niẽcinât (li. niẽkinti "verachten"), tr., als ein Nichts (nieks) ansehen, geringscha"tzig, bahandeln, verachten, Schmähen: niecin[a] bite sila priedi BW. 8724. niecināma nedarīju ne savai māmiņai 8573. kas var manu līgaviņu bez vainiņas niecināt (nicināt)? 22734. Subst. niẽcinājums, dar Berachtete, dar Verachtethaben; niẽcinâšana, dar Geringscha"tzen, verachten; niẽcinâtãjs, wer geringscha"tzig behandelt, verachtet. Ableitung von niẽks.

Avots: ME II, 748

niẽcinât: üblen Leumund über jem. verbreiten OB.; "likt nevietā ciest; izdzìt, izkalpināt" AP.

Avots: EH II, 27