I vilinât, betrügerisch locken, verführen U.: Viļums mani vilināja nuo kalniņa lejiņā BW. 9555. mani vilināja viņas... skaistums Skalbe Kâ es 28. jumprava vilināt vilina pie sevis LP. VII, 1070. augļi karājās vilinādami Pas. IV, 268. viss vilina, valdzina R. Sk. II, 173. tautieti, kam tu mani vilināji? ne tev bē̦ra kume liņa, ne slide̦nu kamaniņu BW. 25867. Zu vilˆt.

Avots: ME IV, 587

II vilinât = viļinât I: ze̦ms, re̦sns tautu dē̦ls, kâ māluos vilināts BW. 21487. Zu velˆt.

Avots: ME IV, 587

II vilinât, ‡

2) "stipri plêst aiz matiem" Mērdzine. ‡ Refl. -tiês "?": kad divi suņi savā starpā griežas, tad saka, ka tie "taî ir vilinājas" Mērdzine.

Avots: EH II, 783

*III vilinât (geschr.: willinaht) "träufeln" (??) Für. I.

Avots: ME IV, 587