Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mirks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mirks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

mirks

‡ *mirks, in der Verbind: mirkus laist "ūdens malā laist plakanus akmentiņus gan˙drīz gulu līnijā pa ūdens virsu pruojām" Sams un Tarzieris Rotaļas.

Avots: EH I, 817

mirkslis

[mir̂kslis Warkh., Warkl., in der Verbindung acumirkslis, der Augenblick Für. I.]

Avots: ME II, 633

mirksnis

[mirksnis (li. mìrksnis "Blick"), in der Verbindung acu mirksnis, der Augenblick: tas nuotika acumirksnī Oppek., Mar.; acu mir̂ksnis Domopol "ein einmaliges Schliessen und Öffnen des Auges".]

Avots: ME II, 633

mirkstināt

[mir̂kstinât Domopol, Warkl., Lautb. od. mir̂kstît 2 (acis, prs. -stu) Lautb., = mirkš(ķ)ināt.] Refl. mirkstinâtiês, blinzeln: acu plakstiņi sāk ātrāk mirkstināties Līguotnis Stāsti I, 36.

Avots: ME II, 633

mirkstiņi

‡ mirkstiņi "?": putniem bez diviem plakstiņiem vēl ir trešie - m. šie nav īsti plakstiņi, bet caurspīdīgas plēves, kuŗas, slē̦dzuot acis, uzvirzās uz pēdējām nuo iekšējiem acu kaktiņiem Zundu P, (1898) II, 37.

Avots: EH I, 817

mirkstoņa

‡ mirkstuoņa laiks Janš. Līgava I, 486, feuchtes Wetter (?), Regenwetter (?).

Avots: EH I, 817

smirksnēt

‡ smìrksnêt 2 Nautrēni "ilgāku laiku mirkt": malka jau visu rudini ze̦m līta smirksņ (wohl aus *smirksni) vien.

Avots: EH II, 539

Šķirkļa skaidrojumā (18)

aizmirkšt

àizmir̂kšt (: auch C., Golg.): II pl. imper. aizmirkšķiet acis! III p. prt. aizmirkšķa, part. prt. aizmirkšķis Kaudz. Izjurieši 267; acīm jāstāvuot... stipri aizmirkstām (für aizmirkštām?) Jaunie mērn. laiki IV, 115.

Avots: EH I, 39

atbrucināt

‡ atbrucinât, auf-, zurückstreifen Kal., Rutzau: a. ruokas (=piedurknes). atbrucini bikses un tad bried! Saikava. Refl. -tiês, sich die Ärmel aufstreifen: vajaga a., lai piedurkues neapmirkst Saikava. atbrucinājies kâ maizes mīcītājs ebenda.

Avots: EH I, 136

izmirkt

izmìrkt (li. išmir̃kti), intr., tüchtig ausweichen, durch und durch nass, durchnässt werden: ceļš pa˙visam izmircis. lietiņš lija, neizmirku BW. 9232. tie izmirkst līdz ādai Kronw. viņas sejs bij asarās izmircis A. XXI, 495. Refl. - tiês, intr., tüchtig ausweichen.

Avots: ME I, 772

iztalināt

iztalinât, iztaluôt [C., Arrasch, Bauske], tr., zum Bleichen ausbreiten Bers.: linus. Refl. - tiês, zu Ende bleichen, ausbleichen: dažkārt izklāj nuoplūktus linus uz lauka, kur tie rasā un lietū izmirkst (iztalinās) Plutte. lini iztaluojušies balti. [In dieser Bed. auch iztaluot: aude̦kli, lini iztaluojušies C.]

Avots: ME I, 814

leķis

leķis,

1) der Schneeklumpen
Lös. n. Etn. IV, 130; mirkstuošā sniega leķī tev slīdēja kāja MWM. VIII, 885;

2) der Fasler, Satyriker;
leķe, die Faslerin Lub.

Avots: ME II, 448, 449

līčupe

lìčupe, ein sich schlängelnder Fluss: aug dzimtenes ielejā kārkli, tie saknēm līčupē mirkst Sudr. E. līčupīte te̦cē̦dama mani līdzi aicināja BW. 31008.

Avots: ME II, 477

ļukata

‡ ļukata PV. "?": mana ce̦pure ir tāda ļ.: kad piemirkst, krīt par ausīm pāri.

Avots: EH I, 774

mirkšēt

mir̂kšêt [PS., Lis., Warkh., Drosth.], mir̂kšķêt [Domopol, Bauske, Bers.], mit den Augen blinzeln. - mir̂kšēt [Kr.], -ẽju, brechen (von Augen) Bergm. n. U. Vgl. li. mirkséti "blinzeln".]

Avots: ME II, 633

mirkt

mìrkt [li. mir̃kti], -stu, -u, weichen, im Wasser liegen: Sprw. kas purvā iet, tam kājas mirkst. Zu mḕrkt.

Avots: ME II, 634

pamirkt

[pamirkt, eine Weile weichen (intr.): liniem vēl jāpamirkst; (übertr.) saimnieks de̦gvīnā vien pamircis (ist stets besoffen) Nigr.]

Avots: ME III, 71

pavarška

pavarška,

1) die zu beiden Seiten der
pastala laufende Schnur Mar.;

2) der Pl. pavar̂škas, die Löcher zu beiden Seiten der
pastala, durch welche die Schnur gezogen wird Mar. n. RKr. XV, 130: kājas mirkst jam līdz pavaršku vietām Zbiór XVIII, 485. Wohl (mit hochle. šk aus šķ) zu vērt; vgl. pavārkšķi.

Avots: ME III, 133

pavārškas

‡ pavā`rškas 2 ,

1) "kāju plaukstas luocītava" Warkl. n. FBR. X, 103, Skaista n. FBR. XV, 34: kāja sāp pavārškās Warkl. pavārškās zābaks spiež ebenda. kājas mirkst jam līdz pavāršku ("?") vietām Pas. XII, 406 (aus Welonen);

2) "vîzes jeb pastalas malu vidus, kur kājā aunuot krusteniski ieveŗ auklas" Warkl.: vîzei pavārškās uosa pārtrūka Warkl.

Avots: EH XIII, 188

samirkt

samirkt, intr., durch und durch nass werden U., durchweichen: samirkušas kājas. lietū samircis A. XX, 641. jumtlāsēs slapji samirkušuos spaļus ebenda 162. (siens un ābuoliņš) samirkst zem caurajiem jumtiem Vēr. I, 1379. viņš samircis... un nuosalis sasniedza... staciju A. XXI, 703. gājuši pat dziļuos ūdenuos iekšā, nebē̦dādami, ka samirka kâ žurkas Etn. II, 183. krāsns apkārta samirkušiem drēbju gabaliem A. Upītis. samirkušu spalvu vīkšķi A. XI, 464.

Avots: ME II, 686

sarkme

sar̂kme, die Röte, ein rötlicher Schein: muguras vītnēm mirkst papīru ruožu sarkmē Duomas IV, 232, sarkme māķuoņuos rādīja, ka tālumā ugunsgrē̦ks Jürg. vaiguos viņam tikai tāda sarkme palikusi N. - Peb.

Avots: ME III, 721

sasprūst

sasprūst,

1) sich verzanken:
baidījās sasprūst ar pusgraudnieku Dz. V.;

2) eingeklemmt stecken bleiben:
kumuoss sasprūda rīklē Lennew., Assiten. upē le̦dus sasprūdis Gr.-Essern. durvis var sasprūst, kad samirkst Mar. ātri skriedami sasprūst durvīs Schujen;

3) "(ein Tor) sperren durch eingefügte Querhölzer":
s. vārtus N.-Peb.

Avots: ME III, 744

zampa

I zampa,

1) flüssiger Kot, Jauche
Lennew. (mit àm 2 ), Ringmundshof: kūts zampā jāmirkst A. Upītis Vārds v. J. 1913, S. 38. kūtīs mē̦slu zampa jābrien Domas I, 122;

2) eine schlecht gekochte, magere Suppe
Nötk.

Avots: ME IV, 689

žulgāt

žulgât, -ãju,

1) andauernd regnen:
žulgā katru dienu, viss plūst un mirkst vienā slapjumā Vīt.;

2) unordentlich waschen, spülen
Vīt., (mit ul˜ ) Bauske; Wasser ausringen Ramdam: nuogrìez drēbes gabalu sausu, - kuo tik daudz žulgā pa ūdeni? Vīt.;

3) drücken, knutschen
Kroppenhof. Refl. -tiês, sich längere Zeit mit Waschen abgeben: žul˜gāties ve̦se̦lu dienu Bauske.

Avots: ME IV, 830