mest,
1): m. (sienuot) dze̦naušku uz zvendzeļa Saikava.
dze̦nauškas vaļā m. (losbinden) ebenda.
tev katrā vietā me̦t de̦gunā (wirft vor) Siuxt.
m. kaulu pierē (vorwerfen) Seyershof.
mani rājusi, pat situsi, bet tevi ne˙kad nav me̦tusi man priekšā Janš. Dzimtene II
2 , 11;
2): tis aizbļāvēs un kai me̦tams pa luogu ārā nuo kambaŗa Pas. XII, 159.
m. (= rakt) granti Saikava.
mē̦slus me̦t (= liek ar dakšām ratuos) vīrieši Seyershof.
guovis ne˙kad neme̦t ragus ebenda.
saimnieks vēlējis m. svē̦tvakaru, lai visi tiktu laikus uz pirti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 136;
3): auch Dunika, Orellen, Seyershof;
m. kam par slejiem Saikava.
m. kam ar dūri par kupri Zvirgzdine.
zirgs me̦t (= speŗ) Siuxt.
cita guovs tâ me̦t, ka spanni pa gaisu aizme̦t pruojā(m) ebenda;
5): kuo viņš labu pe̦lna, tuo jau viņš me̦t (= žūpuo) Seyershof;
6): Emmai tâ žilba acis, ka tās mela mirgas Janš. Dzimtene V, 374.
līdz brucinu (izkapti), līdz (izkapts) me̦t pārasmeņus Janš. Dzimtene II
2 , 175.
vājas guovis tik lielu starpu nemete (wo?),
waren nicht so lange gelt (keine Milch gebend). suoļus m. "uotram pakalpuot vai kuo pastrādāt" Seyershof.
(kuļammašīna) sāka m. savu smuguo suoli Anna Dzilna 96.
m. (=spert) lielāku suoli Saikava.
kad būšuot kur me̦tuši mājas (sich niedergelassen) uz palikšanu Janš. Mežv. ļ. I, 72.
viņa dvieļus meta gar siênu (vgl.
sienas mest ME. II, 605) Linden in Kurl.
m. drēbi kre̦klam Seyershof.
pūrvietu m., laukus m. uz pūrvietām Siuxt (vgl.
asi mest ME. II, 604).
svārkus, kas nav nuo austas, ne arī nuo me̦stas (gewirkt?) drēbes Pas. IX, 381.
tīklu(s) m. (knüpfen) - auch Salis u. a.
puiši meta (knüpften) murdus FBR. XVI, 93.
spuoles m. Ramkau
"savē̦rptuo dziju nuo ratiņa spuoles satīt uz tītavām". Refl.
-tiês,1): man visi (vārdiem) me̦tas virsū Frauenb.
re, kâ viņš me̦tas! es tikkuo tieku līdza Janš. Dzimtene V. 10.
ar kādām kauna acīm metīsies (griezīsies) uz mātes māti runāt! Seyershof;
2): m. par sevi Seyershof.
kur lai mēs me̦tamies (paliekam) Orellen.
vilki ķē̦ruši suņus, tâ ka suņi ne˙kur nav varējuši m. (dēties) Seyershof.
šuogad ne˙viens putns neme̦tas pie mājas ebenda.
kad knauši metīsies (uzlaidīsies), tad nuoēdīs kājas Frauenb.
ja rubenis me̦tas bē̦rza galā, tad būs salts laiks Linden in Kurl.
piesaka timā (scil.:
kruodziņā) nemesties (einkehren) Borchow n. FBR. XIII, 35;
3): pavasaŗuos, kad sāk mežā, sniegam kūstuot, me̦lnums m. Seyershof.
nuo kā tāda vaiņa (Krankheit) varēja m. Saikava.
sirds le̦pna me̦tas (wird) Dobl. n. BielU.
ziemu jau viņš me̦tas gurde̦ns (pflegt schwach zu werden) ebenda.
suns tâ metās (uzbaruojās, apvēlās) kâ kumeļš, - spīdēja vien spalva Seyershof.
kâ me̦tas (= klā-jas, sviežas)? Baar in seinem Exemplar von U.
pa šķietam me̦tas aude̦kls (Passivform zu aude̦klu mest?) Auleja;
4): metīsimies ar kauliņiem, ne uz naudu, bet uz cilvē̦ku dvēselēm Pas. IV, 27;
5): me̦tamies biedrinieki! BW. 20828.
ne˙maz nemetēs ar mūsiem; aizgāja gaŗām Ramkau.
miltēžuos m., Freundschaft schliessen Wessen;
6): grīda me̦tas Siuxt.
mitrs kuoks me̦tas ebenda, Iw.;
7): izbrauču pa tādu starpiņu, - ni˙viens ritenis nemetēs pie cita ratiem Saikava.
ce̦lms meties ritiņuos Kaltenbr.
aizgāja, ka kājas pie zemes nemetēs Ramkau.
laiva jau me̦tas pie dibe̦na BielU.
vārdi viņam me̦tas, er liest falsch Baldohn n. BielU.
balss ne˙maz vairs neme̦tas Daugava 1928, S, 53.
izkūlām riju tâ, ka ne˙maz nemetās (ohne Verwickelungen) Seyershof.
lai re̦dz Pēteris ..., kâ me̦tas darbi, kad trūkst viņas galvas Delle Negantais nieks 80; ‡
9) sich ankleiden Saikava:
es lieku šai m., bet viņa vēl nav apme̦tuses. meties labi drīzi! ‡ 10)
= izmestiês 6 Sonnaxt. ‡ Subst.
me̦tājs Orellen,
ein Säufer. Zur Etymologie s. auch Jokl WuS. XII, 80 f. und E. Hermann IF. L, 238 f.Avots: EH I,
802