Paplašinātā meklēšana

àizmiegt,

1) zudrücken:
a. rīkli, lai nevar kliegt Warkl.;

2) schnell hin-, weglaufen
Bers., Festen; ‡

3) = ‡ àizgriezt 3 : tuo mēs kādā klusā stūrī aizmiedzām un piekāvām Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 40

àizmiegt,

1) tr., die Augen schliessen:
es acis aizmiedzu Rain. P. aizmiedza acis Purap. H. 118. vecene gulējusi aizmiegtām acīm Tēv.;

2) intr., sich entfernen.
Spr.

Avots: ME I, 41

apmiêgt, tr.,

1) ringsum drücken
Spr.; [bedrücken, unterdrücken: latgaliešus apmigt Latg. Wōrds 1922, Nr. 9; ähnl. ibid. 1921, Nr. 40];

2) um etw. laufen, herumlaufen:
viņš apmiedza ap kalnu C.

Avots: ME I, 108

atmiêgt, ‡

2) abdrücken, drückend ermüden
Wessen: līdzbraucējs sēdēja man uz kājām un tâ man atmiedza kājās, ka tās pat nuotirpa.

Avots: EH I, 156

atmiêgt Spr., [ abkneifen: atmiedz gabalu maizes! Warkland, Bers.].

Avots: ME I, 178

‡ atžmiêgt C., Sessw., hereilen.

Avots: EH I, 183

‡ damiêgt, andrücken: vērsis damiedze vilku pi siênas Pas. I, 249, d. ar kājas Auleja.

Avots: EH I, 306

[damiêgtiês, sich andrücken.]

Avots: ME I, 436

ìemiêgt, tr., hineindrücken: suns iemiedzis asti grunu od. kāj u starpā, galvu priekškāju starpā Bers. viņu pieslēdza pie mūŗa un kājas iemiedza siekstās JK. G. bija iemiedzis savu monoklu acī A. XII, 344.

Avots: ME II, 46

izmiêgt, ‡

2) zerdrückend beseitigen
Warkl.: i. visus tārpus nuo lapām; ‡

3) "mühsam, gewaltsam (etwas Schweres) herausheben"
Schwanb.

Avots: EH I, 467

izmiêgt, tr., ausdrücken, aus -, durchkneten: viss negatavs kâ neizmiegti māli Asp.

Avots: ME I, 773

‡ izšmiegt, ausscnnauben, schneuzen Altenwoga: i. de̦gunu.

Avots: EH I, 486

miêgt,

1): auch Wessen, Pas. VIII, 218; mazas kurpes miedz kājas Auleja. sirdī miedz (sāp, it kâ spiestu) ebenda. m. (zwingen)
da darbam (zur Arbeit) ebenda. kad cieši miedz (wenn man sehr geizt), kaidu mārceņu var salasīt (sakrāt) ebenda. pate miedze (trat heimlich) jam uz kājas Pas. XII, 400 (aus Makašēni). maizi miêgt (kneifen) Saikava. jā čigāns ve̦lnu uzvarēs akmeņa miegšanā Pas. XI, 111 (aus Andrupine);

2): schiessen:
zaķis pašā de̦guna galā; miêdz tik zemē! Saikava;

3): auch Auleja; ‡

4) essen
Lems.: miêdz tik iekšā! Grawendahl. ‡ Refl. -tiês, sich drücken, drängen Bērzgale: cāļi pie vistas miedzas Skaista n. FBR. XV, 48. bē̦rns pie mātes miêdzas Auleja. ļaudis miedzas, gribē̦dami visi baznīcā tikt ebenda.

Avots: EH I, 824

miêgt [Kl., Kr., PS., C.], - dzu,

1) miêgt [Erlaa], Bers., tr., stark drücken
Erlaa n. U., Lös.: miedz acis cieši! Bers., [Fest.], mach die Augen zu. viņa... man ap kaklu ruokas miedza JR. V, 166;

2) [vgl. li. numíegti "interficere" Sãlos] schlagen, einen Peitschenhieb geben
[Fest.], Neik. n. U.;

4) laufen
[Fest.], Drosth.: miêdz taišņi pa tīrumi! Mar. n. RKr. XV, VI, 28. es viņiem pakaļ miedzu MWM. v. J. 1898, S. 502. Babans miedza pa pagalmu uz vārtu pusi Poruk IV, 144. [Wohl zu migt, miegs, nebst le. meigt, maidzît, li. mýgti "drücken" LChr. 359, 43 aus Dusetos, apr. pelemaygis "Rötelweihe", vgl. Trautmann Apr. Spr. 393, Fick Wrbt. I ^4, 510.]

Avots: ME II, 651

nùomiêgt,

1): n. (nuospiest) dunduri Zvirgzdine. n. (nuokniebt) nuo maizes kādu drupanu Saikava. es pats tuo sivē̦nu nuomiegšu (nuokaušu) Blaum. No sald. pud. 11. n. (nuošaut) zaķi Saikava, Vank.; ‡

2) (eine Strecke Weges) zurücklegen
Vank.: n. ve̦se̦lu jūdzi; ‡

3) schnell hinlaufen
Vank.: zaķis jau nuomiedza pāri klajumam.

Avots: EH II, 69

nùomiêgt, tr., niederdrücken, erwürgen, töten: lai nuomiedzuot pa aitai LP. VI, 293.

Avots: ME II, 821

pamiêgt, ‡

2) ein wenig drücken
(perfektiv): pamiedz pirmuo Pas. VIII, 315. raganas meita pamiedze (scil. kuociņu), - ciets III, 482.

Avots: EH II, 157

pamiêgt, tr., unter etwas drücken, unterschieben: viens iedruošinājās, ce̦puri pamiedzts padusē, uzkāpt uz lievenēm DL.

Avots: ME III, 72

[pãržmiegt, eilig durchsägen: p. kuoku Horstenhof.]

Avots: ME III, 190

pìemiegt, (ein wenig) schliessen (die Augen) Fest.: atteica... viltīgi pasmiedamies un piemiegdams vienu aci. viņš piemiedza acis Stari II, 359,

Avots: ME III, 274

puspìemiêgts, halbzugedrückt, -zugemacht: acis bija puspiemiegtas Apsk. v. J. 1903, S. 417.

Avots: ME III, 432

samiêgt: seja bija viltīgi samiegta Vanagu ligzda 252. samiedze ruoku duravās Warkl. cēlās saslieteņi, gaŗām kārtīm uz augšu kuopā samiegta te̦lpa Vindedze 4. Refl. -tiês: puika izskatās tāds samiedzies (sarāvies) AP. kukulis pie kukuļa samiedzies Auleja. aiz Gramzdu ceļa gala mūsējais samiedzās vēl šaurāks A. Upītis Sm. lapa 109.

Avots: EH XVI, 431

samiêgt, tr., zudrücken, fest drücken Pas. I, 284, II, 143, fest halten, zerdrücken: slimā samiedza acis Vēr. II, 654. pulksteni saujā samiedzis Duomas I, 675. ceļa galus samiedzis MWM. VIII, 589. kam jūs palaidēt, kam nesamiedzēt? Pas. III, 192 (aus Eglüne). čūskas samiedz lūškās! IV, 290. cik jis svītu samiedz, vējš atkan tuo izpleš Rositten, žē̦lums samiedz... sirdi L. W. 1921, № 50, 34. Refl. -tiês, sich zusammen-, zudrücken; samiedzies šauri skats Apsk. v. J. 1903, S. 448. re̦tumis samiedzās kāds vaibstiņš Upītis Sieviete 154.

Avots: ME II, 688

sazmiêgt ² , zusammendrücken Ruj.

Avots: ME III, 797

sažmiêgt: lapsene ar sažmiegto vidukli Sudrabkalns V. b. l. 164.

Avots: EH XVI, 469

sažmiêgt, fest zusammendrücken Meiran, Saikava, Warkl.; s. acis, die Augen zudrücken C., Ermes, Jürg., Siuxt, Wandsen, Mesoten.

Avots: ME III, 800

šmiegt,

1) schlagen
Spr.;

2) "слетѣть, сбѣгать" Spr.;

3) schneuzen:
šmiedzu de̦gunu Altenwoga. Vgl. žmiegt.

Avots: ME IV, 85

uzmiêgt,

1) auf-, losdrücken; ausdrücken:
uzmiegt auguoni, pūžņus Bers.;

2) einen Schlag versetzen:
uzmiegt zirgam ar pātagu Golg., Sessw.;

3) hinauflaufen, -springen:
suns uzmiedza kalnā. Runtiņš... uzmiedzis zirgā un aizaulekšuojis J. Veselis Trīs laimes.

Avots: ME IV, 360

uzžmiêgt ² Stenden, einen Schlag versetzen: es viņam uzžmiedzu pa ce̦kulu Stenden.

Avots: ME IV, 402

I zmiegt, -dzu,

1) = miêgt, stark drücken, würgen Linden (in Kurl.), (mit iê ) AP., Bers., Golg., Lennew., Saikava, Trik.: peli, vardi Lennew. zmiedz viņu nuost! Bers.;

2) stibitzen
(mit iê ) Trik.;

3) laufen
(mit iê ² ) Wandsen.

Avots: ME IV, 747

II zmiêgt ² Ruhental "über Unnötiges lachen"(?).

Avots: ME IV, 747

žmiegt,

1): mit iê AP., C.;

2): mit iê AP.

Avots: EH II, 820

žmiegt, -dzu,

1) = zmiegt I 1 Dahlen n. Etn. II, 49, Lennew., Mitau, (mit iê ) Adl., Gr. - Buschhof, Heidenfeld. Kalz., Selsau: žmiedzis iekšā Anekd. IV, 199;

2) = šmiegt 1, schlagen (mit iê ) Adl., Bers., C., Gr. - Buschh., Kalz., KatrE., Kegeln, Selsau, Sonnaxt, Trik., (mit iê ² ) Siuxt, Wandsen, (mit ìe ² ) Meiran: žmiegt pa acīm Autz, Memelshof;

3) = zmiegt I 3, laufen (mit iê ) Adl., Bers., C., Gr. - Buschh., Kalz., Kegeln, Meiran, Trik., (mit iê ² ) Siuxt: žmiedz nu ātri teļam pakaļ, ka vari nuoķert! Horstenhof.

Avots: ME IV, 822

apmaidzît [li. apmáigyti], tr., freqn. zu miegt,

1) (ringsum) quetschen, drücken:
puiši meitas apmaidzīja C.;

2) eine Arbeit fix beendigen:
ratnieks pa nedēļu kā maidzīt apmaidzīja divi gaņģus riteņu J. Kaln.

Avots: ME I, 104

[I blĩmêt Ramkau, woran geschmiegt dastehen. Vgl. etwa li. blýžoti "woran geschmiegt daliegen und le. blīnêt "schlaflos liegen"].

Avots: ME I, 316

III čamma: "ein Tier (Hund oder Katze), das sich essenden Menschen anschmiegt" (?) Talsen.

Avots: EH I, 284

glaũst [Tr., Erwahlen, Dunika, Nigr., Wandsen, Salis, Bl., glàust AP., Jürg., Serbigal, C., PS., Trik.], - žu, - du (li. glaũsti "anschmiegend"), tr.,

1) glätten, streicheln, liebkosen:
glauž savu līgaviņu BW. 11987. divas māsiņas sviestu glauž Tr. III, 964. glaužu gaŗus matus BW. 5496. viņu glauda draugu ruokas Vēr. I, 661. ne mana bija galva glausta, ne istaba izslaucīta BW. 14363,3;

2) schmiegen, anschmiegen:
glaud galviņu pie manim Ltd. 2108;

3) streichen, streifen;
bezdelīgas spārnus gar vē̦suo ūdeni glauž JR. IV, 37. krūtis pie krūtīm glaustu Rainis. Refl. - tiês,

1) sich, einander streicheln, liebkosen:
abi viens uotru glaužas;

2) sih anschmiegen:
glaužas ar savām krūtīm pie viņa krūtīm klāt Saul. mums jāglaužas pie pagasta klēts pakšiem Aps. [Nebst glauda, gluds zu li. glúdoti "still angeschmiegt da liegt", dial. глбкiй "schlümpfig, glatt"; vgl. auch glaums und glums. Weitere Kombinationen (bei Walde Wrtb. ² 348 und Boisacq Dict. 1062 verzeichnet) sind unsicher.]

Kļūdu labojums:
ne mana = ne man

Avots: ME I, 622, 623

[gļiêbt, tr., andrücken, anschmiegen (piemiegt): zirgs gļieb[j] ausis Fest. - Vgl. gliebties.]

Avots: ME I, 633

glūža,

1) "tāds, kas lien un glūnē̦dams kādas blēņas pasle̦pe̦n padara",

[2) ein ungeschickter, fauler Tölpel (dabei oft von hohem Wuchs und um sich herumblickend):
nuoskatās kâ glũža, lai uotrs vai nuo pade̦gunes nuoņe̦m Planhof. kas nu tādu glužu derēs; tas jau sev maizes nenuopelnis C., PS. Wohl zu li. glúdoti "still angeschmiegt daliegen".]

Avots: ME I, 631

juosmenis (unter juosma); cirps tev piemiegts pie juosmeņa Azand. 32. iegrimdams sniegā ... līdz juosmenim A. Grīns Dvēseļu putenis II, 86.

Avots: EH I, 571

kļaûsts, wer sich an einen anderen anschmiegt Bers., Lub., Druw.

Avots: ME II, 239

[II mêgt, mê̦dzu, mêdzu Warkh. Warkl.,

1) schlagen;

2) eilig fliehen;
kontaminiert aus miegt und bêgt?]

Avots: ME II, 613

[I meigt, -dzu,

1) "maiglēs iespiest" Lös.; drücken;

2) laufen:
zaķis meidz Stirniene; vgl. miegt.]

Avots: ME II, 591

miekšêt, miêkšķêt [C., Kl.], - u od. - ẽju, - ẽju,

1) [miêkšķêt Lis., Drosth., Wolm., Trik., miêkšķêt ² Ruj., Salis, Bauske, miẽkšķêt Iw., Lautb.], weich magen (auch durch Drücken und Schlagen U.), erweichen [miêkšêt PS., N. - Peb.]: graudus miekšē ar ūdeni Konv. ² 749. ūdens mālus miekšē caur, Wasser macht den Lehm mürbe U. mizas rags, kas duobē bij iemē̦rkts miekšēt JR. IV, 149;

2) miêkšêt C., Lub., = miegt">miegt, drücken: miekš acis cieti;

3) miekšķêt, schlagen (von Tieren)
N. - Bergfried;

4) umrühren, maischen
Bergm. n. U. [In der Bed. 4 wohl zu maisīt, in der Bed. 2 - 3 - zu miêgt, in der Bed. 1 - wohl zu mîksts, in der Bedeutung durch miekš(ķ)êt 2 u. 3 beeinflusst.]

Avots: ME II, 652

II pavipšķinât " = miegt%20aci%20un%20t%C4%81s%20puses%20vaigu%20savilkt%20uz%20aug%C5%A1u%20un%20ar%20l%C5%ABp%C4%81m%20tais%C4%ABt%20truoksni">piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt truoksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības": es par tādām lietām tik pavipšķinu!" Widdrisch.

Avots: ME III, 138

saglaũst,

1): s. galvu ar līgaviņu, seinen Kopf anschmiegen an das Liebchen
BielU.; ‡

2) "sabāzt, paslēpt" Dunika: s. maizi krāsnī cepšanai. s. slēpjamās mantas pa pažuobelēm. Refl. -tiês; suns, sašļucis un saglaudies (mit angeschmiegten Ohren),
sāka lē̦ni lumzāt uz māju pusi Janš. Apsk. 1903, S. 176.

Avots: EH XVI, 408

zmaidzît Karls., Nötk., -gu od. -dzu (Ruj.), -dzĩju, freqn. zu zmiegt, drücken (mit aî ) Kr., Lennew., Smilt. (hier z. B. vom Ausdrücken des Beerensaftes od. der Molken aus der Käsemilch), Vīt.; drückend betasten (mit aî ² ) Ruj.; . wütend anfassen Ruj. und W. - Livl. n. U.: nezmaigi meitenes tik stipri, labāk tik pamaidzi! Vīt. Vgl. smaidzît.

Avots: ME IV, 747