Paplašinātā meklēšana

* nars [li. nãras "Taucherente"] oder * naris, eine Art Lebewesen: aiz niedrēm ieķē̦rcas kâ brīdē̦dami nari MWM. VIII, 10.

Avots: ME II, 693

‡ narste (mit ā zu lesen?) Baltinow "sluoku liduojums pavasaras naktī".

Avots: EH II, 5

nar̂stît (li. nárstyti "untertauchen"), -u, -ẽju, nar̂šķît, ņar̂stît, tr., freqn.,

1) einfädeln, einziehen:
nārstīt auklas ragavu kuokuos (narās) Bers., Laud.;

2) verwirren, verknoten:
par kuo tu dziju naršķi? dziju nevajaga ņarstīt Mar. n. Rkr. XV, 127, 128.

Avots: ME II, 693

panars: "sainis" Heidenfeld; "pānārs (?)" ME. III, 75 zu ersetzen durch "panars"; māte piepildīja viņiem panariņus (= tarbas) ar raušiem Pas. X, 225. māte viņam ielika panariņā šādas tādas salašas ebenda.

Avots: EH II, 159

panars [Kortenhof, Schwanb., Selsau, Tirsen, Aahof], Bers., Mar. n. RKr. XV, 129, panara Lös. n. Etn. IV, 162, [panārs Laud., Ungurmuiža], ein Bündel Bers., Lös., ein Säckchen Mar. n. RKr. XV, 129, [pānārs (?) Biržgalis" tarba, kuŗā zirgam iebeŗ auzas"]: dieva apdāvi nāti ar dziesmu garu, panariņu ple̦cuos, dziedātāji gāja nuo ciema uz ciemu DL.; von schlechtem Essen: ja nu tās pašas panaras! Blaum. [? s. panaras I] sasalasi, tautu meita, visas savas panariņas (Var.: grabažiņas)! BW. 16366 var. [Zu nẽrt, nirt?]

Avots: ME III, 75

dze̦naukša (unter dzeņaukste): auch Warkl., Plur. dze̦naûkšas Kaltenbr., Līvāni, dze̦nauška Warkl., (mit aû ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Plur. dze̦nàuškas ² Sonnaxt: dze̦naukšeņas (Var.: dze̦nauškeņas) darināvu BW. 30261, 2 var.; dze̦narsgšas "Strängen am Pflug" Peb. n. BielU.

Avots: EH I, 355

‡ izņur̂kât Wolrnarshof, (mit ur̂ ² ) Dunika, = ‡ izņukât 2.

Avots: EH I, 469

[kuõpsêde ,* Plenarsitzung.]

Avots: ME II, 346

panara (unter panars): nāks ar pilnām panarām (= mārsniem?) mājā Azand. 30. ar mugurā pakārtām panarām 3l. turē̦damas zem kakla savilktuo panaru mazgu 32. pļaunuot un ne̦suot ābuoliņa panaras (wohl = nastas wie Etn. IV, 162) Vanagu ligzda 56. - (Von schlechtem Essen:) tās pašas panaras! ... būtu jel salde̦nu pienu uzlikuse! Blaum. Latv. 1. p. 1909, S. 38.

Avots: EH II, 159

panārs (unter panars): panârs Saikava "sainis, nastiņa".

Avots: EH II, 159

panurs, ein Bündel, das man in der Hand od. unter dem Arm trägt Druw. n. RKr. XVII, 71; vgl. panars.

Avots: ME III, 78

parans [Zvirdzine, Zaļmuiža], ein kleiner Sack, ein Säckchen: paranā maizes jau sen neatlika Infl. [Durch Metathese aus panars?]

Avots: ME III, 87

sapanaruôt,

1) zu einem
Bündel (panars) zusammenbinden Sessw., Fehsen: kamē̦r sapanaruosi un sajūgsi Vīt. 33; verknoten Dunika;

2) allzu dicht bekleiden
Vank.;

3) "verprügeln"
Kārsava. Refl. -tiês, sich allzu dicht ankleiden Vank.

Avots: ME II, 696, 697

sparkšķis,

2): auch (eine Kinderschnarse)
Drobbusch;

3): auch (ein Prasseln, ein Schuss u. a.)
Kalz., Bers.; ‡

5) die Libelle
Siuxt n. BielU.

Avots: EH II, 547

zvanārs,

1) zvanars Grünw., verächtl. Uhr:
cik tad tavs zvanars rāda? Grünw.;

2) zvanãrs C., Nötk., PS., Trik., ein altes, schwaches, mageres ("nuodzīts") Pferd N. - Peb., Serbigal, "ve̦cs zirgs, kas kūkuo resp. ar galvu zvana" N. - Peb.; eine alte, magere Kuh Serbigal: tas tāds zvanāra zirgs Nötk. zvanārs nuodzīts, vairs nekust ne˙maz N. - Peb. braucis ar... divi zirķeļiem, kâ mūsu pusē sauc: ādeniekiem jeb zvanariem Upīte Medn. laiki;

3) ein alter, schwacher, fauler, zu nichts tauglicher Mensch
(zvanārs) Nötk.; ein Faulenzer, Herumtreiber ebenda;

4) "žuliks" Oknist;

5) wer Lärm macht; ein Knabe, der lärmt
(mit ãr ) AP., (mit ā`r ² ) KatrE.; ein unartiges, lärmendes Kind (zvanars) Adsel; wer viel und sehr laut spricht Vīt.; ein Maulheld (zvanars) Etn. IV, 147; ein Hund, der laut bellt Erlaa: zvanāru jau var dzirdēt caur trim sienām Vīt. tas jau tāds zvanārs, ka viņu dzirdi pūlim cauri kâ baznīcas zvanu. suns rej kâ zvanārs Erlaa. Aus r. звонáр "Glöckner; Schwätzer".

Avots: ME IV, 765