakšā, kur tā var piestāties Bergm. Saņemamas spred. mācības 554.
Avots: EH XIII, 190
Avots: EH XIII, 190
pieņemt
pìeņemt,
1) annehmen; zu-, hinzunehmen; zu sich nehmen:
atrastais pieņe̦mts dē̦la vietā. kungs pieņēma mēteļa lejas stūŗus Krišs Laksts 27. kājas man gan vēl drusku tâ kâ aukstumu pieņe̦m Kav. ēd, cik sirds pieņe̦m Kav. es nebiju pieaugusi, ne prātiņu pieņē̦musi BW. 15158. tautiet[i]s manu tē̦vu lūdza visu cauru svē̦tu nakti, vēl pieņēma svētu rītu, līdz pielūdza māmuļīti BW. 15061. blandās tâ pat pa pilsē̦tu, kâ dieva nepieņe̦mts A. XX, 642, wie von Gott verlassen. pieņem, dievs, tē̦v[u] un māti! BW. 4144, 4. nevar vairs, būtu nāve pieņē̦musi! 8750. priekšlikums ir pieņe̦mams, der Vorschlag ist annehmbar Kaudz. M. 193. - pieņe̦mama istaba, das Empfangszimmer;
2) berühren, anrühren:
apkārt sevi vien dziedāju..., svešus ļaudis nepieņēmu (Var.: neaiztiku, neaizkāru), lai netapu ienaidā BW. 956, l. Refl. -tiês, zunehmen, sich mehren: smadzenes tiecas augt un pieņemties Vēr. II, 83. skaņas pieņēmās vēl lieliskāki Turg. Muižn. per. 112. vējš pieņēmās ar˙vien stiprāks A. XX, 402. tavs pūriņš pieņemsies. spē̦ki deviņkārt pieņe̦mas LP. IV, 27. jāšu pasaulē gudrībā pieņemties V, 356. vaigs sācis pieņemties arvienu daiļāks IV, 217.
Avots: ME III, 277
1) annehmen; zu-, hinzunehmen; zu sich nehmen:
atrastais pieņe̦mts dē̦la vietā. kungs pieņēma mēteļa lejas stūŗus Krišs Laksts 27. kājas man gan vēl drusku tâ kâ aukstumu pieņe̦m Kav. ēd, cik sirds pieņe̦m Kav. es nebiju pieaugusi, ne prātiņu pieņē̦musi BW. 15158. tautiet[i]s manu tē̦vu lūdza visu cauru svē̦tu nakti, vēl pieņēma svētu rītu, līdz pielūdza māmuļīti BW. 15061. blandās tâ pat pa pilsē̦tu, kâ dieva nepieņe̦mts A. XX, 642, wie von Gott verlassen. pieņem, dievs, tē̦v[u] un māti! BW. 4144, 4. nevar vairs, būtu nāve pieņē̦musi! 8750. priekšlikums ir pieņe̦mams, der Vorschlag ist annehmbar Kaudz. M. 193. - pieņe̦mama istaba, das Empfangszimmer;
2) berühren, anrühren:
apkārt sevi vien dziedāju..., svešus ļaudis nepieņēmu (Var.: neaiztiku, neaizkāru), lai netapu ienaidā BW. 956, l. Refl. -tiês, zunehmen, sich mehren: smadzenes tiecas augt un pieņemties Vēr. II, 83. skaņas pieņēmās vēl lieliskāki Turg. Muižn. per. 112. vējš pieņēmās ar˙vien stiprāks A. XX, 402. tavs pūriņš pieņemsies. spē̦ki deviņkārt pieņe̦mas LP. IV, 27. jāšu pasaulē gudrībā pieņemties V, 356. vaigs sācis pieņemties arvienu daiļāks IV, 217.
Avots: ME III, 277
spirgs
spir̃gs: auch Orellen, Wilkenhof: viņa diezgan tāda spirga, nadzīga Orellen. spir̃gi luopi ir labi uzturē̦ti luopi Seyershof. kas pē̦r[n] ap šuo laiku spirgi bija Bergm. Saņemamas spred. mācības 492. ‡ Subst. spir̃gums Seyershof, die Frische: nakts spirgumā visi stādi labāk aug.
Avots: EH II, 552
Avots: EH II, 552
ūmāte
ũmãte Irmlau, Ruhental, Rutzau, Wain., die Grossmutter Dobl., Gr.-Essern. ū- aus nd. ō- (in Omama "Grossmutter" bei Frischbier II, 111).
Avots: ME IV, 409
Avots: ME IV, 409
vuimāt
vuimât, merken,spüren, wittern (namentl. eine Spitzbüberei) Mar. und Oppek. n. U. Etwa aus estn. oimama "verstehen, einsehen"? Oder zu uime?
Avots: ME IV, 676
Avots: ME IV, 676