Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'murīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'murīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aizmurīt

àizmurît, tr.,

1) anschneiden, beim Schlachten verwunden:
es negriezu, bet tikai aizmurīju zaru AP. viņš aizmurīja jē̦ru Grünh.;

2) wegbringen, wegtragen mit Müh und Not:
krusttē̦vs tuo aizmurījis uz māju MWM. V, 527.

Avots: ME I, 41

atmurīt

atmurît, tr., stumpf machen: cirvis pārlieku atmurīts Naud.

Avots: ME I, 179

iemurīt

ìemurît, tr., mit Mühe hineinwälzen, hineinstecken: vīru ratuos; kāju zābakā Seib.

Avots: ME II, 47

izmurīties

izmurîtiês: auch (sich mühsam heraushelfen) Adsel, Smilten; izmurījusies nuo kubla apukšas laukā Pas. VI, 204.

Avots: EH I, 468

izmurīties

izmurîtiês, sich abquälen, sich heraushelfen: viņš izmurījās nuo krē̦sla MWM. III, 595.

Avots: ME I, 774

murīt

I murît,

1): auch Heidenfeld; "marachen, mergeln"
Für.; bē̦rni sāk kaķi m. A.-Ottenhof, Seyershof; ‡

3) mühsam mit einem stumpfen Messer schneiden
AP. Refl. -tiês: ar tuo darbuojas un murās Dünsb. Maijas Roze 15. ilgi murījies, kamē̦[r] ticis nuo guovs vē, dara laukā Pas. IX, 142.

Avots: EH I, 833

murīt

I murît, -ĩju, tr.,

1) knautschen, quetschen, quälen, zu Tode quälen:
kuo tu murī kaķi? C., Smilt., Bers., [Kreuzb.] zirgiem ne˙kad nav miera; tu vienmē̦r žurku Naud. nebij tuos gūstītus kaut un murīt Manz.;

[2) -tiês, sich quälen, sich abplagen
[Dond.]: murījās ["?"] kâ runcis ap peli Naud. daži vēl murās (gew. murījas), bet nevar zirgus pār sē̦tu pārlecināt Dünsb. Subst. murîšana, das Knautschen, Quälen: kustuoņu murīšana un ņurcīšana man netīk Vīt.

Avots: ME II, 669, 670

murīt

II murît: zu derselben Wurzel gehört auch pamurums.

Avots: EH I, 833

murīt

II murît, -ĩju, murêt, -ẽju, tr., besudeln Neik. n. U. Refl. -tiês, sich besudeln. Zu li. mùrti "durchweicht werden", [mùrdyti "besudeln", máuras "Schmutz", r. муръ "плѣсень", čech. mour "копоть, сажа" u. a., s. Leskien Abl. 303, Būga PФВ. LXXII, 197 f., Trautmann Wrbt. 172 und auch Petersson KZ. XLVII, 281].

Avots: ME II, 670

nomurīt

nùomurît (unter nùomurinât): bē̦rni kaķi pa˙visam nuomurījuši A.-Ottenhof. Hinter "Manz." ME. II, 823 zu ergänzen "Post. I, 133".

Avots: EH II, 71

pamurīt

‡ pamurît "lē̦nām vārīt uz plīts katlā" Frauenb.

Avots: EH II, 158

samurīt

samurît, tr., zerknautschen, zerquetschen, stark quälen (perfektiv): kumeļš gulējis pasilē samurīts, salauzīts LP. VI, 327. Refl. -tiês, sich eine gewisse Zeit hindurch abplagen: samurījuos ilgi pie sīkiem mājas darbiem, bet daudz ne˙kā nepadarīju Dond.

Avots: ME II, 690

uzmurīt

uzmurît,

1) = uzmuocît Arrasch, Drosth.: uz statiņas viņa uzmurīja ratu un tad uzņēmās tuo kukurus nest tāļāk Seibolt;

2) aufwecken
Bers., Drosth.: Māzeris... uzmurīja viņu nuo miega MWM. VII, 883.

Avots: ME IV, 361

Šķirkļa skaidrojumā (5)

āmuris

‡ àmuris 2 Kaltenbr., Demin. āmurītis BW. 34203, = ãmars.

Avots: EH I, 193

ķelle

ķelle (unter ķe̦lla),

1): man bij ķ., āmurīt[i]s BW. 34203. mūrenieka dēliņam ķellīte ruokā 33554, 3.

Avots: EH I, 694

ņēmurs

ņē̦murs, ein winziges Wesen: jēriņš kâ ņē̦murītis Serb. n. A. XV, 495, [Bauske].

Avots: ME II, 901

nomurināt

nùomurinât Bers., Dond., nùomurît U., tr., abquälen, abmarachen: [lāci nuomurināt U., einem Bären den Rest geben]: zirgus nuomurīt Līn.; nuomurīt, töten, bei Seite schaffen Manz.: [nāvi nuomurījis un viņas varu salauzījis Fürecker.] Refl. - tiês, sich abquälen: caurus deviņus gadus tur nuomurījāmies tous kar,ā pārspēt Dünsb.

Avots: ME II, 823

salauzīt

salaûzît, tr., freqn., (wiederholt) mehrfach (zer)brechen Wid.: salauzīju brālītim zuobentiņu BW. 15476. salauzīju gredzentiņu Biel. 1165. visi kauli kâ salauzīti SDP. I, 81. kumeļš gulējis pasilē samurīts, salauzīts LP. VI, 327. tu čigānu salauzīji liela ceļa maliņā BW. 35181, tava... ruoka... ienaidniekus salauzījuse II Mos. 15, 6. Refl. -tiês, mehrfach zerbrechen (intr.).

Avots: ME II, 667