Paplašinātā meklēšana

àizmigluôt: sich gleichsam mit Nebel beziehen: aizmigluojušām acīm Austriņš Vērpetē 17.

Avots: EH I, 39

àizmigluôt, mit Nebel bedeckt werden: visa jūŗa aizmigluoja ar incīša asarām BW. 2258; àizmiglât BW. 3668,

2) auch àizmiglît, wie der Nebel dahinschwinden, davonlaufen:
stirniņa kā miglīte aizmiglījuse LP. VI, 740. kâ migliņa aizmigluoja pa lieluo tīrumiņu BW. 18206.

Kļūdu labojums:
mit Nebel = 1) mit Nebel
BW. 3668, = BW. 3668, 2)

Avots: ME I, 40

apmigluôt, tr., benebeln: viņa lūkuojās uz kapu apmigluotu skatienu Vēr. I, 1501. lai varē̦tu svešus ļaudis kā ar miglu apmigluot BW. 25236. Refl. -tiês, sich benebeln: skats apmigluojas MWM. XI, 185. actiņas apmigluojas asarām Baltp.

Avots: ME I, 107

ìemigluôt, ‡

3) in berauschtem Zustand hineingehen resp. hereinkommen
Wandsen: (Migla) kâ īsta plikadīda vienudien te iemigluoja Janš. Mežv. ļ. I, 205,

Avots: EH I, 530

ìemigluôt,

1 "?": kaut kas svešāds iemigluoja viņu starpā Alm.;

[2) zu nebeln (fein und dicht regnen) anfangen:
sāka it kâ līt, bet ne˙kas neiznāca, tikai iemigluoja Oppek., Stom. migla pirmdien iemigluoja, nu migluos augu nedēļu Fest. Refl. - tiês, sich in Nebel hüllen: pļavas jau ir iemigluojušās Oppek.].

Avots: ME II, 45

‡ izmigluôt "?": sieviete aizgāja aiz miglninām gardīnēm; līdz ar tuo nu izmigluoja arī baznīca un altāris Dünsb. Apakš ziemas svētku eglītes III, 156.

Avots: EH I, 466

migluôt: auch AP., Oknist;

4): auch Pas. Vlll, 241.

Avots: EH I, 812

migluôt, miglât, -ãju, tr., und intr.,

1) nebeln:
jau ielejā drē̦gni migluo Druva I, 1255. [tā lāmiņa miglu vien migluoja BW. 34714 var.] priekš acīm viss tik migluoja vien Birg. Vizb. 45. asaru zvīņas viņas (acis) vairs nemigluoja Duomas II, 92;

[2) neblig scheinen, nebliges Licht verbreiten:
(luktuŗi) migluoja ielās kâ nebeidzams miruoņu gājiens Ezeriņš Leijerkaste II, 93];

3) fein regnen:
paš˙reiz kâ migluo vien Jerküll. šķitu lietu nuolijušu, nule naca migluodams (Var.: miglādams) BW. 15745, 7;

4) [mit den Augen blinzeln
Domopol]: brūtgāns tâ sadzēries, ka migluojis vien. - Subst. migluõjums, der Nebel: plēš savus autus migluojums Brands 153; migluôtãjs, wer Nebel erzeugt: migluotājs jūr,as ūdens Lautb.

Avots: ME II, 624

migluôts, s. migluojs.

Avots: ME II, 624

nùomigluôt, ‡

3) = ‡ nuomiglât Seyershof.

Avots: EH II, 68

nùomigluôt, tr., intr.,

1) benebeln,
(nùomiglâties Ahs. n. RKr. XVII, 42), sich benebeln: šuorīt mans vainadziņż ze̦lta miglu nuomigluojis BW. 24617 (Var.: ze̦lta miglas nuomigluots 27947). [trīs gadiņi tā pļaviņa zilu miglu nuomigluoja BW. 34714, 3];

2) zu Wege, fertigbringen:
par trīs gadi cimdu pāri kâ migluot nuomigluoju BW. 7284.

Avots: ME II, 820

‡ pãrmigluôt, benebeln: Atēne ... precniekus pārmigluoja, ka (tie) iekrita saldajā snaudā Dünsb. Odiseja 25.

Avots: EH XIII, 207

samigluôt, ‡

2) s. miglu, Nebel erregen:
aiz upītes balta migla; kas tuo miglu samigluoja? BW. 3527, 1.

Avots: EH XVI, 431

samigluôt Wid., intr., sich in Nebel hüllen: e̦zariņš samigluojis (Var.: aizmiglājis, apmigluojis) BW. 3668, 2. trīs gadiņus tā pļaviņa me̦lnu miglu samigluoja 34714, 2 var.

Avots: ME II, 685

uzmigluôt,

1) uzmiglât Siuxt, ein wenig fein regnen Wid.: smalks lietiņš uzmigluoja Golg.;

2) aufstäuben:
krāsu uzmigluot.

Avots: ME IV, 359

zilmigluots,* mit bläulichem Nebel bedeckt: tālās, zilmigluotās purva daļas Veselis Saules kaps. 78.

Avots: ME IV, 720