Paplašinātā meklēšana

‡ àizmuļ˜ļât,

1) verschmieren
Kal.: a. luogu;

2) nachlässig zuflicken
Dunika;

3) vollstreuen
Frauenb., Kal., Rutzau: a. duru priekšu ar salmiem, dubļiem. Refl. -tiês, mühsam hin-, wegfahren Dunika, Frauenb., Kal.

Avots: EH I, 40

apmuļļât, ‡

2) a. kādu darbu Siuxt, eine Arbeit schlecht ausfilhren (verrichten);
a. (zemi) Frauenb., schlecht aufpflügen.

Avots: EH I, 103

apmuļļât, tr., beschmutzen, beschmieren: ģīmi. Refl. -tiês, sich beschmutzen, beschmieren: bē̦rns ģīmi apmuļļājis.

Avots: ME I, 109

‡ atmuļ˜ļâtiês Siuxt, mühsam auf einem schlechten Weg herfahren.

Avots: EH I, 156

ìemuļ˜ļât,

1) tr., einwühlen:
šis iemuļļājis ze̦lta gabalu mīklā LP. V, 230;

2) iemuļļāt ceļu, den Weg (einen schmutzigen) bahnen
Kand.

Avots: ME II, 47

izmuļ˜ļât,

1): auch Dunika, PV.; ‡

2) "=izmuļˆķuôt" PV.: mēlneši meitu tâ izmuļļāja, ka nezināja aiz kauna, kur acis likt. Vgl. muļ˜ļât 4.

Avots: EH I, 467

izmuļ˜ļât Ahs., tr., auswühlen, durchrühren, ausfahren: ceļš izmuļļās LP. VI, 891.

Avots: ME I, 774

muļ˜ļât,

2): auch Siuxt;

5): auch Siuxt. Refl. -tiês,

1): auch Dunika: uz vietas vien jāmuļļājas (pa dubļiem braucuot) Siuxt;

2): auch Dunika, Siuxt.

Avots: EH I, 832

muļ˜ļât [Līn.], tr.,

1) [eine trockene
od. zähe Speise im Munde hin und her drehen, sie nicht verschlingen könnend Dunika];

2) wühlen, rühren, trüben:
nemuļļā ūdeni, lai slapjus miežus (spailēs) nevajaga muļļāt (klēp juos saņemt, izvandīt) Sassm.;

3) gruftig machen, ausfahren:
ceļu Sassm.;

[4) "izsmiet, muļķuot" Fest.];

5) stümpern
Matk., [Fest.]. Refl. -tiês,

1) herumwühlen:
muļļāties pa dubļiem Kand.;

2) ungeschickt arbeiten, stümpern
Aps., C., Peb., ["niekuoties" Fest.]: muļļāties tu vari, vairāk ne Druva II, 200. [Aus liv. muľľ "kauen", s. Thomsen Beröringer 270

Avots: ME II, 666

nùomuļ˜ļât,

1): auch Wenden. Refl. - tiês,

1): auch Dunika, Wenden.

Avots: EH II, 70

[nùomuļ˜ļât,

1) beschmutzen, besudeln
Jürg.: bē̦rns lelli nuomuļļājis Dunika;

2) in den Bart brummen:
viņš kuo nuomuļļāja, bet es nevarēju saprast Jürg. Refl. - tiês,

1) sich beschmutzen
MSil., Dickeln, Grünwald, Jürg., Serben, Sermus, Mar., Alswig, Salis: neduod bē̦rnam sviestmaizi ruokā! viņš nuomuļļāsies;

2) eine Zeitlang
muļļāties 2 Lennew., Grünwald: viņš pie šā darba nuomuļļājies visu dienu Mesoten, Mar., Alswig.]

Avots: ME II, 822

‡ pamuļ˜ļât, ein wenig muļˆļât: guovs kaulu pamuļļāja pa muti un izspļāva Dunika.

Avots: EH II, 158

samuļ˜ļât, tr.,

1) auch: samuļ˜ļinât Dunika, im Munde hin- und herdrehend zerkauen, besudeln: ēdienu;

2) trüben:
ūdeni Nigr.;

3) verpfuschen
Dunika.

Avots: ME II, 690

smũļļât PS., V., smuļât U., -âju, sabbeln, sudeln.

Avots: ME III, 969

uzmuļ˜ļât, aufwühten, aufrühren: ar ratiem ceļu uzmuļļāt Frauenb.

Avots: ME IV, 361

grepaîns, grubig, ausgefahren : ceļš būs grepaiņš izmuļļāts LP. VI, 891.

Avots: ME I, 650

muļâtiês, -ājuôs,

[1) Unsinn treiben, trödeln, langsam arbeiten:
kuo tu muļājies: strādā dūšīgi! Mar. n. RKr. XV, 127, [Bers.]. Hochle. aus muļļāties?];

2) "?": nu muļājies, nu muocījies LP. V, 152.

Avots: ME II, 666

nùosmulêt [Dunika, C.], nùosmuļ˜ļât, nùosmulinât, auch nùošmulinât Dond.,

1) tr., besudeln, besabbeln, beschmutzen:
līdumu dedzinātāji nuosmulēja jaunam pārim ģīmjus ar suodrējiem BW. III, 1, 18. nuosmulē̦ta istaba R. Sk. II, 129. nuosmuļļāta klūga MWM. VIII, 241;

2) nuosmulêt, intr., sich besudeln, sich beschmutzen:
krādziņš bij pa˙visam me̦lns nuosmulējis Vēr. II, 1051; dafür gew. refl. nùosmulêtiês, nùosmuļ˜ļâtiês, [nùosmulinâtiês Hen.].

Avots: ME II, 854