Paplašinātā meklēšana

kneģis Selg. n. Etn. IV, 97, etwas, womit man schlagen kann, sitamais.

Avots: ME II, 245

neģi, s. neģ.

Avots: ME II, 715

‡ neģiža Saikava "= nejē̦ga ² ": kuo nu tis n. tur izdarīs!

Avots: EH II, 13

II blenst: auch (mit eñ ) Dunika, Kal., Rutzau ("spähen"), Weinsch., (mit en̂ ² ) Siuxt ("drusku saredzēt"): grāmatā ne˙maz neble̦nzdams (schauend) Janš. Mežv. ļ. II, 316. neģi blendām (spähten) 30.

Avots: EH I, 228

ģist,

1): "saprast; apķert" Saikava, "nuojaust" Auleja. ‡ Refl. -tiês,

1) scheinen, dünken
Auleja: man neģiedas, ka būs dzīvātājs;

2) "?": zeme ģiedas, kam piederēt Ezeriņš Leijerk. II, 246. Subst. ģišana "prāts, jē̦ga" Saikava: paprasi tam, kam ģ˙! .

Avots: EH I, 427

neģ, neģi, ein verstärktes ne,

1) doch nicht etwa, ob nicht etwa:
neģi tādēļ ļaužu tauta pasaulē ir raidīta Janš. "neģ viņš labuosies", duomāja muižas kungs, er wird sich doch wohl nicht bessern. [neģi viņš tāds vīrs, kas... U., ist er nicht ein solcher Mann, der... neģi tu esi vienu likumu uzrakstījis Glück Daniel 6, 12.] se̦dluojam kumeliņus, nag (wohl ein Druckfehler für naģ = schriftle. neģ [vgl. jedoch auch li. negu "nègi"]) māsiņu padzīsim BW. 13646, 21 [aus Neu-Laizen]. naģ (= neģ; Var.: vai 9973) tu gribi mani jimt (+ ņemt) 9975;

2) neģ vēl, viel weniger, geschweige denn:
neģ vēl arīdzan nauda rasies GG.;

3) vielleicht etwa:
kad es nebūtu glabājis, neģ vēl kur vazātuos, wenn ich es nicht verwahrt hätte, vielleicht würde es sich noch wo herumschleppen St. kam viņam nee̦suot kuortēli izmeklējuši, kur viņam neģ labāka klāšanās būtu nekâ baznīckunga namā GG. I, 28. neģi es tuo nebūtu zinājis, als ob ich das nicht gewusst hätte U. [Wohl aus li. nègi "nicht doch" entlehnt.]

Avots: ME II, 714

neģẽlis, [neģêlis Kl.], neģiẽlis Kursiten, f. -le,

1) der (die) Abscheuliche, Niederträchtige:
neģēle tūliņ pie kunga pruom LP. IV, 102;

[2) ein Nichtsnutziger, ein Dummkopf
U. - - ģēlis aus ēverģēlid entnommen?]

Avots: ME II, 714

remesis L., Kurl. n. U., Glück, Karls., Spriņģi n. Etn. I, 137, auch re̦me̦ss (li. remẽsas "Handwerker") Nigr., Wandsen, remesnieks ("veraltet") St., N.-Bartau, ein Handwerker Karls., der Zimmermann: pirmās krievu istabas pie latviešiem būs cirtuši krievu remeši PS. viņš, iepraties kuoka darbu, gaja . . . pie re̦me̦siem . . . strādāt Janš. remešiem un nama darītājiem, kas... namu pataisīja Glück II Kön. 12, 11. neģi šis ir.., re̦me̦sa dē̦ls? Matth. 13, 55. - Vgl. auch die Gesindenamen: Remeši Lvv. II, 7, 1I8, Re̦me̦si Lvv. I, 61; II, 5, 6, 11, 13, 16, 17, 18, 23, 38, 39, 40, 46, 94, 98, 112, 113, 115, 120, 121, 122, 126, 136, 149, 151, 155, Bẽ̦rzre̦me̦si Lvv. II; 113, Vãcre̦me̦si (od. -rerneši) Lvv. II, 114, Luikremeši Lvv. II, 114, und Re̦me̦su kruogs Lvv. II, 19. Nebst remiķis, ramstît 3 zu apr. romestue "Beil mit bretter Schneide", aksl. remьstvo, r. ремесло "Handwerk" und weiterhin zu li. ramtýti "rąbać", rámdas "рубецъ", slav. *rǫbiti "hauen" (nach Būga KSn. I, 279). Hierher vielleicht auch an. ram(m)r "scharf, bitter" (zur Bed. vgl. li. kertù "haue": kartùs "bitter", ai kaṭú-ḥ "scharf") und rimma "Kampf".

Avots: ME III, 509, 510

šķiliņš U., škiliņģis, šķilings, šķilina, der Schilling: neģi divi zvirbuļi tuop pirkti par vienu šķiliņģi? Glück Matth. 10, 29. šķiliņģi (Var.: šiliņģi), vērdiņi nabagu nauda BW. 1795. ir šķiliņa [Var.: šķilinas (aus Segew.)] nedabūsi 7583. ne šķilinga maciņā 12735 var. tevi pirka šķiliņiem, vērdiņiem 13657. (kumeliņš) virs šķiliņģa [Var.: uz šķilinas Latv. Saule 1928, S. 726 (aus Kegeln)] riņķi grieza 29591. Nebst estn. kiľľiṅg aus dem Niederdeutschen.

Avots: ME IV, 39

vaĩcât Arrasch, C., Iw., Līn. u. a., (mit ài ²⁾ Kl., Prl. u. a., -ãju, fragen L., U. (unbek. in Dond., Peb., Salis, Schwanb., Stenden): neģi būs tiem ļaudīm savu dievu vaicāt? Glück Jesaias 8, 19. es tev vaicāju, kad jāiet. vaicā sniedze uz cīruļa VL.; sonst (nach U.) mit dem Dativ konstruiert; suchen Zaļmuiža. Refl. -tiês, einander fragen; durch Umfrage Auskünfte sammeln Spr.: Laim[a] uz Laimas vaicājās, kas raud gauži istabā BW. 4376, 2. - Subst. vaĩcâšana, das Fragen; vaĩcãjums, die Frage, Nachfrage: paldies par vaicājumu! Dank für gütige Nachfrage! U.; vaĩcâtãjs, wer fragt. Wahrscheinlich von der Fragepartikel vai abgeleitet.

Avots: ME IV, 433, 434

I vèsts Wolm. u. a., vẽsts Tr., -s,

1) vēste Manz. Lettus, bei Glück auch vē̦sts, -a, die Nachricht, Botschaft
(unbek. in Dond., Dunika, Stenden): prieka vēsts LP. IV, 16. priecīgas vēstes nest Manz. Post. I, 51. laba vēsts Glück Spr. Sal. 25, 25. labus vē̦stus nesīs Thessal. 3, 6. lūkuo, kâ . . . klājas un . . . nes man vē̦stus atpakaļ! I. Mos. 37, 74. vēstis izpaustu II. Makkab. 9, 24. saule vēsti atsūtīja, jauni radi brālīšuos BW. 1257. vēstiņ[a] nāca Vāczemē 4628 var. neriestum... vēstis tauteņās 9994. nuones vēsti bāliņam! 30410 var. viņa bez vēsts nuozuduse LP. VII, 358. nuo spīganas ne vēsts (keine Spur) VI, 56. nuo ceļa vairs ne vēsts 154 (ähnlich: VII, 953). ne vēstēs! es ist keine Spur davon zu hören Mag. XIII, 3, 70. - vēšķu (vēsķu L. ) diena St., Mariä Verkündigung (nach U. nicht gewöhnl.);

2) vēstis Manz., auch vē̦sts Glück, der Bote, Botschafter: Onijus pasumināja . . . vēsti cienīgi un pieņēme . . . grāmatas Glück I. Makkab. 12, 8. Jūdu vē̦sti ir pie mums nākuši 14, 22. neģi es... uz taviem vē̦stiem . . . runāju IV. Mos. 24, 12. Nebst li. vestis "Nachricht"
Lit. Mitt. V, 164 aus r. вѣсть dass.

Avots: ME IV, 571