Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mudzināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mudzināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

iemudzināt

ìemudzinât, tr.,

1) ein wenig verwickeln, verwirren
Spr.: [iem. dziju Fest.; einwickeln Bers.;

2) "zu zerzupfen anfangen":
auklu, dziju Bers.].

Avots: ME II, 46

mudzināt

mudzinât, mudžinât [Dond.],

1) wimmeln machen, verwühlen, verwirren, verknoten:
mudzinât (Kokn., [Erlaa], Gold., Tuck., Spr.,) od. mudžināt matus, linus Etn. IV, 147. tēviņš mani kult gribēja, pātadziņu mudžināja BW. 3048;

2) fig., verwirren, belästigen, stören:
nemudžini man, ļauj strādāt! Dond. kādi ve̦lti trejdeviņi tavu sirdi mudināja (Var.: mudzināja)? BW. 14336. Refl. -tiês,

1) sich verwickeln:
šī mudžinājusies, mudžinājusies, kamē̦r samudžinājusies pa˙visam un pakārusies LP. V, 82;

2) wimmeln:
mudzinās kâ pa skudru pūzni Kand.;

3) eine kleine, heikle Arbeit tun, trödeln, nuscheln:
kuo tik ilgi mudzinies klētī? Kand., Ahs. ve̦lns sāka pie bišu struopa mudžināties LP. VI, 410. Subst. mudžinãjums, das Verwickelte, die Verwikkelung; mudžinâšanâs, das Sichverwickelt; mudžinâtãjs, wer ververwühlt, stört. [Vielleicht zu ai. múhyati "wird irre", mugdhá-ḥ "ver(w)irrt", mōgha-ḥ "eitel, zwecklos".]

Avots: ME II, 660

pasmudzināt

pasmudzìnât, tr., ein wenig nicken: dē̦ls pasmudzina galvu LP. I, 157; VII, 86.

Avots: ME III, 104

samudzināt

samudzinât Spr., Bers., Erlaa, tr., verwühlen, verwirren, verwickeln: linus, pakulas, vilnu, matus, dziju Bers. samudzināts - kamuols A. XI, 311. kaķis meņģē̦damies samudzina dziju Erlaa. sajaukta galviņa, samudzināta BW. 25071.

Avots: ME II, 689

smudzināt

smudzinât, (hin und her) bewegen: sm. galvu A. 1892, I, 221, Ahs.; sm. ausis Freiziņ. Zu ae. smúgan, an. smiúga "schmiegen" u. a. (bei Fick Wrtb. III4, 531 f.) oder li. smaugti "werfen"?

Avots: ME III, 968

šmudzināt

šmudzinât,

2): š. kam gar acīm pāte̦gu vai žagaru (aiz dusmām) Frauenb.; ‡

3) "penterēt (diegus, valgu)" Wolmarshof.

Avots: EH II, 649

šmudzināt

šmudzinât,

1) "?": puiši, caunu dzītu, ne vāveŗu šmudzinātu (Var.: vāveruot) BW. 30464, 4;

2) = smudzinât.

Avots: ME IV, 86

uzmudzināt

uzmudzinât, uzmudžinât, aufwühlen; (wühlend) auflockern: luopi uzmudzinājuši izklātuos linus Saikava. uzmudžināt gultas maisu Siuxt.

Avots: ME IV, 361

žmudzināt

I žmudzinât, mit gewissen Lippenlauten ein Pferd antreiben Kandau.

Avots: ME IV, 822

žmudzināt

II žmudzinât, = žmidzināt: saimnieks žmudzina cūkganim ar vici Sassm. viņš tam žmudzina pāte̦gu gar de̦gunu Frauenb.

Avots: ME IV, 822

Šķirkļa skaidrojumā (3)

mugāt

mugât, -ãju, - mudzinât: dziju Lub. Refl. -tiês, - mudzināties Lös. n. Etn. IV, 147.

Avots: ME II, 661

samidzināt

samidzinât,

2): sivē̦ni samidzinājuši midziņu Seyershof, s. (= samudzināt) dzijas u. c. AP. s. (= izjaukt, saburzīt) linus, labību N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043, Ramkau. paņēma ... ābēci, izirušām lapām, gluži pe̦lē̦kiem, samidzinātiem stūŗiem Jauns. Sliņķu virsnieks 52. ‡ Refl. -tiês, = samudžinâtiês 1: diegi samidzinājušies AP., Seyershof.

Avots: EH XVI, 430

samudžināt

samudžinât Dond., Schlehk, Nötk., Dr., samudžît Jürg., verwühlen Spiess n. U., verknoten Biel. n. U.: dzijas; drātis N. -Kurl., aude̦ktu BW. 2170, 1. nesamudžini diegus, nevarēs vairs izmudžināt! Dond. diegus samudžina, ka tie nav viegli atšķetināmi Nötk. vē̦tra samudžinājuse mežu Vēr. II, 802. Refl. -tiês,

1) sich verwühlen, verwirren;

2) fertigtrödeln, -pinkem:
mudžinājusies, kamē̦r samudžinājusies LP. V, 82. Vgl. samudzināt.

Avots: ME II, 689