Paplašinātā meklēšana

‡ apmirinât Saikava, = ‡ apmirdinât 1.

Avots: EH I, 102

izmirinât: cilti i. Janš. Līgava II, 462.

Avots: EH I, 466

izmirinât Bers., ausstreben lassen.]

Avots: ME I, 772

I mirinât "(aude̦klu) vārīt pe̦lnuos, lai balinātu" Grünh.]

Avots: ME II, 633

II mirinât,

1): auch Nötk.; zur Sache vgl. Janš. Bandavā II, 52.

Avots: EH I, 817

II mirinât, fact. zu mirt,

1) (eines langsamen Todes) sterben lassen
[Sessw., Tirsen, N. - Schwanb., Fest., Ober - Bartau]: ēst, ēst, māmuliņa! tautas badu mirināja BW. 26401. [tautu meita acīm puisi mirināja um Mitau. mušas mirināt Bers.];

2) für tot halten:
mēs viņu mirinājām, wir hielten ihr für tot N. - Bartau; [ein Gerücht über jem. verbreiten, dass er gestorben sei oder bald sterben werde Libau];

3) "?": dziesmas tuomē̦r velti pa˙visam mirina Pump. Jaun. dzeja 7;

[4) = mir̃dinât

2 Rutzau: zuobu (= zuobu sāpes) Selsau, Odsen;

5) bei einem Sterbenden anwesend sein
Nikrazen].

Avots: ME II, 633

‡ III mirinât "labināt, vilināt" Seyershof: viņš sācis tikām m., kamē̦r samirināja vīru.

Avots: EH I, 817

nùomirinât, fakt. zu nùomir̃t, sterben machen, lassen, umbringen, töten: mēris visus nuomirinājis Etn. II, 59. baiduos nuo viņas siltās, mīkstās dvašas, kas, nuomirinādama gribu, pamuodina iegribas R. Sk. I, 122. [viņu jau ar sliktu ēšanu vien nuomirināja um Mitau.]

Avots: ME II, 820

pamirinât, fakt., in einen todähnlichen Zustand bringen, vertauben, absterben machen: viss, kas sagrauž un pamirina... Plüd.

Avots: ME III, 71

‡ piemirinât Seyershof "pievilināt": ar ēdināšanu un guldīšanu p. pie sevim vīru.

Avots: EH II, 262

samirinât, Perfektivform zu ‡ mirinât III (s. dieses).

Avots: EH II, 431

pãrraũgs, der Aufseher, Inspizient: skuolu pārraugs. miruoņu pārraugs izsūta miruoņus dzīvuos mirināt LP. VII, 24.

Avots: ME III, 172