Paplašinātā meklēšana

àizmìrkt, intr., etw. im Wasser liegen, weichen Spr.

Avots: ME I, 41

‡ àizsmìrkt, teilweise feucht werden: aizmircis kuoks Bauske.

Avots: EH I, 50

apmìrkt [li. apmir̃kti], intr., inch., ringsum nass, weich werden: pastalas ūdenī jau apmirkušas. apmirkuši... kamzuoliņi BW. 32942.

Avots: ME I, 107

atmìrkt (li. atmir̃kti), intr., los-, aufweichen.

Avots: ME I, 178

ìemìrkt, ‡

3) stark durehweichen
(intr.) Auleja; labība tādā iemirkumā vien stāvēja, das Getreide war beständiger Feuchtigkeit ausgesetzt Essern n. BielU.

Avots: EH I, 530

[ìemìrkt,

1) lagsam hineinsinken:
siekta iemirkusi dūņās Kl. lakata stūris iemirka ūdenī Bauske;

2) zu weichen anfangen:
lini vēl tikai iemirkuši, bet nav izmirkuši PS.]

Avots: ME II, 45

[ìesmìrkt, einigermassen durchnässt werden: iesmirkuši zābaki, kuoki PS., Trik.]

Avots: ME II, 68

izmìrkt, ‡

2) durch gründliches Ausweichen
(intr.) ausgehöhlt werden (sich bilden): izmirku dziļa ... mārka Pas. VII, 397.

Avots: EH I, 466

izmìrkt (li. išmir̃kti), intr., tüchtig ausweichen, durch und durch nass, durchnässt werden: ceļš pa˙visam izmircis. lietiņš lija, neizmirku BW. 9232. tie izmirkst līdz ādai Kronw. viņas sejs bij asarās izmircis A. XXI, 495. Refl. - tiês, intr., tüchtig ausweichen.

Avots: ME I, 772

mìrkt: (fig.) m. nabadzībā un trūkumā, versunken sein in Armut und Not Diet.

Avots: EH I, 817

mìrkt [li. mir̃kti], -stu, -u, weichen, im Wasser liegen: Sprw. kas purvā iet, tam kājas mirkst. Zu mḕrkt.

Avots: ME II, 634

nùomìrkt, nuosmirkt Peb., Smilt., intr., abweichen, durchnässt werden: sen būtu mani balti vaigi asarām (asarās 15687) nuomirkuši BW. 15711. lietū mirku nenuomirku, kâ nuomirku rasiņā BWp. ^2. 23981. viņš bijis tīri slapjš nuomircis LP. VII, 640. Jāņa bē̦rni nuosmirkuši, Jāņa zāles lasīdami Peb. [guovju gans... bija briesmīgi nuomircis, birzdams pa lieluo... sūnekli Veselis Saules kapsē̦ta 5.] viņa strādāja un gāja nuosmirkuse, netīra Jauns.

Avots: ME II, 820

nùosmìrkt: auch C., Saul. Raksti I, 195; viņa strādāja un gāja, nuosmirkusi, netīra Jauns. Raksti III, 122.

Avots: EH II, 88

nùosmìrkt Peb., = nùomirkt.

Avots: ME II, 854

pamirkt: rudzi taìdi pamirkuši ("slapjumā panīkuši") Auleja.

Avots: EH II, 156

[pamirkt, eine Weile weichen (intr.): liniem vēl jāpamirkst; (übertr.) saimnieks de̦gvīnā vien pamircis (ist stets besoffen) Nigr.]

Avots: ME III, 71

pãrmìrkt, intr., zu viel weichen: lini pārmirkuši.

Avots: ME III, 167

pìemìrkt, nass, durchnässt werden: kâ ērkšķu vaiņags, asins piemircis Asp. R. IV, 57. piemircis kâ purvs! Aps. II, 15.

Avots: ME III, 273

samìrkt, ‡ Refl. -tiês, = samìrkt: sasamirka man pupiņi aukstā rīta rasiņā Tdz. 38713.

Avots: EH XVI, 431

samirkt, intr., durch und durch nass werden U., durchweichen: samirkušas kājas. lietū samircis A. XX, 641. jumtlāsēs slapji samirkušuos spaļus ebenda 162. (siens un ābuoliņš) samirkst zem caurajiem jumtiem Vēr. I, 1379. viņš samircis... un nuosalis sasniedza... staciju A. XXI, 703. gājuši pat dziļuos ūdenuos iekšā, nebē̦dādami, ka samirka kâ žurkas Etn. II, 183. krāsns apkārta samirkušiem drēbju gabaliem A. Upītis. samirkušu spalvu vīkšķi A. XI, 464.

Avots: ME II, 686

smìrkt: auch (mit ir̂ ² ) AP., Ramkau.

Avots: EH II, 539

smìrkt C., PS., Wolm.; Oppek. bis Wolmar n. U., Serbigal, = mìrkt: ūdens, kur smìrkst ² (Lis., Golg., AdL, Bers., Saikava) un trūd... sēklī uzgājuši kuģi A. XX, 886. Losgelöst aus pie-s-mirkt, nùo-s-mirkt u. a. (mit reflexivem - s -) ?

Avots: ME III, 966

uzmìrkt, aufweichen (intr.): zeme nuo lietus uzmirkusi. lini (par daudz) uzmirkuši (mārkā).

Avots: ME IV, 360

‡ apburbêt Warkl. "= mirkt">apmirkt": kalniņš vis˙apkārt apburbējis, tâ ka nevar tikt virsū.

Avots: EH I, 75

nùoblīgznât, Refl. -tiês: "bez panākuma zvejuot un samirkt" Laud., Sessw.

Avots: EH II, 32

pìesājêt,

1) "mirkt">piesmirkt" (?): kuoks purvā ilgi gulē̦dams piesājējis N.-Peb.;

2) "bitter od. herb werden":
ēdiens piesājējis Ar.

Avots: ME III, 287

pìesmìrkt, = mirkt">piemirkt, feucht werden, (von Feuchtigkeit) durchtränkt werden: Jāņa bē̦rni piesmirkuši (Var.: samirkuši, nuomirkuši, izmirkuši), Jāņa zâles lasīdami BW. 32627, 2 var. sāku nest panākumu kâ piesmirkušu siekstu Zalktis I, 98. lemeši gāž apkārt piesmirkušuo ve̦lē̦nu Niedra Zemnieka dē̦ls 61. piesmirkušuo priežu zari Niedra Kad mēnesis dilst 256. pirksti kļuva smagi, smagi, kâ svina piesmirkuši Dz. V. - tas staigājis kâ piesmircis (traurig, schwermütig) apkārt LP. VI, 1, 113. piesmircis kuoks Wolm., Stomersee das -s- ist hier wohl das infigierte Reflexivpronomen.

Avots: ME III, 293

piêzvin̂gt ² Dond., = mirkt">piesmirkt: malka piezvingusi.

Avots: ME III, 313

sažļurgt,

1) = sašļurgt Gr. - Buschhof (mit ùr ² ), Siuxt;

2) = mirkt">samirkt: sažļurdzis kuoks Warkl.

Avots: ME III, 799

sažurbt,

1) verdriesslich werden
(mit ur̃) Arrasch: Liene ar bijusi tāda kâ sažurbusi Upīte Medn. laiki;

2) "apreibt": sažur̃busi galva Kalwen;

3) durchnässt werden,
samirkt Warkl.

Avots: ME III, 800

smìrcē̦ns ² Lis., Bers., smìrce̦ns ² Golg., feuchtes Holz(stück): bāz vai le̦dus gabalu krāsnī, vai tādu smirce̦nu, - viens pats daudzums! Aps. Zu smirkt.

Avots: ME III, 965

smircinât N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411, Bers. (mit ìr ² ), Nigr. (mit ir̂ ² ), fein regnen; zu smirkt.

Avots: ME III, 965

‡ smìrksnêt ² Nautrēni "ilgāku laiku mirkt": malka jau visu rudini ze̦m līta smirksņ (wohl aus *smirksni) vien.

Avots: EH II, 539