izmirējs
izmirẽjs, der Tote, Selige Lubn., Etn. III, 1: kāds mans izmirējs Jānītis bij! kāds labs bē̦rns Etn. 1890, 280.
Avots: ME I, 772
Avots: ME I, 772
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mirējs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mirējs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
mirējs
mirẽjs, ‡
2) der Selige, Verstorbene:
Ūdris, mirējs, tâ nedarīja Segew. manuos un mana mirēja vīra laukuos Ciema spīg. 18.
Avots: EH I, 817
2) der Selige, Verstorbene:
Ūdris, mirējs, tâ nedarīja Segew. manuos un mana mirēja vīra laukuos Ciema spīg. 18.
Avots: EH I, 817
mirējs
nomirējs
nomirējs
nùomirẽjs, f. - ẽja, der (die) Verstorbene, Gestorbene: sievām vajaga nuomirēja tuvākām būt LP. VII, 384; runādams ar savas nuomirējas sievas brāļi Aps.
Avots: ME II, 820
Avots: ME II, 820
Šķirkļa skaidrojumā (8)
aizgārgties
àizgãrgtiês C., zu röcheln anfangen, ausser Atem kommen: Terēze aizgārdzās aiz pārāk lieliem smiekļiem A. XII, 816. mirējs priekš nāves vēl aizgārdzās JK.
Avots: ME I, 26
Avots: ME I, 26
apmirt
apmir̃t (li. apmir̃ti), intr.,
1) hinwegsterben (in grossem Umfange):
radi ir apmiruši Kaudz. M. 17. visas zivis apmira II Mos. 7, 21. raugi, mēs apmirstam, mēs eimam buojā IV Mos. 17, 12. vārdi apmirst virs mēles Liew. 11;
2) betäubt, gelähmt werden:
muskuļi apmiruši Preip.;
3) tr., durch den Tod weihen, sterbend verderben:
triju augumu apmirta sakta Saul. vilnānu drēbi mirējam nelika pagalvī, juo mirējs tuo apmirstuot un tad aitas neizduoduoties. neturēja arī ēdienu istabā, lai mirējs tuo neapmirst, un apmirtu ēdienu vairs neēda BW. III, 3, 865.
Avots: ME I, 107
1) hinwegsterben (in grossem Umfange):
radi ir apmiruši Kaudz. M. 17. visas zivis apmira II Mos. 7, 21. raugi, mēs apmirstam, mēs eimam buojā IV Mos. 17, 12. vārdi apmirst virs mēles Liew. 11;
2) betäubt, gelähmt werden:
muskuļi apmiruši Preip.;
3) tr., durch den Tod weihen, sterbend verderben:
triju augumu apmirta sakta Saul. vilnānu drēbi mirējam nelika pagalvī, juo mirējs tuo apmirstuot un tad aitas neizduoduoties. neturēja arī ēdienu istabā, lai mirējs tuo neapmirst, un apmirtu ēdienu vairs neēda BW. III, 3, 865.
Avots: ME I, 107
dziseklis
‡ dziseklis, was (wer) im Begriff zu verlöschen ist Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74. dabū jaunu skalu! šitis tāds dz. Gr.-Buschh: ni dzīvuotājs, ni mirējs, - bet ilgi jau tāds dz. nevilks! ebenda.
Avots: EH I, 360
Avots: EH I, 360
grīns
III grīns, hinfällig, schwach, kränklich Kronw., (="ne dzīvultājs, ne mirējs Peb.) : [vgl. grīnis II].
Avots: ME I, 657
Avots: ME I, 657
lasība
mēsls
mê̦sls (li. mė´šlas "Dügner"),
1) der Dünger, Mist:
iekrist mē̦slā Lautb.; gew. der Plur. mê̦sli, mêšļi 2 Tals., Waldegahlen: kūts, aitu, cūku, guovju, luopu, zirgu mē̦sli;
2) das Fegsel, Kehricht, Schutt:
tāds nav ne mē̦sluos atruodams. nuo mē̦sliem paduoms jālasa;
3) jūr,as mē̦sli, der Seetang;
4) mēšļi in Selb. n. BW. III, 3, 875, das Stroh-, Heulager
(= cisas): mēšļi bija cisas, uz kur,ām mirējs gulējis, un istabas mē̦sli. Zu mêzt.
Avots: ME II, 621
1) der Dünger, Mist:
iekrist mē̦slā Lautb.; gew. der Plur. mê̦sli, mêšļi 2 Tals., Waldegahlen: kūts, aitu, cūku, guovju, luopu, zirgu mē̦sli;
2) das Fegsel, Kehricht, Schutt:
tāds nav ne mē̦sluos atruodams. nuo mē̦sliem paduoms jālasa;
3) jūr,as mē̦sli, der Seetang;
4) mēšļi in Selb. n. BW. III, 3, 875, das Stroh-, Heulager
(= cisas): mēšļi bija cisas, uz kur,ām mirējs gulējis, un istabas mē̦sli. Zu mêzt.
Avots: ME II, 621
neveselis
neveselis, der Kranke: [savu neveseli Manz. Post. I, 519.] dažs neveselis savā sē̦rgā gulē̦dams... Manz. neveselis vai mirējs bija jāapmeklē MWM. III, 592.
Avots: ME II, 739
Avots: ME II, 739