Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mulsināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mulsināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

apmulsināt

apmulsinât: žīds tevi apmulsina kâ mazu bē̦rnu Dond.

Avots: EH I, 103

apmulsināt

apmùlsinât, apmùlšinât, fact. von apmùlst, betören, verwirren: ze̦lta taisīšana apmulsināja ļaužu prātus Kundz. māns gājējus apmulšina LP. VII, 942.

Avots: ME I, 109

izmulsināt

I izmùlsinât, izmulšinât, tr., zum besten haben, konfus machen, anführen: viņš tuos izmulšinātu Alm., C., Smilt. [izmulsināt U., verwirren; im Reden undeutlich aussprechen.]

Avots: ME I, 774

mulsināt

mùlsinât [auch C., mul̃sinât 2 Dond., Wandsen, Nigr., Dunika, mul̃sinât PS., Jürg., N. - Peb., Wpl,arshof, Schujen, Wohlf., Salisb., Salis], tr., verwirren, irre leiten, betrügen: brāļi mulsinājuši muļķīti LP. IV, 82. jūtas... mani mulsina un reibina Egl.

Avots: ME II, 665

nomulsināt

nùomùlsinât: cilvē̦ks tika nùomùlse̦nāts 2 ("?"), ka ni˙kā nepadarīja Saikava.

Avots: EH II, 70

nomulsināt

nùomùlsinât, nùomulšinât Biel. n. U., tr., verblüffen, dumm machen, irreführen: tu gribi mani nuomul̃sināt Sassm. n. RKr. XVII, 42. Refl. - tiês, auf Abwege geraten: daudz mazturīgi bē̦rni nuomulsinās te Seib.

Avots: ME II, 822

pamulsināt

pamùlsinât 2 Warkh., Warkl., = pamusinât: p. uz nedarbiem.]

Avots: ME III, 73

piemulsināt

pìemulsinât, verleiten (zu etwas Schlechtem): p˙uotru uz nedarbiem Bauske.

Avots: ME III, 274

samulsināt

samulsinât, tr., verwirren, beirren, irre leiten Wid. Refl. -tiês, sich verwirren, beirren: Japana nebūtu ļāvusies uz karu samulsināties A. XX, 130.

Avots: ME III, 690

Šķirkļa skaidrojumā (4)

apstuidīt

apstuĩdît, tr., berufen (Gold., Dond); verblüffen, samulsināt, ar savādu atbildi neļaut brīvi izrunāties Siuxt; besänftigen (U.).

Avots: ME I, 127

izklīvēties

izklìvêtiês, Lub., sich ausputzen, sich aufdonnern: viņa le̦pni izklīvējusies Dünsb. tie ļāvās nuo tādas izklīverēšanās knīpas apmulsināties Alm.

Avots: ME I, 753

stulbināt

stul̃binât: (mit ùl 2 ) "maldināt, apdullināt" Lubn., "mulsināt" Odziena, (mit ul̃ ) Schujen, Smilten, "stulbu padarīt" (mit ùl 2 ) PV., (mit ùl) Nötk.; spuožās vizmas stulbināta, galva nuoslīgst apskurbusi Rainis Dz. un d. III 2 , 15.

Avots: EH II, 594

tītīt

I tĩtît: "mulsināt, ķircināt" (mit î) Gr.-Buschh. Refl. -tiês,

1): "skaisties; būt neizdabājams" (prs. tĩtuos) Orellen; teļš tĩtās (= niķuojas): nedzeŗ Seyershof. pieci, seši tē̦vam dē̦li, viens pats tē̦va kumeliņš; ij tā paša nebaraoja, cits uz cita tĩtījās BW. 3138 var.

Avots: EH II, 687