piemiegt
pìemiegt,
(ein wenig) schliessen (die Augen) Fest.:
atteica... viltīgi pasmiedamies un piemiegdams vienu aci. viņš piemiedza acis Stari II, 359,
Avots: ME III,
274
piemiegt
pìemiegt,
1): mit
iê Lis.; ‡
2) = pìespiêst 1:
nuo virsas sāce krist zeme un piemiedze vȩlnu Pas. V, 252.
piemiedzis izlauztuos rudzus ar kristu XV, 204. ‡ Refl.
-tiês, sich andrücken Bērzgale:
piesamiedze pie guotiņas Pas. VI, 172.
Avots: EH II,
262