Paplašinātā meklēšana

‡ apmuit,

1) = ‡ apmienuot 4 Druva I, 392;

2) "aufessen"
Festen: kuo tik ilgi muj! vai vēl neesi apmujis?

3) "piemulķuot" Ludsen, Sessw., Stomersee;

4) "(eine Arbeit) sehr tiederlich ausführen"
NB., N: Peb. Refl. -tiês Sessw., unter etwas geraten: pa tumsu apmujies zem tilta.

Avots: EH I, 103

‡ atmuîtiês ² Dunika, Kal., Rutzau, mühsam hergelangen.

Avots: EH I, 156

[ìemùitiês,

1) muhsam eine Arbeit erlernen
Bruw.: bē̦rns jau labi iemujies lasīšanā Wolm.;

2) "eigensinnig widersprechen
ietiepties" Lausd.;

3) sich zwischen andere hineinmischen
Wessen, Mar.: iemujies kâ purvâ šinī cilvē̦ku drūzmā Fest. iemuities cita lietās Domopol;

4) einschiessend einsinken
Mar.;

5) sich hineinverirren
Mar.;

6) in eine unangenehme od. schwierige Lage geraten
Sessw., Mar.;

7) "iejukt" (von leblosen Gegenständen)
Odsen;

8) "iekulties; ar grūtībām nuokļūt kaut kur iekšā" Druw.]

Avots: ME II, 46

[ìeve̦dmuĩta ,* Einfuhrzoll.]

Avots: ME II, 87

‡ izmuîtiês ² Dunika,

1) mühsam heraus-, hinausgefangen:
i. nuo purva;

2) eine Zeitlang Schwierigkeiten zu überstehen haben:
kâ man bez pārtikas i. tik ilgi?

3) sich abplagen.

Avots: EH I, 467

‡ izmuĩtuôt Frauenb. "ohne Erlaubnis herausnehmen".

Avots: EH I, 467

[izve̦dmuĩta ,* Ausfuhrzoll.]

Avots: ME I, 826

mùit, muju, muju, tr.,

1) herumwühlen, ohne Zähne essen
Etn. IV, 147: kuo tu muji tikilgi? Lub.;

[2) quälen:
puišelis muj (inf. muît ²⁾ suni nuost Rutzau]. Refl. mùitiês Smilt., mùities ² Lis., muîties ² Līn., Nigr., Rutzau], mūtiês Meiran,

1) [muîtiês C.], mit der Arbeit nicht vom Flecke kommen, sich abplagen, ohne Erfolg sich abmühen
Lös. n. Etn. IV, 147; Druw. n. RKr. XVII, 69, Kalleten, Wain.: elš mujuoties pa stāvuo krastu Rainis. [viņš mujas pa tīrumu, bet ne˙kā neizdara C. cauru mūžu sitās un mujās Rutzau];

2) hinderlich, im Wege, unter den füssen sein, sich einmischen:
kuo tu te mujies? [Saikava, Odsen, Wessen], Birz. viņš vienmē̦r līdzi mujās Stari I, 270;

3) trödeln, müssig sein:
pat saimnieki tādā darba laikā mujas kruogū Dz. Vēstn. [kuo nu mujies (= staigā bez vajadzības) apkārt? Sessw.];

4) sich mit Mühe durchschlagen:
kâ tev iet? tâ tik mujuos N.;

[5) verkehren
Infl. n. U.: še daudz cilvē̦ki mujas - vgl. mūties].

Avots: ME II, 661, 662

I mùit,

2): auch Dunika; ‡

3) "mānīt" (mit ùI ² ) Warkl. Refl. -tiês: "mùities ² Lis." ME. II, 661 durch "muîties Lis." zu ersetzen;

1): auch Dunika (mit uî ² ); "mīties uz vienas vietas" (mit ùi ² ) Saikava;

2): auch Dunika, Rutzau; kaķi viņai, pa sē̦tsvidu ejuot, mujās pa kājām Jauns. Augšz. 207;

4): auch Dunika, Rutzau; "šâ tâ dzīvuot" (mit uî ² ) Perkunen;

5): auch Oknist. - pa stadulu mujās ("?") un kliedza tirdzinieki Azand. 118. cauru ziemu muidamies ("?") pa vienu istabu Janš. Mežv. ļ. II, 382. Zur Bed. vgl. auch ‡ apmuit. Fraenkel zitiert FBR. XI, 59 aus Daukantas auch ein li. muities "sich herumplagen".

Avots: EH I, 829

‡ II muit, muju,

1) eine fremde Sprache zu sprechen anfangen
(mit ùI ² ) Lös.: viņa jau muj;

2) "?": kas tā par valuodu, kas par režģi, kuo tu man te ... priekšā muj (zu muit I 1 ?)? Ciema spīg. 190.

Avots: EH I, 829

muĩta (auch Līn., Alt- Salis, Ruj., Serbigal, AP., mùita ² Nerft, muîta ² Neu - Salis], die Maut, der Zoll, Tribut: es bez muitas svešus ļaudis cauri sē̦tu nelaidīšu RKr. XVI, 171. [tie nenuoduos me̦slus, ve̦cu tiesu nedz muitu Glück Esra 4, 13. - Nebst li. muĩtas aus slav. myto.]

Avots: ME II, 662

‡ II muita N.- Peb. (ehemals), = màita, Aas, Luder.

Avots: EH I, 829

muĩtât, ‡

3) schlagen
Warkl.: m. kam muguru.

Avots: EH I, 829

[muĩtât, -ãju,

1) verzollen
L., Bergm. n. U.;

2) den Zoll (übertragen, vom Wegnehmen von Kleidern) nehmen:
muitājat, bāleliņi! nu bij laba muitāšana: cita meita stāģenē, cita salmu gubiņā BW. 35052.]

Avots: ME II, 662

muĩtenieks, ‡

2) ein Spitzbube, Dieb
Warkl.

Avots: EH I, 829

muĩteniẽks, muĩtiniẽks, muĩtniẽks, der Zöllner, Zolleinnehmer: daudz muitinieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un viņa mācekļiem pie galda Matth. 9, 10.

Avots: ME II, 662

muĩtnĩca ,* das Zollamt.

Avots: ME II, 662

nùomuit, ‡

2) "nuomaldīt" ("?") Warkl.: n. cilvē̦kus: ‡

3) beflecken
Stenden. Refl. -tiês,

1): auch Meselau; ‡

2) sich beflecken (beschmutzen)
Stenden; ‡

3) "mīties uz vienas vietas" Saikava.

Avots: EH II, 70

[nùomuit, abplagen Dunika. Refl. - tiês, sich abplagen Rutzau, Dunika: visu dienu nuomujas.]

Avots: ME II, 822

‡ pamuît ² Dunika, mit Mühe vorwärts bekommen: p. zirgu uz priekšu. p. darbu uz priekšu. Refl. -tiês, sich (eine Zeitlang) erfolglos abmühen Dunika, Sessw.: dabūju tur krietni p.; mit Mühe vorwärts kommen (nach Verben des Könnens) Dunika: nevar un nevar p. uz priekšu pa tik sliktu ceļu; "?": kādu brīdi pamuisimies vēl tâ˙pat pa tirgu Janš. Dzimtene III, 193.

Avots: EH II, 158

‡ pãrmuîtiês ² Dunika, Rutzau,

1) mühsam hinübergelangen:
p. ar pluostu pāri par upi;

2) = pãrmuõcîtiês 2.

Avots: EH XIII, 207

‡ I samuît ² Dunika, Rutzau "samuocīt, nuokausēt": viņu vajag labi s.

Avots: EH XVI, 432

‡ II samuit Lös. "sarunāt, sapļāpāt": gan jau mēs vēl kuo samuisim.

Avots: EH XVI, 432

samuitiês,

1) sich eine gewisse Zeit hindurch abplagen:
samujuos visu dienu un nevarēju darbu beigt Golg., Adleenen, Lis., Rutzau;

2) eine gewisse Zeit hindurch sich mühsam hin und her durchdrängen:
samujuos tirgū ve̦se̦lu stundu, bet pazīstamu nesatiku Nigr.

Avots: ME II, 690

uzmuitiês,

1) sich einfinden:
šuogad mums čūskas uzmujušās;

2) sich etw. besudeln:
galdauts uzmujies Stenden.

Avots: ME IV, 361

àizsar̂gs, f. àizsar̂dze,

1) der Beschützer:
es e̦smu aizsargs šai ciltij;

2) alles, was Schutz bietet:
aizsargu brilles, Schutzbrille, aizsarga dambis Tēv., aizsargu muita, Schutzzoll A. XI, 472. daži izpilda aizsarga organa vietu A. XII, 315; atrast aizsargu (prophylaktisch) puoti pret diluoni Vēr. I, 608. apgāzts katls tē̦vu tē̦vu laikuos nuoderēja aizsargam pret visādiem gariem LP. VII, 472; ce̦pure - izpildīdama savu aizsardzes uzde̦vumu Vēr. I, 1456;

3) der Schirm:
lietus aizsargs. gulta aiz orientāliešu aizsargiem MWM. IX, 13.

Avots: ME I, 48

apsar̂dzĩba, der Schutz: bites nuovēlē Ūsiņa apsardzībai LP. VII, 368; muitas apsardzība, Schutzzoll.

Avots: ME I, 117

dā`rdzĩba, die Teuerung: tādas dārdzības cē̦luoņi bija lieliskas aizsargu muitas.

Avots: ME I, 447

mujâtiês, -ãjuôs Peb., mūjâtiês,

1) sich mühsam durchhelfen
L.;

[2) sich erfolglos bemühen
Lis.] Vgl. muitiês.

Avots: ME II, 662

mûtiês, = muiti%C3%AAs">muitiês. [muitiês für mūtiês nach dem prs. und prt. mujuos. Wohl (nach Leskien Abl. 303) zu maut I.]

Avots: ME II, 680

uokšķerîgs: uokšķerīgie muitas ierēdņi Jauns. Raksti VIII, 10.

Avots: EH II, 743

I pluitiês, übermässig besorgt sein Wessen; Reimwort zu muities; vgl. plūties.

Avots: ME III, 355

rùobežniẽks, ‡

2) der Grenzwächter:
tuoreiz Ne̦re̦tā vēl bija tie ruobežnieki, kuŗi jēma kukuļus in laida zirgus bez muitas pāri Jauns. Raksti VIII, 385.

Avots: EH II, 390

II suits: tie taču tavam tē̦vam visi maksā muitu un, es ce̦ru, pie tam vēl tādu labu suitu (reichlich) Blaum. Raksti VIII4 (1937), 195. - Kompar. suitâk, b): auch (mit ùi ² ) Meselau; tâ strādājuot viņam būs s. ("pārāk, grūtāk") ticis PV. strādā ar mē̦ru, ka nepadaries sev s˙! PV.

Avots: EH II, 600