Paplašinātā meklēšana

mede Dond., die Jagd: runcis iztecējis uz medi.

Avots: ME II, 590

[II me̦daga,

1) "etwas Gutes":
uz šuo nu meitas krīt kâ uz me̦dagu AP.;

2) "eine Art Pflanzen"
Bers.; wohl zu me̦dus.]

Avots: ME II, 589

medeklis, der Jäger: medī, medī, medeklīti, ne tu mani nuomedīsi BW. 14644.

Avots: ME II, 590

[I medene Planhof "das weibliche Schamglied".]

Avots: ME II, 590

[II medene, die Märzente Fest. - [Wohl zu mežs.]

Avots: ME II, 590

III medene: baltā m. Anzen, galium mollugo; dze̦lte̦nā m. ebenda, galium verum.

Avots: EH I, 795

[III medene eine Blume, deren Blüten anfangs rosa, später lilafarben sind" Sessw., Laud.; eine der kreimene ähnliche Pflanze Mar.]

Avots: ME II, 590

IV medene: eine Art Hummel Meselau.

Avots: EH I, 795

[IV medene "eine graugestreifte Höhlenbiene (kleiner als die Hummel)" Sessw.; die Hummel Arrasch.]

Avots: ME II, 590

‡ V medene (wo?), die Jagdzeit: šuodien bij laba m.

Avots: EH I, 795

I medenes,

1) braune Hirschzunge (hydnum imbricatum L.)
RKr. II, 72;

2) ein Pilz, wahrscheinlich agaricus viscidus
U.

Avots: ME II, 590

II medenes, etwas Gutes: nezin kādas medenes atradis! (= kaut kuo labu atradis, nuo kā negrib pruojām iet) Lis.; [krīt kâ uz medenēm Lis.; wohl zu me̦dus.]

Avots: ME II, 590

‡ I medenīca, Honigsammlerin (?): bite liela m., ne visiem me̦da deve Lauternsee n. FBR. XVII, 96.

Avots: EH I, 795

‡ II medenīca, die Jägerin: kaķiene liela m. Lubn. n. FBR. XVII, 127. pūce liela medenica (Var.: mediniece ) BW. 2574.

Avots: EH I, 795

medenieks (unter mednieks): auch AP., Siuxt, BW. 30506 var., Tdz. 47884.

Avots: EH I, 795

medenis St., RKr. VIII, 95, = mednis.

Avots: ME II, 590

šmedens, ein Stück, ein Klumpen Wid.

Avots: ME IV, 83

‡ šmederêtiês Saikava "kuopuoties": š. ar tādām puolietēm.

Avots: EH II, 649

vērmedes Manz., = vērmeles I: tie (=grē̦ki) ir tavai sirdij rūgtāki nekâ vērmedes un žultis Manz. Post. III, 120. Aus dem mnd.

Avots: ME IV, 563

iemaši, gew. iemati,

1) Saum, Spädel am Hemede, Kleide;

2) die Knöpfe des Rockes auf dem Rücken; die Taille;
iemaši (iemati) ir vieta, nuo kurienes iesākas šķēre uz svārku muguras Wend. n. A. XII, 560. Zu iemest.

Avots: ME II, 43

I me̦daga od. me̦dagas kuoks, Nutzholz Grob. n. Etn. IV, 146. [Wohl aus žem. medega = hochli. medžiaga (zu le. mežs).]

Avots: ME II, 589

mẽdît [Ronneb., C., Dond., Selg., Wolm., Līn., Bl., Salis, Wandsen, mẽ̦dît Ruj., Alt - Salis, Lautb., Warkh.], -u [od. -ĩju Lis.], -ĩju, spotten, nachäffen, höhnen: apkārt manu ruotu grieza, mē̦da manu valuodiņu BW. 10375. Refl. -tiês,

1) = mēdīt: "ja, ja!" Jānis mēdījās MWM. VI, 507. ja mē̦dās, tad dievs karstu akmeni uz mēles uzliekuot Etn. II, 79. nemē̦dās šie kakti par tavu darbu A. XX, 544;

2) einander verspotten, einander nachäffen:
duj cielavas satikās, viena uotru mēdījās BW. 34184. - Subst. mẽdîšana, mẽdîšanâs, das Spotten, Nachäffen; mẽdîtājs, mẽdîtãjiês, einer, der spottet, nachäfft: mēdītājs bez ļaunas sirds (Rätsel) Sassm. [Zu li. mė´gzdyti "дразнить", mėgdytis "spotten", pamėčioti "nachspotten" (s. Būga РФВ. LXV, 319); vgl. auch li. pamedeimas "gesticulatio", pamedetoias "niekabilis" u. a. bei W. Schulze KZ. XLV, 228. Auf einer Interjektion mē beruhend?]

Avots: ME II, 612

mednieks, medinieks U., [Lesten], medenieks">medenieks, (f. -niece) der Jäger: mēžsargi staigājuši un ķe̦rstījuši malas mediniekus Upīte Medn. laiki 3. es bij [u] putnu medinieks BW. 30490. Diānas mednieču daiļajam baram nav laika MWM. XI, 179.

Avots: ME II, 590

mednis, Demin. auch me̦dnē̦ns, der Auerhahn, das Auerhuhn (tetrao urogallus L.) : Sprw. mednis mednieka negaida. labāk zīle ruokā, nekâ mednis kuokā, besser eine Meise in der Hand, als ein Auerhahn auf dem Baume. [Wohl aus * mednis (= li. medìnis "hölzern"; vgl. medenis, Leskien Nom. 377 und Le. Gr. 47); als der"Baumvogel"zu le. mežs.]

Avots: ME II, 590

mežs [li. mẽdžias "Wald, Baum", apr. median "Wald"],

1) der Wald, das Gehölz:
Sprw. mežā būdams meža meklē. kâ lai re̦dz mežu, kad kuoki priekšā? mežs bijis, mežs būs. mežam ausis, laukam acis. gan mežs izmācīs. mežu līst, nuolīst, den Wald roden. ve̦cākais brālis gāja pa mežu mežiem, durch grosse, weite Wälder Dīcm. pas. v. I, 52. gavilē viena meža meita (Bewohnerin des Waldes, eig. Waldmädchen), visi meži nuoskanēja BW. 386, 9. - mežā braukt, gew. (in den Wald) nach Holz fahren. kungs mežu neduod, der Herr gibt uns kein Holz, gestattet uns keine Hölzung U. - mežā iet, seine Notdurft verrichten U.;

2) von einem dichten, dem Waldesdickicht ähnlichen Gewimmel, Gedränge:
pie pils sapulcējušies ļaudis kâ mežs apkārt LP. VI, 792;

3) in genitivischen Verbindungen mit Tier-, Vogel- und Pflanzennamen bezeichnet mežs alles, was im Deutschen mit "wild" im Gegensatz zum Zahmen bezeichnet wird, z. B. meža pĩle, cũka, zùoss, zirgs; meža gailis, der Auerhahn,
meža suns, der Wolf (eig.: der wilde Hund) Br. 438. meža vērsis, der Auerochs. Sprw.: skrien kâ meža zvē̦rs, wie ein wildes Tier;

4) in andern genitivischen Verbindungen: meža ceļš, der Holzweg
U.; meža gaitas, Wildprett St.; meža uzraugs od. meža vagaris, der Waldaufseher Sassm.; meža vīrs, eigentl. ein Waldmensch, bedeutet aber gewöhnlich den Wolf, wie denn überhaupt, da sein eigentlicher Name aus Aberglauben nicht genannt wird, noch manche ähnl. Bezeichnungen für ihn bestehen, z. B. meža putns, m. kungs, [m. dievs L.], m. luņķis u. s. w. U.; meža zaglis, der Wilddieb Dond. [Vgl. auch den Ortsnamen Vidmede (ein Wald) Lvv. II, 10. - Zu r. межà "Grenze; Wäldchen", serb. mèđa "Grenze; Gebüsch", slowen. méja "Grenze; Geholz", ai. mádhya-ḥ, gr. μέσ(σ)os, la. "medium" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 32, Wiedemann BB. XXVIII, 79, Torp PBrB. XXI, 428, Walde Wrtb. ² 472, Trautmann Wrtb. 173.]

Avots: ME II, 611

nùokûpêt, nùokûpt, intr.,

1) abrauchen,beräuchert werden:
gan tu biji nuokūpusi dūmaiņā istabā BW. 27617. nuokūpst mani balti vaigi [25924];

2) ab -, dahindampfen, davonstäuben:
dūmi vien nuokūpējuši Upīte Meden. laiki. zili dūmi nuokūpēja zaļa meža maliņā BW. 19877, 13. aizgājis pa purviem, ka nuokūpējis vien LP. V, 157. [rudzi nuokūp U. (unter kūpêt), der Roggen dampft in der Blütezeit.]

Avots: ME II, 804

sar̂mulis Prl., Wid., Spr., auch ein Demin. sarmuliņš, der Hermelin, das Wiesel; das Kaninchen Spr.: medenieki, nuošauniet sarmulīti (Var.: sarmuliņu, se̦rmulīti)! māte meitas man nedeva bez sarmuļa kažuociņa BW. 11071. sarmuliņu kažuoks Kaudz. M. 340. sarmuliņu alas Duomas II, 67. apakš tavas bikšu klapes sarmuliņš (gemeint ist der penis) cilājās BW. 35013. Vgl. se̦rmulis. Nebst li. šarmuõ od. šermuõ "Hermelin", šarmuonỹs "Wiesel", ahd. harmo "Hermelin" wohl (nach der Farbe) zu sar̂ma, vgl. Trautmann Wrtb. 300 und Meyer - Lübke IFA. VII, 76.

Avots: ME III, 722

II šìlka ² : "svārki, mētelis" Heidenfeld; grābj sev pie vē̦de̦ra - jūt citu šilku, ... - nu kļuvis pats par vilku J. Medenis Sējējs 1939. S. 4.

Avots: EH II, 626

sireniẽks, sirinieks, ein umherstreifender Krieger, ein Räuber Wid., "Parteigänger" V.: kļūstam mēs nuo sireniekiem izpuostīti Manz. Post. I, 416. tādi laupītāji ir, katri ... paši siruo jeb siriniekus uz savu kaimiņu uzrāda II, 195. bij bieži jāizciešas daudz kaŗa šausmu ne˙vien nuo svešiem sireniekiem Plūd. Llv. II, 126. sirenieki, medenieki mani balti bāleliņi BW. 18655. sirenieki, medenieki, nuošaujiet se̦rmulīti! 11071 var. Zu sirt 1.

Avots: ME III, 845

smẽde, = kalve, die Schmiede; aus mnd. smede.

Avots: ME III, 960

sũbrs Karls., sūbrs U., Bielenstein Holzb. 581, der Auerochse: nuosaucies tu, sūbrīti (Var.: stumbrīti)! nu jāj tavi medenieki BW. 30493. Vgl. s(t)umbrs, suobr(i)s.

Avots: ME III, 1129

svìlpt (li. švilpti) C., Neuenb., PS., N. - Wohlfahrt, (mit ìl ² ) Kl., Lis., Golg., Prl., (mit ilˆ ² ) Ahs., Bauske, Siuxt, Bershof, Ugalen, -pju, -pu, pfeifen Gr. - Sessau, Nigr., Wid.: es ganu zirgus un svilpju Ahs. medenieks svilpa sunim Nigr. vai dzirdi strazdu svilpjam? ebenda. Zu svelpt.

Avots: ME III, 1159

II tūlu, Interjektion: tūlu, tūlu, tallalā, rītu brauksu Duobelē BW. 2196. tūlu, tūlu, medenieki, pūšat ratu rumbiņā! 21109.

Avots: ME IV, 281

I vẽrmeles Bl., Ramkau, Wolm., (mit ḕr ² ) Prl., vẽrmẽles C., Nötk., vḕr-mêles ² Kl., vẽrmelenes Frauenb., der Wermut (artemisia absinthium) L., U., Mag. IV, 2, 89; Etn. III, 7; Konv. ² 190: tik rūgts kâ vērmeles. Aus vẽrmedes nach lettischen Wörtern auf -eles umgebildet.

Avots: ME IV, 563

vidmedis: vgl. den Flurnamen Vidmede Plvv. I, 34 und 62.

Avots: EH II, 781

zaķàustiņas, ‡

2) "kāds uogulājs" Lubn. (blüht um Johanni, mit herzförmigen Blättchen, mit -dunkelroten süssen Beeren; die Blüten haften am Stengel wie bei Maiglöckchen; auch
medenes genannt).

Avots: EH II, 800

žulˆts, -s. žults, -a Glück, žulˆte ² Ruj., (mit ul˜ ) Dond., (Plur.?) žultis Manz., die Galle: rūgtāki nekâ vērmedes un žultis Manz. Post. III, 120. dzirdināšu tuos ar žulta ūdeni (mit Galle) Glück Jerem. 23, 15. ar žultu ūdeni (mit einem bitteren Trunk) 8, 14. vīna ķe̦kaŗi ir žultu ķe̦kaŗi, tiem ir rūgtas uogas V. Mos. 32, 32. rūgts kâ žults Br. sak. v. 1550. viņam apskrējās (sacēlās) A. XXI, 782) žults MWM. v. J. 1896, S. 483. (fig.) žults, ienaids un me̦li JR. V, 55. Manzel bietet Post. III, 118 auch einen dat. pl. žulšām. Vgl. zulˆkts und žulˆkts.

Avots: ME IV, 831