Paplašinātā meklēšana

‡ àiznirt,

1) untertauchend hin-, wegschwimmen
C., Wandsen: a. līdz salai;

2) sich hinter etwas versenken:
saule aiznira aiz mākuoņiem.

Avots: EH I, 41

‡ apnirt (li. apnirti), untergetaucht herumschwimmen um Bers.: a. akmenim apkārt.

Avots: EH I, 103

‡ atnìrt ² Lubn., Meiran, Saikava, unter dem Wasser herschwimmen: pīles atnira nuo viņa krasta.

Avots: EH I, 157

ìenirt, intr., auch refl. - tiês, untertauchen: ienirt ūdenī Zalkt. I, 8. spainis ienira āliņģī Doblen.

Avots: ME II, 48

iznirt (li. išnìrti), intr., hervortauchen: nuo tumsas iznirst apkārtnes priekšme̦ti Saul. iznira saule iz jūŗas MWM. VIII, 344. tikai šad tad iz miglas iznīra sādžas Vēr. II, 305. Refl. - tiês, [wiederholt, zur Genüge tauchen]: mēs mīlam iznirties MWM. VI, 813.

Avots: ME I, 776

nìrt ² : auch (praes. nirstu ) Grawendahl, Saikava (mit ìr ² ), Dunika, Serbig., Smilt., Wenden (mit ir̃ ).

Avots: EH II, 25

nìrt ² [Bers., Saussen, Kalnemois, Kreuzb., nir̂t C.], niru [li. nìrti "sich schlengen", apnìrti "untertauchen"], intr., tauchen [Warkh., Warkl.]: ūdens putni nirst viļņuos Rainis. maz bē̦das man, kas viņā saulē gaida, ja reiz šī zeme pīšļuos birst, vai cita vairs iz drupām nirst Rainis. tie dvēselē kâ atvarā tik klusiņām kâ māņi nirst Apsk. tad jānir apakš ūdeņa MWM. X, 48. dzīvā dzīve nuo zemes nirs Stari III, 243. vientule un skumja eju, meža takā nirusi Kārst. Refl. - tiês, tauchen, sich versenken: arvienu tālāk nirties bezgalībā Asp. [Nebst nērt (s. dies), nirdāt, nira zu li. nãras "Taucherente", klr. r. нерти "untertauchen", r. норá "Höhle", ksl. вънрѣти "παρεισδύεσϑαι", as. naro "eng", nnrw. dial. norve "Querriegel" u. a., s. Trautmann Wrtb. 196 f., Persson Beitr. 222, Fick KZ. XLIII, 149.]

Avots: ME II, 745

[nùonìrt ^2, untertauchen Bers., Saussen, Kalnemois.]

Avots: ME II, 824

panirt, intr., untertauchen: pīle panira zem ūdens.

Avots: ME III, 77

sanirt, intr., untertauchen (von einer grösseren Anzahl von Subjekten ausgesagt): putni saniruši viļņuos.

Avots: ME II, 693

uznirt, auftauchen (eig. und fig.): nuo ūdens uznira ruonis. viņam uznira patīkamā duoma, ka... Dz. V.

Avots: ME IV, 362

[III izirt Arrasch, Borchow, = nirt">iznirt: zivs izira nuo dziļuma.]

Avots: ME I, 743

iznižģêt, tr.,

1) verschmaddern, tändelnd verbrauchen:
kuo tu iznižģē ziepes Kand.;

2) = izmižģēt U., Naukschen. Refl. - tiês, zur Genüge tauchen]:
mēs mīlam iznirties MWM. VI, 813.

Avots: ME I, 776

nãra, die Nixe, Wassernymphe, eine von den lett. Romantikern auf Grund der Etymologie (nirt, untertauchen, li. nérti) erdichtete Gottheit, die sich jetzt grosser Verbreitung und Beliebtheit erfreut, sowiet bekannt, zum ersten Mal bei Auseklis I, 127 und (ūdens meitas (nāras) peldējās skaidrajuos viļņuos) II, 11 vorkummend: es e̦smu ūdens meita - nāra LP. VI, 199. medinieks nuoprata, ka tās ir nāras VII, 515. šī vieta taisni nārām de̦r par mitekli: upe un apkārt ē̦nains mežs Saul. balta nāra pa jūŗu pe̦ld Tr. III, 1551 (Rätsel: die Gans). Tr. übersetzt in diesem Rätsel nāra durch das russische Wort русалка "Nixe", setzt aber mit Recht zu dieser Übersetzung: "denn, wenn das Rätsel echt ist, kann nāra nur die Tauchende bezeichnen".

Avots: ME II, 700

naris (li. narỹs "Knöchel, Gelenk"),

1) die fessel am Pferdefusse
Wain.: naris - zirga piesis, t. i. kāju pakaļpusē pēdējais augstumiņš virspus naga, kas apaudzis pagaŗiem saŗiem Janš. [tādiem zirgiem, kuŗi berzē kājas, narīšu vietā tās aiz˙vien jē̦las Janš. Dzmtene ² I, 71];

2) eine Art Pflanzen:
narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dze̦lte̦nim ziediem ar re̦snu keķainu sakni, kuŗu lietuo kâ līdzekli pret izļiminājumu, piesienuot tuo pie izļiminātās vietas; narīši aug sausās pļavās Nigr. [Wenigstens in der Bed. 1 wohl zu nirt (s. dies und Trautmann Wrtb. 196).]

Avots: ME II, 693

nãrs, nãre,

1) die Klammer der Tischler
L., die Zwinge, Leim-, Schraubenzwinge: nārs ir bluķis ar šķē̦rsām iecirstu ruobu; nārā liek kādu apstrādājumu kuoka gabalu, kuŗu ar ķīļiem saķīlē, lai tas nekustē̦tuos. ar nāru saspriež kuopā salīmē̦tus dēļus Wolm. [nā`rs Trik. "rīks luoku un slieču liekšanai"];

2) die Hobelbank:
viņš kruknēja uz nārēm lielā kruoga kaktā Zeib.;

[3) = spunde U.;

4) nāri, Bretter auf dem Dach zum Schutze gegen Sturm
U. - Aus * nārvs? Wohl zu nirt (s. dies) nebst narvis, vgl. Person IF. XXXV, 207 und Beitr. 576 und Sommer Balt. 261].

Avots: ME II, 701

[* nar̂ts (li. nártas "Ecke"), erschlossen aus ostle. nor̂ts Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 165 (mit Abbildung) und 168, eine Art Setznetz; nom. pl. * narti > ostle. norty "więcierz" Kurmin 236. Zu le. nirt, wruss. нерет "więcierz", s. Būga KSn. I, 273.]

Avots: ME II, 693

nẽrt [Ruj.], neŗu, nẽru, tr., die Spitze des Bastschuhs [oder der pastala Ruj.] zusammenziehen Grob. n. Etn. IV, 161. [Wohl identisch mit li. nèrti "einschlüpfen; einfädeln; untertauchen"; vgl. le. nirt.]

Avots: ME II, 742

nira, nire, ņira, Taucher od. Wasserhuhn St.; die schwarze Seeschwalbe Hug.; die Schellente (glaucion clangula) Konv. ² 2921; jūras nira, der Seetaucher (colymbus) Konv. ¹ 758. vē̦rtas nira, puffinus brevicaudus MWM. XI, 718. nira (Var.: nire, nira) brēca e̦ze̦rā BW. 13234, 23. labāk nira e̦ze̦rā, ne bāliņa līgaviņa 13234, 3. Zu nirt.

Avots: ME II, 745

nirãji, der Ort, wo viele Wasserhühner (niras) hausen [?]: iesaniru (= ieniruos) nirājuos, ich tauchte zu den Wasserhühnem unter BW. 13234, 28. [Nomen agentis (für nirējs zu nirt?]

Avots: ME II, 745

nirdât, -ãju, intr., untertauchen Kawall n. U. Zu nirt.

Avots: ME II, 745

‡ nir̂nîtiês, -ījuôs Auleja "nirt">nirt".

Avots: EH II, 25

panars [Kortenhof, Schwanb., Selsau, Tirsen, Aahof], Bers., Mar. n. RKr. XV, 129, panara Lös. n. Etn. IV, 162, [panārs Laud., Ungurmuiža], ein Bündel Bers., Lös., ein Säckchen Mar. n. RKr. XV, 129, [pānārs (?) Biržgalis" tarba, kuŗā zirgam iebeŗ auzas"]: dieva apdāvi nāti ar dziesmu garu, panariņu ple̦cuos, dziedātāji gāja nuo ciema uz ciemu DL.; von schlechtem Essen: ja nu tās pašas panaras! Blaum. [? s. panaras I] sasalasi, tautu meita, visas savas panariņas (Var.: grabažiņas)! BW. 16366 var. [Zu nẽrt, nirt?]

Avots: ME III, 75

svē̦li, Adv."?": caur pieri svē̦li vecī vērās jautājums Duomas II, 139. jautājums sāk iznirt svē̦li baigs 1040.

Avots: ME III, 1153