miesta
[I miẽsta Pe̦nkule, ein Mörser; wohl kontaminiert aus dem entlehnten miẽzeris und piesta.]
Avots: ME II, 655
Avots: ME II, 655
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'miesta' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'miesta' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (5)
miests
I miẽsts, [miêsts 2 AP.], Demin. verächtl. miẽstelis, [miesta Glück I Chron. 7, 54; Judith 4, 5; 15, 7; Makk. 14, 16], den kleines Städtchen, ein Flecken. Nebst li. miẽstas und apr. mestan aus slav. město.]
Avots: ME II, 655
Avots: ME II, 655
miests
II miests, gew. das Demin. miẽstiņš, süsses Bier Oberl. n. U., [ Honigbier, Met Bers., Bielenstein Holzb. 304]: tē̦vi e̦suot ne̦suši muciņas "putuojuošā miestiņa" A. XX, 600. puisīt[i]s meitu aicināja: nāc, meitiņa, miestu dzert! - dzer, puisīti, tu pa˙priekšu, tu pats miesta darītājs! BW. 19784. [In Ruj. u. a. miẽstiņš, = alus, Bier. Nebst li. mieštinis "mit Honig süss gemacht (z. B. von Bier)" zu le. maisīt, li. miẽšti "mischen, mit Honig süssen".]
Avots: ME II, 655
Avots: ME II, 655
nojāt
‡ nùojât ‡
4) = nùobraukt: n. da miesta Baltinow n. FBR. XI, 138. n. ar ve̦zumu Nidden; ‡
5) = nùovalkât: ātri nuojājis savu guoda drēbi Frauenb.; ‡
6) wegreiten:
nuojādams, atjādams Tdz. 54811. Refl. -tiês, ‡
3) = nùodaũzîtiês 2: te̦kulis nuojājies (nuovājējis), pārak bieži pakaļ skriedams aitām Dunika.
Avots: EH II, 49
4) = nùobraukt: n. da miesta Baltinow n. FBR. XI, 138. n. ar ve̦zumu Nidden; ‡
5) = nùovalkât: ātri nuojājis savu guoda drēbi Frauenb.; ‡
6) wegreiten:
nuojādams, atjādams Tdz. 54811. Refl. -tiês, ‡
3) = nùodaũzîtiês 2: te̦kulis nuojājies (nuovājējis), pārak bieži pakaļ skriedams aitām Dunika.
Avots: EH II, 49
tecenis
‡ *tecenis (od. *tecene?), ein gewisses Biergefäss: ne̦sdams miesta teceni Ciema spīg. 236.
Avots: EH II, 672
Avots: EH II, 672
vienmuka
viênmuka (gen. s.), vienmuku N.Sessau n. U., was überall einerlei Dicke hat U.: misas un miesta vienmuka kubuliņus Veselis Trīs laimes.
Avots: ME IV, 661
Avots: ME IV, 661