Paplašinātā meklēšana

čumults, verwickeltes Garn: kas tad lai tādu čumultu var izrežģīt Naud.

Avots: ME I, 420

krumul̃ts,

1): auch Behnen n: FBR. XVI, 195 (plur. krumul̃ti), Frauenb. (mit ul̂ ² ); ‡

3) Demin. krumul̃tiņš Siuxt, ein krummes Holz, mit dessen Hilfe die Füsse eines geschiachteten Schweines auseinandergespreizt werden:
pakaļkulkšņuos cūkām ieliek krumultiņu un pakaŗ, ka,:var izšķērst.

Avots: EH I, 659

krumul̃ts,

1) ein krummes Holz, Krummhoiz zur Erweiterung des Schlittens.
krumulti - līki kuoki, kuo liek uz ragavām, lai varē̦tu uzkraut lielāku ve̦zumu N.-Bartau n. Etn. IV, 98, Naud.;

2) ein krummes Holz an den Weberhefteln
Kand.; krimuldi Tals. n. A. X, 2, 440, Gr.-Essern. [Aus einem nd. krum(m)holt.]

Avots: ME II, 287

‡ mult, zu erschliessen aus apmulis und izmulis.

Avots: EH I, 831

‡ multeņa kre̦kls "?"; tumšs m. k. ar re̦tiem baltiem raibumiem A. Sprūdžs Zelta lietus 31. Wohl zu ‡ multinis.

Avots: EH I, 831

‡ multinis Strods Pareizr. v. 116, ein gewisser Kleiderstoff.

Avots: EH I, 831

pìesmult, besudelt werden: trauks piesmulis Dunika.

Avots: ME III, 293

‡ smult, zu erschliessen aus pìesmult und apsmulis.

Avots: EH II, 540

àiztrũkt, intr.,

1) einen Riss bekommen, platzen, bersten, einreissen:
kājām, ruokām pirksti aiztrūkuši līdz kaulam Bers., Smult. sirdī kaut kas aiztrūka Stari I, 148. Kasparam aiztrūka balss A. XX, 654. aiztrūkušie asaru avuoti bij atdarījušies MWM. II, 776;

2) anfangen zu fehlen, versiegen:
bē̦rnam aiztrūka piens: māte nuomira Mar. RKr. XV, 104. guovīm aiztrūkst piens; auch guovis aiztrūkst, die Kühe fangen an weniger Milch zu geben. Subst. àiztrũkums, die geplatzte Stelle.

Kļūdu labojums:
bē̦rnam aiztrūka piens = bē̦rnam aiztrūka piena

Avots: ME I, 57

burska Wessen, der Tumult in einer Menschenmenge; vgl. burza.]

Avots: ME I, 354

bur̃za [Muremois, C., PS., bur̂za Lis., Kr., Laud., Fehteln, Kreuzb., bur̂za ² Ruj., Salis, Wandsen],

1) die Reiberei, der Tumult, das Gedränge, Gewühl:
vis˙lielākā burza bija ruožu dārziņā. kur cilvē̦ki dzīvuo, tur jāparādās visādām burzām Alm. ja vairāk cilvē̦ku sāk savā starpā ķilduoties, kauties, tad saka: nu liela burza! Caunīte. dzīves, kaujas burzā, im Strudel des Leens, in der Hitze des Gefechts. [Nach Prellwitz Wtrb. ² 497 nebst burzît zu li. burzdùs "rührig", [burzdė̕ti "шевелиться, барахтаться"], gr. φύρειν "vermengen" u. a.];

2) das Unwohlsein
Selb., Kokn. n. Etn. IV, 33;

3) ein Knüppel
Peb.

Avots: ME I, 355

bur̃zma [Roop, AP., bur̂zma Mar., Bächhof, bur̂zma ² Ruj., Salisb., Selg., Wandsen, Grünwald], das Gedränge, Gewühl, der Tumult (= burza): ļaužu burzma. es biju izgājis nuo pilsētas turokšņa un burzmas Vēr. II, 1070. dzīve vienā nemierā un burzmā A. XI, 268.

Avots: ME I, 356

daũdz, daudzi Spr., [Zb. XVIII, 382 u. a., s. Le. Gr. 465 ^3], viel, gew. mit d. Gen.: daudz cilvē̦ku, brīnumu, aber auch mit dem Nom.: daudz cilvē̦ki, viele Menschen. Komp. vaĩrâk, mehr, dial. daũdzâk Kand.: labāk vairāk nekā mazāk. Dekliniert wird daudz, wenn ihm kein Substantiv unmittelbar folgt: daudzi nuo mums, nuo mūsu rakstniekiem, viele von uns, von unseren Schriftstellern: viņš daudziem palīdzējis, daudzus aplaimuojis; seltener bei folgendem Subst.: daudzām (daudz) saimniecēm pienākas guods Neik.; ar daudz (seltener daudziem) zirgiem. So auch mit der bestimmten defin. Endung: baidījušies tur zirgus likt daudzuo vilkatu dēļ LP. VII, 88. Neutral daudz, daudz kuo, viel: viņš daudz od. daudz kuo iesāk, bet ne+kuo od. ne˙kā nepabeidz. daudz vor dem Komparativ, viel, weit: viņš daudz ve̦cāks nekā tu. daudzum, milzum, visai, vare̦n daudz, sehr, ungemein viel; pārlieku daudz, übermässig viel; pa(r) daudz, zu viel: Sprw. kas par daudz, tas par daudz: mazam bē̦rnam divi dirsas. ne tik daudz, kâ me̦lns aiz naga, gar nichts, nicht ein Jota. tik daudz kâ raibu suņu, sehr viel. tas būs tik daudz kâ redzēt, ehe man sich versehen wird, im Nu. daudz maz, einigermassen, etwas: šuogad labība daudz maz paaugusi. tas viss vienlīdz od. vien daudz, das alles ist gleichviel. Nicht eben gew. daudz bagāts (= ļuoti b.), sehr reich: mana meita daudz bagāta BW. 11559; 835. daudz ē̦dājs, daudz dzē̦rājs BW. 26119, einer, der viel isst, trinkt. Ganz ungew. ist die Verbindung von daudz und dem Adj. mit un: pārnesiet māmiņai daudz un labu vakariņu BW. 13646, 18. [Gleich li. daũg, daugi od. daugia (s. Le. Gr. 465) zu poln. dużo "viel", duży "gross, stark" und (wenn ursp. soviel als "tüchtig" ) zu got. daug "taugt" u. a., sowie (nach Stokes BB. XXIX, 171) zu ir. dúar "a multitude", vgl. Berneker Wrtb. I, 218, Feist Wrtb. ² 95, Osthoff Perf. 304 f., J. Schmidt Vok. I, 172, Zupitza Germ. Gutt. 178, Fick Wrtb. I ^4, 73, 233 u. III ^4, 207, Boisacq Dict. 963, Uhlenbeck got. Wrtb. 37.]

Avots: ME I, 443

I dumpnis "tumultus" Elger Dict. 476; zu dumpis I.]

Avots: ME I, 515

izreizinât, tr., multiplizieren: divus skaitļus Stari II, 950.

Avots: ME I, 791

kalaša,

1) [kalača Degunen], der Lärm, Tumult L.; lärmendes Gezänk St.;

2) die Klatschbase A. - Rahden.

Avots: ME II, 140

kamulis: auch Auleja, Skaista, Warkl., Pilda n. FBR. XIII, 42, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, kamulis Linden in Kurl., kamuls auch Borchow n. FBR. XIII, 24, Wessen n. FBR. XIII, 85, Demin. kamultiņš: jātin dziesmas kamulā BW. 1029 (aus Lennew.). kamuļiem mē̦tājās 16551 var. (aus Lennew.). uz zemes guļ kamuleņš Pas. XII, 97 (aus Rositten). kur tis ka multiņš velsies IV, 188 (aus Lixna). cimdeņus adīju nuo deveņu kamulteņu BW. 7240, 3 (aus Kārsava).

Avots: EH I, 583

I milns "sehr viel" Dond. n. U. (Vielleicht (s. Boisacq Dict. 603 f., Walde Wrtb. ² 473 f., Persson Beitr. 210 f.) zu gr. μάλα "sehr", la. multus "viel"; vgl. auch le. milzt "schwellen" und milgs.]

Avots: ME II, 627

pareizinât,

1) "berechnen, kalkulieren"
Golg.;

2) eine Weile multiplizieren.]

Avots: ME III, 89

reĩzinât, tr.,

1) multiplizieren:
ņēmuos visu re̦dzē̦tuo reizināt ar simtu MWM. VIII, 32. Subst. reĩzinâtãjs,

a) einer, der multipliziert;

b) der Multiplikator (beim Rechuen)
Brasche;

2) klügeln
Salis, Lettin: Jānis reizina, reizina, bet nevar atcerēties.

Avots: ME III, 508

sajuka* Wid., die Verwirrung, das Getümmel, der Tumult.

Avots: ME III, 641

sareĩzinât, multiplizieren (perfektiv) Pūrs III, 148.

Avots: ME III, 715

šķuomene U., V., Mag. IV, 2, 101, Treiden, šķuõmenes Arrasch, Lems., Widdrisch, Wolmarshof, Zögenhof, die Schellbeere, Multbeere, Sumpf - Brombeere (rubus chamaemorus L.). Aus *štuomene (vgl. stuomene)?

Avots: ME IV, 57

trijuogs, Lärm, Tumult, Wirrwarr (trijuõgs) A.P., Treyden, (trijuôgs ² ) Galken, (trijuoks) Funkenhof, Nigr., (trijuôks ² ) Schibbenhof: be̦rni taisa briesmīgu trijuoku Funkenhof. kad daudz sieviešu kuopā, tās var sacelt lielu trijuoku Schibbenhof. nevar vairs izturēt, kādu trijuogu tie tur taisa Gaiken. radīt veltīgu trijuogu AP. S. nebij tāda trijuoga ne˙maz ieradis Kleinb. st. 56. Dürfte auf r. тревога beruhen.

Avots: ME IV, 235

I vaĩruôt,

1) (ver)mehren
U.: vairuot mantu;

2) - vairêt, vairît II, mehr verlangen
(mit aĩ ) Autz n. U.;

3) multiplizieren
Etn. III, 106. Refl. -tiês, sich (ver)mehren U., Spr.: lai telītes vairuojās kâ skudrītes pūlītē BW. 28960. ej, māsiņ, tautiņās, lai dzīvīte vairuojās! 17578 var.

Avots: ME IV, 443