Paplašinātā meklēšana

‡ aũniķis Suhrs n. FBR. VIII, 122, Demin. zu àuns, ein kleiner Schafbock.

Avots: EH I, 187

‡ blēniķis PV., = blēņdaris.

Avots: EH I, 229

ganiķis: auch Dunika, Rutzau.

Avots: EH I, 382

ganiķis, ein Hirt (ein kleiner, ein nichtssagender Hirt) Ober - Bartau, AP., MWM. X, 88.

Avots: ME I, 600

‡ gàniķis ² Bers., Kalz., PV., Salwen, Seltingshof, = gàneklis 1.

Avots: EH I, 389

glaũniķis, ein geschmeidiger, feiner junger Mann Nigr.: kādi jauniķi un glauniķi tur nesaies Janš.

Avots: ME I, 622

glezniķis ,* ein schlechter Maler, Pinsler: nemākuļu glezniķu ruokas Sudr. E. MWM. VIII, 120.

Avots: ME I, 625, 626

glũniķis: auch AP., (mit ù ² ) Borchow n. FBR. XIII, 27; zvirbuļi ... me̦lnuo glūniķi jau sen pazīst Janš. Paip. 16.

Avots: EH I, 395

glũniķis, auch glũnis Kav., der Laurer: ve̦lns glūniķi jau sen pazīst Janš.

Avots: ME I, 631

jaûniķis (li. jaunìkis), der Bräutigam: nācu jauniķus lūkuot BW. 13029. In Nigr. jaũniķis, ein Neuvermählter [so auch Zb. XV, 225], jauniķe (li. jaunìkė), die Neuvermählte.

Avots: ME II, 100

kaniķis: aija, aija, kaniķīt! BW. 2045.

Avots: EH I, 584

kaniķis, das Kaninchen. Entlehnt [nebst kanýnkis.]

Avots: ME II, 154

‡ klaniķis Schwanb.,

1) "wer beim Grüssen sich tief zu verbeugen pflegt";

2) ein gewisses Spielzeug (eine Art Hampelmann).

Avots: EH I, 610

kniķi, ‡

2) "niķi" IMM. 1932 I, 21.

Avots: EH I, 630

kniķi, Possen, Albernheiten, Spässe Spr.

Avots: ME II, 246

‡ kniķis "blēdība" (?) Frauenb.: viņš man iegrieza tādu kniķi Frauenb.

Avots: EH I, 630

‡ kũniķis Lems., Wainsel, ein Hasenjunges.

Avots: EH I, 684

‡ *maniķis (gespr.: me̦niķis) AP., "eine kleine Steinbrücke". Vgl. meniķis.

Avots: EH I, 782

mel˜niķis, ein (kleiner) Rappe.

Avots: ME II, 597

meniķis: "eine kleine Brücke" Karls.

Avots: EH I, 780

meniķis, meniņš Bers., miniķis Grunh., der Mönsch an der Schleuse: atrauj meniķi vaļām, lai ūdens nesāk plūst pāri dambim Nigr., Hasenp.; ein Damm mit der Schleuse; ein mit Steinen überbrückter Graben auf der Landstrasse, pār ceļu rakts grāvis, kur tilts pāri Stockm. n. Etn, 113. [Aus mnd. mon (n) ek "Mönsch".]

Avots: ME II, 601

I miniķis "?": mini, mini, miniķi, turi, turi, turiķi! un tam turiķim miniķi vajaga (Rätsel) RKr. VII, 924. - saki, se̦buli, kas tev vārdā? dūriķis, miniķis, tas tev vārdā BW. 21036.

Avots: ME II, 630

II miniķis, = meniķis, ein überbrückter Graben aus der Landstrasse Stockm. n. Etn. II, 113; ein Damm mit der Schleuse Griinh.: dīķa ūdeni nuolaiž caur miniķi Ahs.

Avots: ME II, 630

niķi, die Nücken, Schrullen, Kunstgriffe: niķi nelīdz, darīšana līdz. tam niķu kâ sunim blusu. ja tu sāksi ve̦cus niķus, es tev ausis izplītēšu BW. 21784. Aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 744

‡ niķināt "pa juokam, lē̦ni sist bē̦rnam, zirgam" Frauenb.

Avots: EH II, 25

niķinâtiês, Possen triben, nückisch sein: puisis niķinādamies kâ zirgs stīvs Etn. III, 158.

Avots: ME II, 744

niķiniẽks, ein loser Schelm Duomas II, 341.

Avots: ME II, 744

‡ niķis,

1) sing. zu niķi (ME.II 744), die Schrulle, Nücke:
nu ir atkal n. ("juoks") aiz ādas Siuxt;

2) ein Spassmacher (?):
Klausis ... bijis liels n. un tūlī sveicis saimniekam, ka ... Pas. XII, 116 (aus Serbig.).

Avots: EH II, 25

‡ pajaûniķis, ein Ehrengast des Bräutigams auf der Hochzeit, der auch ins Haus der Braut mitfährt Auleja: jauniķam pajauniķi, jaunivei panāksni; citam pa piecus, pa sešus saprasa. pajauniķi vede pūru.

Avots: EH II, 138

plesniķis "cilvē̦ks. kas ejuot kājas leiniski jeb uz āru me̦t" Etn. II, 161.

Avots: ME III, 337

‡ resniķis Dunika, ein dicker Junge, ein dickes Ferkel od. ein anderes Tier.

Avots: EH II, 367

rũniķi Jürg., Arrasch, U., Mag. XIII, 40, Morcheln; vgl. rūnu pauti.

Avots: ME III, 570

runiķis , ein Schwätzer: mūsu runiķiem mēle niez Latv. Zu runât.

Avots: ME III, 562

rũniķîs: auch (mit ù ² ) Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH II, 388

rũniķis C., Karls., ein Kastrierer, Sausehneider U.: ērzeļus krievu rūniķi mē̦dz rāmīt Etn. tI, 185.

Avots: ME III, 570

salniķis, ein Eisschimmel L., U.

Avots: ME II, 675

seniķis, = sencis, der Vorfahre, Ahne: tie paši debess spīdekļi ... spīdējuši arī mūsu seniķiem RKr. X, 25.

Avots: ME III, 817

slâniķis ² Karls. "kas slāna" Grünwald; "ein grober, brutaler Mensch, der sich zu prügeln liebt" (mit à ²⁾ Kalz., Bers.

Avots: ME III, 922

sniķis, Prahm, Floss, Flachboot Elv., Manz. Lettus, U., Bielenstein Holzb. 6271; ein grösseres Boot mit einem Mast Salis; aus plattd. snikke "ein kleines Fahrzeug".

Avots: ME III, 976

‡ timniķis Diet., = timinieks.

Avots: EH II, 682

‡ ve̦lniķis Pas. VIII, 97 (aus Lettg.), Demin. zu ve̦l˜ns 1.

Avots: EH II, 770

zvaniķis U., = zvanis 1: kapsē̦tas... zvaniķis rāva aiz striķa A. v. J. 1893, S. 347. pēc runas sāka zvaniķis zvanīt BW. III, 3, S. 875. tūliņ pēc vājnieka miršanas sūta uz baznīcu pie zvaniķa Etn. IV, 172.

Avots: ME IV, 765

ãņķens Kand., aņ̃ķins PS., ãņķins, ãniķis Hasenp., Hänchen an Fässern: viņš negāja pie āņķina iegriešanas Kaudz. M. [Nebst li. ónkis aus mnd. haneken "Hänchen am Fass".]

Avots: ME I, 239

apstâji: viņš... rāda vēl tādus apstājus it kâ tramīgs zirgs Janš. Ligava I, 303; "laiskuma untumi" Celm. apstāji ir tādi niķi kâ zirgam, tâ cilvē̦kam Saikava. zirgs ar apstājlem nav darbam labs ebenda.

Avots: EH I, 116, 117

apstāvi (unter apstâji): zivīm apstāvi ("apstāšanās") uznākuši: ne˙maz tās vairs neķeras Saikava; "niķi" (apstāvji) Saikava (auch der Sing. apstāvis): ar apstāvi maltu gāju, ar apstāvi druviņā, šie lielie apstāviņi neduod lieka gabaliņa VL. aus Saikava.

Avots: EH I, 117

atklabažât, intr., herschlendern, dahertrollen, herantrotteln: mans ve̦cs jauniķis atklabažāja BW. 14503.

Avots: ME I, 167

dūriķis, der Stechende, Stecher: dūriķis, miniķis, tas tev vārdā BW. 21036.

Avots: ME I, 529

jẽdzîgs, vernünfgir, verständig, bei Sinnen: zvaniķi, vai tu jēdzīgs? Seibolt. kad tur vēl jēdzīgs būtu iekšā Blaum. jāuzmeklē jēdzīgāks un nuoderīgāks dzīvuoklis A. XII, 802.

Avots: ME II, 111

‡ II klans Schwanb. "= ‡ klaniķis".

Avots: EH I, 610

kulis,

1) ein Plebejer;
kuļi, das Gesindel, Krethi und Plethi: kniķi, knauķi, kuļi, kāši BW. 2973, 7. būtu es tuo zinājusi, kādi kuļi ēdējiņi 19211

[2) jem., der verwirrte Haare hat
St.]

Avots: ME II, 306

le̦mēks, der Mönch an der Schleuse L. Vgl. lemiķis, meniķis.

Avots: ME II, 449

lemiķis,

1) der Wassermönch, die Schleuse vor Stauungen:
aiztaisīja grāvī lemiķi priekšā C.;

2) die Stauung, der Ablass:
vardes dzīvuo lemiķī C. [Aus * meliķis < meniķis?]

Avots: ME II, 449

mediķis Kurl. n. U., der Mönch an der Schleuse. [Dissimilatorisch aus meniķis.]

Avots: ME II, 590

miliķis, [wohl = miniķis II]: dīķu dambjuos ietaisītas stelles ar trim stāviem kuokiem; viduvējais kuoks, kas de̦r ūdeņa saturēšanai un nuolaišanai, tiek saukts par miliķi Blieden n. Etn. II, 49. [Wohl dissimilatorisch aus miniķis.]

Avots: ME II, 626

ņer̂kšêt (unter ņer̂kstêt): auch (mit er) Wessen; "raudāt aiz niķiem" (von Kindern; mit er̂ ² ) AP.; ņe̦r̃kšêt (sic!) Salis, im Zorn od. Hass knurren; Unzufriedenheit äussern: bē̦rni, suņi ņe̦rkš.

Avots: EH II, 113

[niķpuolis, ein starrköpfiger, eigensinniger, nückischer Knabe: pagaidi, niķpuoli, gan par taviem niķiem tev atmaksāšu! Dond.]

Avots: ME II, 744

‡ niks Borchow n. FBR. XIII, 24, = niķis.

Avots: EH II, 25

‡ pajaûnis Auleja, = pajaûniķis.

Avots: EH II, 138

palikt, dazu eine III p. prt. palicei (aus dem 17. Jahrh.) IMM. 1938 I, 555,

1): p. vistai padēkli Linden in Kurl. trīs (sc.: villainītes) paliku pagalvī Tdz. 55495;

2): auch ("atstāt") Perkunen n. FBR. XVIII, 133. ābeli (den Apfel)
paliku rītam Infl.;

3): iet jie pa ceļu ... saiminieks nuogura un sāc p. nuo Jāņa Pas. XII, 526 (aus Bewern). puisis negribēja nuo saviem draugiem p. un arī ielēce tur˙pat IV, 214. - p. od. atpakaļ p. od. pāri p., genesen:
duomājām, ka paliks, bet nuomira tā sieva Frauenb. kad vai[r] nepaliek atpakaļ guove, tad uzkauj Seyershof. viņiem viena guove nebij palikuse pāri; bij jānuokauj ebenda;

5): auch AP., Auleja, Frauenb., Kaltenbr., Linden in Kurl., Ruj., Saikava, Salis, Sonnaxt, Strasden: zaļas kaņepes berzē, kamē̦r paliek pienā Salis. man palika dusmu Oknist n. FBR. XV, 180; einige Belege dafür auch ME. III, 60 unter paliktiês 3; ‡

6) erkranken
Kand.: viņš palika ar kājam. es paliku ar ruoku, un nu vairs ne˙kuo strādāt. Refl. -tiês,

1): pajēmis, zem lakata palicies Kaltenbr.;

2): auch Saikava;

3): tē̦vs palicies slims Pas. XII, 124 (aus Smilt.); ‡

4) für sich hinlegen:
svāts ar jauniķi palikās alus bucu uz galda Auleja.

Avots: EH II, 151

pìeplikstinât, pìepļikšķinât Rutzau, pìeplikš(ķ)inât, anklatschen, klatschend, glättend anfügen: ērglis... pielika un pieplikšķināja tuo (=gaļas gabalu) Uluvirpuniķim tai izgrieztā vietā Pas. II, 181.

Avots: ME III, 280

pretkaļņš Aps., Lub., Smilt., Wid., N.-Peb., pretkalnis, pretkalnus, pretkaļņus Valdis Stabur. b. 63, pretkalni Bers., pretkaļņi, Adv., gegen den Berg, bergauf: pretkaļaņš zirgs neve̦lk, viņam niķi Zar"avič. ve̦lns izveļas bluķi pretkalnis LP. VII, 1152. vai nu brauc pretkalnus jeb lejup A. XI, 146. jābrauc vairāk pretkaļaņus XI, 211. lai nu es šuo stiepju pret vēju un pretkaļņi Duomas I, 929.

Avots: ME III, 388

‡ II rũnis AP., die Morchel; vgl. rũniķi.

Avots: EH II, 388

sazadinât, tr., ansprechend erlangen: jauniķis iezīmējis un sazadinājis sev līgavu Konv. ² 134. Refl. -tiês, einander zurufen, sasaukties: gani sazadinājās Alt - Autz.

Avots: ME III, 794

strinkšķis,

1) "?": laikam tuo strinkšķi; tas jau ir uz visādiem niķiem kâ iedīdīts Alm. Kaislību varā 61;

2) ein von Kindern oder für Kinder angefettigtes, primitives Saiteninstrument
(mit iñ) Jürg.;

3) der (momentane) Klang einer Saite
Serben, Schujen, Smilten, N. - Wohlfahrt, Wenden (mit iñ), Lennew., Sessw., Aahof, Schwanb., Mar., Lasd., Laud., Erlaa; ein zitternder Metallklang (mit iñ) Schibbenhof.

Avots: ME IV, 1090

turiķis "?": min, min miniķi, tur[i], tur[i] turiķi, un tam turiķim miniķi vajaga (Rätsel ; gemeint ist ein Spinnrad ) RKr. VII, 924.

Avots: ME IV, 271

tuvẽjs, nah: tuvējuos kaimiņuos BW. 8399, 2; LP. VlI, 391 (ähnlich: BW. 12409, 2; 22423). tuvēji radi U. tas nuonāca līdz tuvējām krustcelēm Etn. II, 170. dzirdējis, ka tuvējā krūmā ūpis kliedzis III, 10. ķēniņš izgāja tuvējā mežā pastaigāties JK. V, 1, 67. žīds devies uz tuvējām mājām LP. III, 103. tuvejās baznīcas zvaniķi VIl, 605. - Nom. plur. tuvēji, die Nahen, Verwandten U.: nebē̦dāju, kad tuvēji (Var.: klātēji) niecināja: sen tālēji naudu skaita BW. 8723 var.

Avots: ME IV, 276

uzskàitît,

1) aufzählen
LKVv., aufsagen: u. pātarus;

2) aufzählen (Schläge):
u. kam pa muguru. panēma rīkstes un uzskaitīja ganiķim ar savu ruoku MWM. X, 88. liek muļķītim pieci uzskaitīt LP. IV, 61;

3) aufzählen (nennen;
wohl ein Germanismus): uzskaitīti visi... eksemplāri Etn. II, 145.

Avots: ME IV, 377