pame̦sls,
1) der Fussschemel [Bielenstein Holzb. 230],
die Fussdecke: nu ir tev kāju pame̦slā gaiss, ūdens, uguns, zeme GL,
pāve̦sts atsūtīs tev dārgus pame̦slus, kur tavas kājas staigās MWM. VI, 486;
2) fig.,
der Lump, ein Gegenstand des Hohnes, der Verachtung: viņš nav vis kāds kāju pame̦sls, bet gan vīrs Vārds.
tev par kāju pame̦slu negribu būt Degl.
[esi tik uotram par ve̦rgu, par kuju pame̦slu De̦glavs Rīga Il, 1, 575.]
Zu pamest.Avots: ME III,
69