Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nelāga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nelāga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
nelāga
nelãga, nelãgas (Gen. s.), loc. s. nelãgā, untauglich, unbrauchbar, böse, schlecht: nelāga cilvē̦ks, darbs. tādi nelāga liesti, ne˙viena pēc kājas Aps. cienmātei uznāk tās nelāga reizes Alm. šim nelāgas ieruočam bij tikai divi stuobri Blaum. tūliņ piens palicis nelāga LP. VII, 562. [nelāga vãrdi U., tadelnswerte Worte.] es jutuos savādi un nelāgā MWM. VIII, 885. Auf Grund des attributiven Genitivs hat sich das Adjektiv nelãgs (Adv. nelãgi) entwickelt: bet kāds nelāgs cilvē̦ks bij nuoduomājis kāzas izjaukt LP. VI. 42. viņa atkārtojusi nelāguos (nelāga) vārdus III, 63. tu nelāgi izrunājies.
Avots: ME II, 720
Avots: ME II, 720
nelāgas
nelãgas (unter nelãga ): auch (mit à 2 ) Sonnaxt n. FBR. XVI, 43; n. cilvē̦ks Oknist.
Avots: EH II, 15
Avots: EH II, 15
Šķirkļa skaidrojumā (25)
aiztika
drāmaiss
‡ drāmaiss Līvāni (mit à 2 ), Wessen "palaidnis; nelāga cilvē̦ks". Wohl ein Kompositum mit màiss "Sack".
Avots: EH I, 331
Avots: EH I, 331
durt
dur̃t, duŗu, dũru [li. dùrti], tr.,
1) stechen, stossen:
ar sķē̦pu durt. dūru piešus kumeļam BW. 11482. piešiem dūru kumeliņu 13987. čūska duŗ. tumšs, lai acī duŗ, es ist stockfinster;
2) egli, priedi, duori durt, eine Tanne, Fichte zum Bienenstock aushöhlen
Biel. H. 191. augsti dūru sila priedi BW. 24908, 2;
3) von verschiedenen Krankheiten, Stichen im Körper:
caurējs, dūrējs, liesa duŗ Tr. IV, 91, 108, 175, 348. Ohne bestimmtes Subj. mit Bezeichnung des leidenden Körperteiles im Lokativ: man vē̦de̦rā duŗ. kad miesā kaut kur duŗ, plēš, tad šī vieta jāmazgā Etn. II, 148;
4) ve̦cu bābu durt, ein Spiel
U. Refl. -tiês,
1) sich sechen, stossen, einander stechen, stossen:
spalva durdamās (papīrā) viņu dažreiz uzmuodinājusi nuo viņa dzejas sapņiem Vēr. I, 1183. lai es sirdī duŗuos šķē̦pu Ar. 2016. ve̦lns salielījies ar dievu caur žuogu durties LP. VII, 1186. luopi savā starpā duŗas Etn. II, 172. [pie cita durties St., sich an einen reiben, einen anfahren];
2) Anstoss erregen, zuwider sein, auffallen, mit dem Körperteile
im Lokativ, dem etw. zuwider ist: uotra vainas acīs duŗas, springen in die Augen. cietuoksnis dūrās Vidzemes vāciešiem kâ skabarga acīs Kaudz. M. viņai dūrās ausīs viņu spārnu trīšana Up. 32. nelāga smaka nāsīs duŗas. tas man vis˙vairāk duŗas sirdī Vēr. I, 1462. [kuo tu te duries U., was hast du hier zu suchen?];
3) in Berührung kommen:
gan jau dūrušies, sie haben schon mit einander zu tun gehabt (in Unehren);
4) sich wohin begeben, bergen:
nezinu, kur durties U. kur dursies straujupīte BW. 8560;
[5) anstossen, stolpern, fehlen
L., St. - Wohl zu serb. ùdruti, r. dial. убыри́ть osorb. dyrič "einen Schlag versetzen", s. Mikkola IF. XVI, 99 f. und Berneker Wrtb. I, 180].
Kļūdu labojums:
13987 = 13984
Avots: ME I, 520
1) stechen, stossen:
ar sķē̦pu durt. dūru piešus kumeļam BW. 11482. piešiem dūru kumeliņu 13987. čūska duŗ. tumšs, lai acī duŗ, es ist stockfinster;
2) egli, priedi, duori durt, eine Tanne, Fichte zum Bienenstock aushöhlen
Biel. H. 191. augsti dūru sila priedi BW. 24908, 2;
3) von verschiedenen Krankheiten, Stichen im Körper:
caurējs, dūrējs, liesa duŗ Tr. IV, 91, 108, 175, 348. Ohne bestimmtes Subj. mit Bezeichnung des leidenden Körperteiles im Lokativ: man vē̦de̦rā duŗ. kad miesā kaut kur duŗ, plēš, tad šī vieta jāmazgā Etn. II, 148;
4) ve̦cu bābu durt, ein Spiel
U. Refl. -tiês,
1) sich sechen, stossen, einander stechen, stossen:
spalva durdamās (papīrā) viņu dažreiz uzmuodinājusi nuo viņa dzejas sapņiem Vēr. I, 1183. lai es sirdī duŗuos šķē̦pu Ar. 2016. ve̦lns salielījies ar dievu caur žuogu durties LP. VII, 1186. luopi savā starpā duŗas Etn. II, 172. [pie cita durties St., sich an einen reiben, einen anfahren];
2) Anstoss erregen, zuwider sein, auffallen, mit dem Körperteile
im Lokativ, dem etw. zuwider ist: uotra vainas acīs duŗas, springen in die Augen. cietuoksnis dūrās Vidzemes vāciešiem kâ skabarga acīs Kaudz. M. viņai dūrās ausīs viņu spārnu trīšana Up. 32. nelāga smaka nāsīs duŗas. tas man vis˙vairāk duŗas sirdī Vēr. I, 1462. [kuo tu te duries U., was hast du hier zu suchen?];
3) in Berührung kommen:
gan jau dūrušies, sie haben schon mit einander zu tun gehabt (in Unehren);
4) sich wohin begeben, bergen:
nezinu, kur durties U. kur dursies straujupīte BW. 8560;
[5) anstossen, stolpern, fehlen
L., St. - Wohl zu serb. ùdruti, r. dial. убыри́ть osorb. dyrič "einen Schlag versetzen", s. Mikkola IF. XVI, 99 f. und Berneker Wrtb. I, 180].
Kļūdu labojums:
13987 = 13984
Avots: ME I, 520
gabals
gabals: Demin. gabaltiņš Kaltenbr., Sonnaxt, dat.-instr. Plur. gabaleņām Pas. IV, 314 (aus Welonen),
1): nē, es saku, tas tik ir g. (= eine gute Idee?)!
Janš. Dzimtene III 2 , 337. gabals, der Körperteil, das Glied Seyershof. Liene e̦suot beigta ar visiem gabaliem (krank an allen Gliedern); lielais ūdens g. Janš. Bandavā II, 161, das Sakrament der Taufe (als Hauptstück des Katechismus);
8): auch Gramsden, Grob., Seyershof. šī gabalā Jāņu rudzus nesēj Grob.;
11): dzijas g.; eine Garnfitze
auch Dond., Frauenb.; gabals, ein Bündel Langstroh Orellen; gabaliņš,
b): auch Seyershof. - tâ jādara vienā gabalā (ununterbrochen)
Siuxt. tad bija gabalā (immerfort) tadi gāzieni lietus Heidenfeld. tī izkapts stavēja gabalā asa ebenda;
13): suņa g. "nelāga cilvē̦ks" Wessen; ‡
14) lielais g., = liẽlgabals, die Kanone
Kaltenbr., Ruhtern: rāve šaut ar lielajiem gabaliem Kaltenbr.
Avots: EH I, 375
1): nē, es saku, tas tik ir g. (= eine gute Idee?)!
Janš. Dzimtene III 2 , 337. gabals, der Körperteil, das Glied Seyershof. Liene e̦suot beigta ar visiem gabaliem (krank an allen Gliedern); lielais ūdens g. Janš. Bandavā II, 161, das Sakrament der Taufe (als Hauptstück des Katechismus);
8): auch Gramsden, Grob., Seyershof. šī gabalā Jāņu rudzus nesēj Grob.;
11): dzijas g.; eine Garnfitze
auch Dond., Frauenb.; gabals, ein Bündel Langstroh Orellen; gabaliņš,
b): auch Seyershof. - tâ jādara vienā gabalā (ununterbrochen)
Siuxt. tad bija gabalā (immerfort) tadi gāzieni lietus Heidenfeld. tī izkapts stavēja gabalā asa ebenda;
13): suņa g. "nelāga cilvē̦ks" Wessen; ‡
14) lielais g., = liẽlgabals, die Kanone
Kaltenbr., Ruhtern: rāve šaut ar lielajiem gabaliem Kaltenbr.
Avots: EH I, 375
iecirst
ìecìrst,
3): auch Kaltenbr.; ie. puikam pa dibe̦nu Orellen;
4): (fig.) būtu ... iecirtis nagus dubļuos (wäre in eine verhängnisvolle Lage geraten)
Janš. Dzimtene III2, 86; 5): auch Sonnaxt; tārps (die Schlange) iecē̦rt (iecirš) Zvirgzdine; ‡
7) mit Schwung hineingiessen:
kad salaižu maizi (sc.: krāsnī), tad kādas če̦tras reizes ar abji ruokas iecirtu ūdeni uz maizes AP.; ‡
8) ie. čarku Pēt. Av. II, S. 99, einen Schnaps austrinken.
Refl. -tiês,
2): čigāns iecirtas ("iegribēja") uz tā zirga, cikām izmija ar savu stimbinu Bērzgale. vilciens iecirtās kâ tramīgs zirgs un apstājās Brigadere Daugava 1928, S. 312; 3): viņu mazliet tikai runā aizkāra, bet viņš uz˙reiz tâ iecirtās Sermus; ‡
6) plötzlich eindringen (vom Geruch):
nelāga smaka nāsīs iecirtusies; ‡
7) hineinbeissen
Renzen: suns tam iecirtās stilbuos; ‡
8) sich stemmend anprallen gegen
Renzen: aizjūgtais zirgs uz˙reiz spēcīgi iecirtās sakās.
Avots: EH I, 506
3): auch Kaltenbr.; ie. puikam pa dibe̦nu Orellen;
4): (fig.) būtu ... iecirtis nagus dubļuos (wäre in eine verhängnisvolle Lage geraten)
Janš. Dzimtene III2, 86; 5): auch Sonnaxt; tārps (die Schlange) iecē̦rt (iecirš) Zvirgzdine; ‡
7) mit Schwung hineingiessen:
kad salaižu maizi (sc.: krāsnī), tad kādas če̦tras reizes ar abji ruokas iecirtu ūdeni uz maizes AP.; ‡
8) ie. čarku Pēt. Av. II, S. 99, einen Schnaps austrinken.
Refl. -tiês,
2): čigāns iecirtas ("iegribēja") uz tā zirga, cikām izmija ar savu stimbinu Bērzgale. vilciens iecirtās kâ tramīgs zirgs un apstājās Brigadere Daugava 1928, S. 312; 3): viņu mazliet tikai runā aizkāra, bet viņš uz˙reiz tâ iecirtās Sermus; ‡
6) plötzlich eindringen (vom Geruch):
nelāga smaka nāsīs iecirtusies; ‡
7) hineinbeissen
Renzen: suns tam iecirtās stilbuos; ‡
8) sich stemmend anprallen gegen
Renzen: aizjūgtais zirgs uz˙reiz spēcīgi iecirtās sakās.
Avots: EH I, 506
ieķerlāt
ìeķe̦rlât, [mantschend verwühlen: viņš ieķe̦rlājis biezputru (= ņēmis tuo nekārtīgi nuo bļuodas un tâ atstājis) Bauske, Schujen, Serben, Wenden.] tur stāvēja ieķē̦rlāti piena un sviesta spaiņi MWM. VII, 818. [In Roop, Allasch, Fest., Serbigal bedeute ìeķe̦r̃lât - eine Arbeit (schlecht?) beginnen, aber nicht beenden: tagad nav vē̦rts ieķe̦rlāt, padarīs tad, kad būs gaļa. In Ronneb. - in eine unangenehme Sache verwickeln: viņš jau tevi ar tai nelāga lietā grib ieķe̦rlāt.]
Avots: ME II, 34
Avots: ME II, 34
izgandēt
izgandêt, intr.,
1) verderben, zugrunde gehen:
tu izgandēsi pats LP. V, 415;
2) verkommen, ausgehungert sein:
ve̦cs, izgandējis zirgs LP. IV, 67. Neben izgandējis sehr oft izgandis, f. - usi, verkommen, ausgehungert: diezin, kas nuoticis manam teļam, paliek tāds izgandis, skaidri izdilst Naud., Siuxt. izgandis kâ vilks Naud. izgandusi kāre (Heisshunger) pēc ievārījuma Kleinb. Subst. izgandums, der Heisshunger: nelāgais, zvēriskais izgandums pieaug Kleinb.
Avots: ME I, 736
1) verderben, zugrunde gehen:
tu izgandēsi pats LP. V, 415;
2) verkommen, ausgehungert sein:
ve̦cs, izgandējis zirgs LP. IV, 67. Neben izgandējis sehr oft izgandis, f. - usi, verkommen, ausgehungert: diezin, kas nuoticis manam teļam, paliek tāds izgandis, skaidri izdilst Naud., Siuxt. izgandis kâ vilks Naud. izgandusi kāre (Heisshunger) pēc ievārījuma Kleinb. Subst. izgandums, der Heisshunger: nelāgais, zvēriskais izgandums pieaug Kleinb.
Avots: ME I, 736
kalmaka
kalmaka, kàlmaks 2 Mar., kalmuks, etwas Grosses Mar., [kalmaks Serben " ein grosses Stück "], ein grosses, mageres Tier [kalmaka Erlaa, N. - Peb.] oder ein solcher Mensch Stockm., Frauenb., Etn. I, 121, A. XVI, 284; [kàlmaks 2 Mar., kal̂maks 2 Appricken, Schnönberg, Treiden, kàlmāks 2 Bers. "ein grosser, korpulenter und ungewandter Mensch od. ein solches Tier "; kal̃māks "ein schwer begreifender Mensch" Stuhrhof; kalmāks 2 od. kàlmāka 2 Fest. "ein grober, gewalttätiger, gefrässiger Mensch"; kalmaka od. kalmaks Serben, Schujen, kal̃maks Drobbusch, Sermus, kal̃maka Nötk., AP., kal̃muks Neuenb., Autz, ein gefrässiger Mensch od. Hund; kalmaka "nelāga kuoka gabals" Ruj. - Nach einer brieflichen Mitteilung des Herrn J. Ozoliņ aus N. - Peb. gebe es dort eine Volkstradition, dass zur Zeit des nordischen Krieges in Lösern fremde Leute, genannt kalmaki od. kalmakas (= kalmücken?), gehaust und frische Menschenleichen gegessen hätten.]
Avots: ME II, 142
Avots: ME II, 142
ķiecis
ķiecis, schlechter, schlecht gegorener Teig: ķiecis - nelāga mīkla. maizīte neizdevās ce̦puot labi: mīkla bija ķiecī saņukāta Dobl., Etn. II, 49. neizrūgušu mīklu Drustuos sauc par ķieci II, 137. ķiebla, = ķiecis, sakrituse maize Etn. IV, 65.
Avots: ME II, 390
Avots: ME II, 390
kleiksts
‡ kleîksts 2 N.-Peb., Ramkau "nelāga cilvē̦ks" (= kleîsts 1?); "ein Fäulpelz" (mit eî ) Sessw.
Avots: EH I, 613
Avots: EH I, 613
krautene
‡ krautene, ein Haufe (?): tās sabrukušās ... kapenes kâ nelāga k. stāv ... luogu priekšā Anna Dzilna 21.
Avots: EH I, 644
Avots: EH I, 644
kurkt
I kùrkt,
1): auch (mit ùr 2 ) Linden in Kurl., Oknist, Zvirgzdine; ‡
3) "rūkt" Warkl.: cūkas kùrc 2 , laikam ēst grib Warkl. kuo tu man mūžīgi kurc ausīs? ebenda; unablässig bitten Bērzgale; tik ilgi tī niknā bāba kurce ("?") un muocīja zemnieku Pas. IV, 381; ‡
4) "?": (pīpe) aizplekšējusi, nevar dūma pavilkt, kurc vien kâ uz nelāga laiku P. W. Šis ar mani tiesāties? 2. Zur Bed. vgl. auch nùokurkt 2.
Avots: EH I, 678
1): auch (mit ùr 2 ) Linden in Kurl., Oknist, Zvirgzdine; ‡
3) "rūkt" Warkl.: cūkas kùrc 2 , laikam ēst grib Warkl. kuo tu man mūžīgi kurc ausīs? ebenda; unablässig bitten Bērzgale; tik ilgi tī niknā bāba kurce ("?") un muocīja zemnieku Pas. IV, 381; ‡
4) "?": (pīpe) aizplekšējusi, nevar dūma pavilkt, kurc vien kâ uz nelāga laiku P. W. Šis ar mani tiesāties? 2. Zur Bed. vgl. auch nùokurkt 2.
Avots: EH I, 678
ņaukšis
‡ ņaukšis PV:,
1) = naukšis 1;
2) = naukšis 2;
3) = ņaũda 2, ņaũdê̦tãjs; ein aufdringlicher Mensch:
tādā ņaukšī nav kuo klausīties: viņš jau ņaukš kâ nelāga kaķis.
Avots: EH II, 112
1) = naukšis 1;
2) = naukšis 2;
3) = ņaũda 2, ņaũdê̦tãjs; ein aufdringlicher Mensch:
tādā ņaukšī nav kuo klausīties: viņš jau ņaukš kâ nelāga kaķis.
Avots: EH II, 112
nešvēteris
nieze
pļerkšis
pļerkšis (unter pļerkšķis 1),
1): auch PV.; ‡
2) "nelāga skaņa, truoksnis" PV.: ‡
3) plur. pļerkši Segew. "der Gemeindeausschuss".
Avots: EH II, 308
1): auch PV.; ‡
2) "nelāga skaņa, truoksnis" PV.: ‡
3) plur. pļerkši Segew. "der Gemeindeausschuss".
Avots: EH II, 308
plorka
pļugava
pļugava Tauerkaln n. U., comm., pļugavs Wessen (= "nelāga"), Jauns., Oberkurl., Infl., ein Lump, Schwätzer, liederlicher Mensch: nuokuļas kā pļugava ar niekiem. vārās kā pļugava. pļugavas mēle kā guovs aste dauzās pa sūdiem Alksnis-Zundulis. ak tu pļugavs nuo bābas! Jauns. diezi, kur tie pļugavi ir palikuši? sūti nu tādus! Jauns. Entlehnt (s. Wolter Разысканiя 145) aus dem Russischen (vgl. wr. плюгаво "мерзко", klr, плюгава "негодница" ).
Avots: ME III, 372
Avots: ME III, 372
pumpučains
pumpučaîns, pumpucaîns, pumpacaîns, pumpučuôts, uneben, knotig (vom Garn, vom Gewebe): dzija tāda nelāga, pumpučaina Naud. pumpučaiņu dziju vērpj BW. 8402, 10. pumpacaiņš (Var.: pumpucaiņš) rinduciņš 35096, 1 var. pumpučuoti paladziņi 25314, 3.
Avots: ME III, 411
Avots: ME III, 411
punga
sačunčināt
sačuñčinât,
1): auch "Vecmuiža"; ‡
2) Hederlich (eine Arbeit) verrichten, (einen Gegenstand) herstellen;
"samežģīt" A.-Autz: siens ne˙maz nav labi salikts gubās, bet tik tâ sačuñčināts vien; "nelāga savērpt" Valtaiķi; viņš svārkus šuj, bet nesačunčina ("?"; aus einem Manuskript).
Avots: EH II, 401
1): auch "Vecmuiža"; ‡
2) Hederlich (eine Arbeit) verrichten, (einen Gegenstand) herstellen;
"samežģīt" A.-Autz: siens ne˙maz nav labi salikts gubās, bet tik tâ sačuñčināts vien; "nelāga savērpt" Valtaiķi; viņš svārkus šuj, bet nesačunčina ("?"; aus einem Manuskript).
Avots: EH II, 401
šekšēlis
šļama
žaustavs
žaustīties
I žaustîtiês, -uôs, -ĩjuôs,
1) freqn. zu žautiês, (hin und her) klettern
Spr., Peb. n. U., Druw., Dweeten, Kokn., Lös., N. - Peb., Plm., Sessw., (mit aû ) Bers., C., Erlaa, Fehsen, Fest., Golg., Kalz., Kr., Lub., Lubn., Nötk., Saikava, Serben, Sermus, (mit aû 2 ) AP.; sich unruhig gebärden (mit aû ) C., Lis.; tollen Druw., (mit aû ) Bers., Drosth., Kalz., Lub., Lubn., Prl., Schwanb. (hier besonders von Kindern gesagt); "skraiduot dauzīties" Memelshof, (mit aû ) Adl., C., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Lubn., Meiran, Oknist, Prl., Saikava, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine; sich schnell bewegen (mit aû 2 ) Arrasch; ausgelassen sein, Unarten begehen (mit aû ) Gr. - Buschh.; ungezogen sein (mit aû ) Prl.; verkehrt etwas tun Stockm.; "sehr oberflächlich, flüchtig etwas tun" Festen; "iet nedarbuos" (mit aû ) Golg.; (andere bei der Arbeit störend Festen) sich herumtreiben Dweeten, N. Schwanb., Selb., (mit aû ) Gr. - Buschh., Nötk.: kuo tu te kâ ve̦lns žausties pa jumta virsu? Saikava. kuo tu tādā nakts laikā žausties kâ traks? Gr. - Buschh. guovis žaustās Bers., Lub. guovs žaustījās vis vasaru vēršuos Vīt.;
2) taumeln
(mit aû) Schwanb.;
3) sich prügeln
Oppek. n. U.;
4) schreien, lärmen
(mit aû ) Bers., Kl.;
5) Unsinn sprechen
Bers., Lasd., Laud., Lubn.; "aplamas, rupjas valuodas vest" Bers., Laud., Lubn.; "izrunāt nelāga" N. - Schwanb. Zur Bed. 1 vgl. auch zaustīties (?) und šaustīties II, zu Bedd. 4 - 5 - žaut III, zur Bed. 3 - žaut II 1.
Avots: ME IV, 792
1) freqn. zu žautiês, (hin und her) klettern
Spr., Peb. n. U., Druw., Dweeten, Kokn., Lös., N. - Peb., Plm., Sessw., (mit aû ) Bers., C., Erlaa, Fehsen, Fest., Golg., Kalz., Kr., Lub., Lubn., Nötk., Saikava, Serben, Sermus, (mit aû 2 ) AP.; sich unruhig gebärden (mit aû ) C., Lis.; tollen Druw., (mit aû ) Bers., Drosth., Kalz., Lub., Lubn., Prl., Schwanb. (hier besonders von Kindern gesagt); "skraiduot dauzīties" Memelshof, (mit aû ) Adl., C., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Lubn., Meiran, Oknist, Prl., Saikava, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine; sich schnell bewegen (mit aû 2 ) Arrasch; ausgelassen sein, Unarten begehen (mit aû ) Gr. - Buschh.; ungezogen sein (mit aû ) Prl.; verkehrt etwas tun Stockm.; "sehr oberflächlich, flüchtig etwas tun" Festen; "iet nedarbuos" (mit aû ) Golg.; (andere bei der Arbeit störend Festen) sich herumtreiben Dweeten, N. Schwanb., Selb., (mit aû ) Gr. - Buschh., Nötk.: kuo tu te kâ ve̦lns žausties pa jumta virsu? Saikava. kuo tu tādā nakts laikā žausties kâ traks? Gr. - Buschh. guovis žaustās Bers., Lub. guovs žaustījās vis vasaru vēršuos Vīt.;
2) taumeln
(mit aû) Schwanb.;
3) sich prügeln
Oppek. n. U.;
4) schreien, lärmen
(mit aû ) Bers., Kl.;
5) Unsinn sprechen
Bers., Lasd., Laud., Lubn.; "aplamas, rupjas valuodas vest" Bers., Laud., Lubn.; "izrunāt nelāga" N. - Schwanb. Zur Bed. 1 vgl. auch zaustīties (?) und šaustīties II, zu Bedd. 4 - 5 - žaut III, zur Bed. 3 - žaut II 1.
Avots: ME IV, 792