piemiegt

pìemiegt, (ein wenig) schliessen (die Augen) Fest.: atteica... viltīgi pasmiedamies un piemiegdams vienu aci. viņš piemiedza acis Stari II, 359,

Avots: ME III, 274


piemiegt

pìemiegt,

1): mit Lis.; ‡

2) = pìespiêst 1: nuo virsas sāce krist zeme un piemiedze vȩlnu Pas. V, 252. piemiedzis izlauztuos rudzus ar kristu XV, 204. ‡ Refl. -tiês, sich andrücken
Bērzgale: piesamiedze pie guotiņas Pas. VI, 172.

Avots: EH II, 262