Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'noša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'noša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
noša
‡ nuoša, die Lebenskraft Ar.; bez nuošas, kraftlos, wie in Betäubung Kronw. n. Ar. Vgl. nuoža 1.
Avots: EH II, 94
Avots: EH II, 94
nošalkot
nošalkt
nùošàlkt, auch refl. -tiês, intr., erbrausen, eine Weile rauschen: mežs drūmīgi nuošalc LP. II, 61. nuodre̦bas zeme un nuošalcas sils MWM. IX, 174. rīta vē̦sma nuošalcās kuoku galuotnēs Niedra.
Avots: ME II, 865
Avots: ME II, 865
nošaudīt
nùošaũdît, tr., freqn., erschiessen: bet jaunekļus ar stuopiem nuošaudīs Jes. 13, 18. Refl. -tiês, hin- und herschiessen, sich umhertreiben: netīk, ka šis tur vienmē̦r nuošaudās LP. IV, 185.
Avots: ME II, 865
Avots: ME II, 865
nošausmināties
nošaust
nošaust
nùošàust, tr., abprügeln, stäupen: nuošauš mani māmuliņa, iesviež nātres krūmiņā BW. 3042. miesas tik˙pat kâ ar nātrēm nuošaustas Etn. II, 136.
Avots: ME II, 865
Avots: ME II, 865
nošaut
nùošaũt, Refl. -tiês, ‡
5) sich (dat.) erschiessen:
nuosašāvu vāverīti Tdz. 47541; ‡
6) unversehens erschossen werden:
man nuošāvās suns zaķa vietā C. u. a.
Avots: EH II, 94
5) sich (dat.) erschiessen:
nuosašāvu vāverīti Tdz. 47541; ‡
6) unversehens erschossen werden:
man nuošāvās suns zaķa vietā C. u. a.
Avots: EH II, 94
nošaut
nùošaũt,
1) tr., erschiessen:
putnu, briedi: šaut man[i] šāva, nenuošāva BW. 30147;
2) intr., sāņus, garām nuošaut, vorüberschiessen, fehlen:
vai individuālisms še nebūs nuošāvis sāņus? R. Sk. II, 7;
3) glatthobeln:
šī mala dēlim jānuošauj U.; nuošaut ar kaltu, abmeisseln. Refl. -tiês,
1) sich erschiessen:
saimnieks varuot pats sevi nuošauties LP. VII, 551;
2) sich schnell begeben:
viņš nuošāvās pie sava drauga;
3) schlecht ergehen, fehlschlagen:
īstai meitai greizi nuošāvies LP. VI, 822;
4) sich fleischlich vermischen.
Avots: ME II, 865
1) tr., erschiessen:
putnu, briedi: šaut man[i] šāva, nenuošāva BW. 30147;
2) intr., sāņus, garām nuošaut, vorüberschiessen, fehlen:
vai individuālisms še nebūs nuošāvis sāņus? R. Sk. II, 7;
3) glatthobeln:
šī mala dēlim jānuošauj U.; nuošaut ar kaltu, abmeisseln. Refl. -tiês,
1) sich erschiessen:
saimnieks varuot pats sevi nuošauties LP. VII, 551;
2) sich schnell begeben:
viņš nuošāvās pie sava drauga;
3) schlecht ergehen, fehlschlagen:
īstai meitai greizi nuošāvies LP. VI, 822;
4) sich fleischlich vermischen.
Avots: ME II, 865