Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'niecināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'niecināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
izniecināt
‡ izniecinât (li. išníekinti "entwürdigen"),
1) "ganz und gar verachten und vernichten"
Für. I;
2) = iznievât, izniekalât: preci bij izniecinājis Pēt. Av. III, pieliek., S. 35.
Avots: EH I, 469
1) "ganz und gar verachten und vernichten"
Für. I;
2) = iznievât, izniekalât: preci bij izniecinājis Pēt. Av. III, pieliek., S. 35.
Avots: EH I, 469
niecināt
niẽcinât: üblen Leumund über jem. verbreiten OB.; "likt nevietā ciest; izdzìt, izkalpināt" AP.
Avots: EH II, 27
Avots: EH II, 27
noniecināt
nùoniẽcinât, tr., beschimpfen, verächtlich behandeln, verächtlice Bemerkungen machen: "kuo tur nu būt?" nuoniecināja ir māte MWM. VII, 135.
Avots: ME II, 825
Avots: ME II, 825
saniecināt
uzniecināt
uzniẽcinât, ein wenig verachten, schmähen, geringschätzig behandeln: sācis viņu uzniecināt Golg.
Avots: ME IV, 362
Avots: ME IV, 362
Šķirkļa skaidrojumā (8)
izauklēt
izaũklêt, tr.,
1) gehörig ein Kind auf den Händen schaukeln:
nāci, es tevi labi izauklēšu;
2) das Perfektiv von auklēt, das Wiegen, Pflegen beendigen:
izšūpoj[u]si, izauklēj[u]si, duod tautām niecināt BW. 17250. Fig., hervorbringen, schaffen: grieķi, kuŗi visus jēdzienus paši izauklēja Vēr. I, 1066. Refl. -tiês, zur Genüge, nach Herzenslust ein Kind pflegen, schaukeln.
Avots: ME I, 713
1) gehörig ein Kind auf den Händen schaukeln:
nāci, es tevi labi izauklēšu;
2) das Perfektiv von auklēt, das Wiegen, Pflegen beendigen:
izšūpoj[u]si, izauklēj[u]si, duod tautām niecināt BW. 17250. Fig., hervorbringen, schaffen: grieķi, kuŗi visus jēdzienus paši izauklēja Vēr. I, 1066. Refl. -tiês, zur Genüge, nach Herzenslust ein Kind pflegen, schaukeln.
Avots: ME I, 713
izlēlot
izlē̦luôt, zärtlich schaukeln, wiegen, liebevoll erziehen: izšūpuojuse, izlē̦luojuse, duod tautām niecināt BW.;7250, 10.
Avots: ME I, 763
Avots: ME I, 763
izlolot
izluoluôt, tr.,
1) zärtlich schaukeln, wiegen, liebevoll erziehen:
izluoluojuse, izauklējuse, duod tautām niecināt BW. 17250;
2) hegen:
sirdī izluoluotas cerības Vēr. II, 603.
Avots: ME I, 767
1) zärtlich schaukeln, wiegen, liebevoll erziehen:
izluoluojuse, izauklējuse, duod tautām niecināt BW. 17250;
2) hegen:
sirdī izluoluotas cerības Vēr. II, 603.
Avots: ME I, 767
izrotāt
izruotât, tr.,
1) ausschmücken, verzieren:
brāļu laiva izruotāta dzīpariņu galiņiem BW. 30973, 10. izauklējuse, izruotājuse, duod tautām niecināt BW. 17250, 9. sienmaļi, kur sēdēja jaunais pāris, bija izruotāti baltiem palagiem RKr. VI, 110;
2) ["zur genüge und nach Belieben weiden"]: guovis aiz vārtiem izmausies un pa druvu izruotās Janš. Refl. - tiês,
1) sich ausputzen, schmücken:
vārna lūguse nuo citiem putniem spalvas, ar kuo izruotāties Etn. II, 80;
2) sich satt spielen (von Kindern)
Misshof n. U. Subst. izruotãjums, der Schmuck, das Ornament: dažādu izruotājumu paraugi Etn. III, 118.
Kļūdu labojums:
dzīpariņu galiņiem BW. 30973, 10 = vanadziņa nadziņiem BW. 30973, 10 var.
Avots: ME I, 794
1) ausschmücken, verzieren:
brāļu laiva izruotāta dzīpariņu galiņiem BW. 30973, 10. izauklējuse, izruotājuse, duod tautām niecināt BW. 17250, 9. sienmaļi, kur sēdēja jaunais pāris, bija izruotāti baltiem palagiem RKr. VI, 110;
2) ["zur genüge und nach Belieben weiden"]: guovis aiz vārtiem izmausies un pa druvu izruotās Janš. Refl. - tiês,
1) sich ausputzen, schmücken:
vārna lūguse nuo citiem putniem spalvas, ar kuo izruotāties Etn. II, 80;
2) sich satt spielen (von Kindern)
Misshof n. U. Subst. izruotãjums, der Schmuck, das Ornament: dažādu izruotājumu paraugi Etn. III, 118.
Kļūdu labojums:
dzīpariņu galiņiem BW. 30973, 10 = vanadziņa nadziņiem BW. 30973, 10 var.
Avots: ME I, 794
nicināt
nicinât, tr., als ein Nichts ansehen, schmähen, verachten verächtlich behandeln: būs māsīcu agri celt, nebūs agri niecināt (Var.: nicināt) BW. 26071, 1. nicin[a] [Var.: niecina) bite sila priedi, nicin[a] (Var.: niecina) āra uozuoliņu; nicin [a] (Var.: niecina) mani tie ļautiņi, kas bij paši nicinami (Var.: niecināmi) 8724. Subst. nicinãjums, das Verachtete, die Verachtung: tādu nicinājumu dievi nevarējuši paciest LP. VII, 339; nicinâšana, das Verachten; nicinâtãjs, der Verächter. Zu niecinât, -nikt.
Avots: ME II, 743
Avots: ME II, 743
piesacīt
pìesacît,
1) ansagen, einschärfen:
ragana izgāja laukā un ve̦cākai meitai piesacīja, lai vienu nuo puišiem izce̦puot Etn. III, 120. man māmiņa piesacīja kurzemniekus nemīļuot BW. piel.2 10246, 2. man māmiņa piesacīja, lai es maļu vidiņā 8113. sen sacīju brāliņam, nevarēju piesacīt: gaidi cita rudentiņa, tad tu ņem līgaviņu! 22827. es piesaku tev, tautieti, tu piesaki māmiņai: būs māsiņu agri celt, nebūs agri niecināt! 26071;
2) verheissen in den Texten des 16. Jh.;
3) ankündigen:
piesacīt kaŗu Sadz. viļņi 299. Refl. -tiês, sich melden, anmelden. - Subst. piesacījums, das Angesagte, Eingeschärfte: gailītis aizmirsa kaķa piesacījumu Pas. I, 331.
Avots: ME III, 286
1) ansagen, einschärfen:
ragana izgāja laukā un ve̦cākai meitai piesacīja, lai vienu nuo puišiem izce̦puot Etn. III, 120. man māmiņa piesacīja kurzemniekus nemīļuot BW. piel.2 10246, 2. man māmiņa piesacīja, lai es maļu vidiņā 8113. sen sacīju brāliņam, nevarēju piesacīt: gaidi cita rudentiņa, tad tu ņem līgaviņu! 22827. es piesaku tev, tautieti, tu piesaki māmiņai: būs māsiņu agri celt, nebūs agri niecināt! 26071;
2) verheissen in den Texten des 16. Jh.;
3) ankündigen:
piesacīt kaŗu Sadz. viļņi 299. Refl. -tiês, sich melden, anmelden. - Subst. piesacījums, das Angesagte, Eingeschärfte: gailītis aizmirsa kaķa piesacījumu Pas. I, 331.
Avots: ME III, 286