Paplašinātā meklēšana

caunuots, cauņuots, auch caunāts U., mit Marderfell verbrämt: cauņuotas ce̦purītes BW. 20486. ja tu biji sudrabuota, caunuots mans bāleliņš 13899.

Avots: ME I, 364

‡ drānuots Diet., viele Kleider od. viel Wäsche habend: drānuota meita.

Avots: EH I, 331

drīksnuots, s. drīksnains.

Avots: ME I, 501

‡ gre̦dze̦nuôts, mit Ringen versehen: gre̦dze̦nuotuo ruoku Deglavs Rīga II, 1, 68. gre̦dze̦nuotās meitas Janš. Līgava I, 347.

Avots: EH I, 402

kalˆnuôts: auch, Oknist; kalnuota zeme Fest. k. ceļš, gŗūta braukšana Grob.

Avots: EH I, 578

kalˆnuôts [li. kalnúotas], gebirgig, reich an Bergen: kalnuots vidus LP. VII, 477.

Avots: ME II, 144

‡ *linuots (?), = linàuts 1 (?): sirmi tē̦vam mati kai tie mūsu. *linuoteņi (geschr. lyņūteņi, wo das erste ņ wohl fehlerhaft ist) Tdz. 49331, Zum uo für au vgl. priekšuots u. a. Le. Gr. § 213. Ein -ņ- zeigt übrigens auch der gen. pl. liņu (= linu) BW. 16523.

Avots: EH I, 743

maranuôts, rotbraun, die Farbe einer Wildente habend ("jāievē̦ruo, ka rauduves galva nav zaļa kâ citām meža pīlēm, bet mirdz sarkani brūna kāda vāverei mē̦dz būt spalva vasarā") Latv.: man atskrēja rauduvīte̦... pate bija maranuota, spārnu gali sudrabuoti BW. 28549.

Avots: ME II, 563

maruonuôts, mit maruonas geschmückt: šīm nuovada meitiņām nav maruonu vainadziņu; mans brālītis appuškuoja maruonuotu kumeliņu BW. 29926.

Avots: ME II, 564

‡ mãruonuots, = maruonuôts (?): (līgaviņa) māruonuota Blieden n. FBR. XVI, 104.

Avots: EH I, 793

minuõts (unter minũte): auch Schnehpeln.

Avots: EH I, 816

‡ nùots ² , -s Kaltenbr., = nuõte: ar nuoti (unbedingt) gribēja, lai es tik eimu.

Avots: EH II, 102

nùots ² , arm: nuots cilvē̦ks, ein Habenichts [Alswig, Mar., Kursiten.]

Avots: ME II, 878

uõlainuôts, = uõlaîns, uõluôts: tautu zeme uolainuota (Var.: tautiņām uolu zeme) BW. 16980, 3 var.

Avots: ME IV, 416

plūksnuôts, gefiedert: vāji plūksnuotas lapas Konv. ² 1699. plũksnuôts kuoks "ein ästiger Baum" (?) Mitau. plūksnuôti svārki "ein mit Hede behafteter Rock" Neuhausen; ausgefasert Vank.

Avots: ME III, 361

punuôts, uneben, mit Beulen versehen: šis viņa mūris izskatījās punuots, it kâ ve̦se̦ls pulks tuolu vēršu būtu sabāzuši savas pieres pasienē; gatavi badīties Druva II, 167.

Avots: ME III, 413

‡ skabārnuots Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, = skabar̂gains (?).

Avots: EH II, 496

šķausnuôts, = šķaut(n)aîns: milta šķausnuotā galva MWM. XI, 183.

Avots: ME IV, 22

šķàutnuôts ² Bers., = šķautnaîns: sē̦klas drusku šķautnuotas Konv. ¹ 913.

Avots: ME IV, 23

‡ šķieznuots Līvāni "škiedrains": šķieznuoti lini.

Avots: EH II, 641

‡ smadze̦nuots AP., voll mit Mark: s. kauls.

Avots: EH II, 531

spā`rnuôts (li. sparnúotas), geflügelt: uzbruka nespārnuoti divkāji LP. VII, 73. spārnuotās stundas J. R. V, 163. spārnuota valuoda Vēr. I, 137. spārnuotus vārdus Stari II, 501.

Avots: ME III, 988

spilve̦nuôts, mit Kissen versehen: ar spilve̦nuotām gultām Veselis Netic. Tuoma mīlest. 157.

Avots: ME III, 997

‡ straignuots, sumpfig Diet.

Avots: EH II, 584

šūnuôts, porös, zellig: šūnuots akmins, Bimsstein U. šūnuota ("schwammicht") maize St.

Avots: ME IV, 109

ugnuôts PlKur., = ugunains.

Avots: ME IV, 294

‡ ve̦lē̦nuots Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, = ‡ ve̦lē̦nuojs?

Avots: EH II, 769

vienuots (vien˙uots?) "jemand; etwa einer" Für. I. Eher wohl aus vien˙uotrs (vgl. uots II aus uotrs), als irgendwie zu apr. ainonts "jemand" und li. vienuntas "einzig".

Avots: ME IV, 668

vil˜nuôts (li. vìlnuotas), villuôts Biel. n. U., Frauenb., wollig U., mit (dichter) Wolle, Flaum bedeckt: villuotas aitas Frauenb. villuots (behaart) cilvē̦ks ebenda. v`ilnuoti ^{2 cāļi} Kalzenau. aitiņa vilnuotām (Var.: vilnainām, vilnājām) kājiņām BW. 7905 var.

Avots: ME IV, 595

‡ vīnuots "?": gaŗām ... žuogmalīti te̦k v. ūdentiņš VL. nach Hen.

Avots: EH II, 793

znuõts: Demin. znuotiņš BW. 1962, 4 var.; znuots "Bruder der Frau" Lubn. n. BielU. In Dunika wird auch eine Mücke z. genannt.

Avots: EH II, 812

znuõts (gr. γνωτός "Verwandter"), znuõtis Ugalen n. FBR. VII, 23, Anzen, znuods (?) Glück I Mos. 19, 12 (neben dat. - instr. plur. znuotiem 19, 14), Demin. (verächtlich) znuotelis Blieden, der Schwiegersohn St., U.; der Schwager, Schwestermann L., U., Anzen (unbek. in Arrasch, Jürg., KatrE., Wolmarshof): tautu dē̦ls, mans bāliņš, tie znuotiem saukājās (Var.: viens uotru svaini sauca) BW. 10792 var. div[i] brālīši satikās, viens uotaru znuotu sauca..., ne katram līgaviņas 14537, 1. visur man znuoti, radi (Var.: znuotu rad[i], znuota radi) 3844. visur mani znuotu sauc 3844, 3 var. kalpa vīru znuotu (Var.: svaini) saukt 15328 var. mazi mani bāleliņi, nedrīkst tevi znuotu saukt 21509. tie gribē[ja] znuotā tapt (Schwager werden) 14323 var. šķituos liela neizaugt, māte znuota neredzēt 21477. meit[a]s māt[e] pasmējās: znuoši (Var.: znuoti) braukš[u]s vizināja 23609, 2 (aus Sassm.). nāc ārā, znuota šķelmi! 13713, 2; 13730, 10. znuotuos ieiet, sich in ein Gesinde (als Wirt) einheiraten U. - Nach St. und U. rede man in einigen Gegenden den Bekannten znuõts (= d. Gevatter) an; so auch scherzweise auf Tiere (Wölfe St.) be- zogen: tie paši strupauši (= Wölfe), znuotiņi, līda klāt Libek Pūķis 21. Zu ai. jn̂ātķ-ḥ "Verwandter", got. knōƥs "Geschlecht" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 575 und 577.

Avots: ME IV, 748, 749

‡ zuõbe̦nuôts Tdz. 58087, mit einem Schwert bewaffnet.

Avots: EH II, 813

‡ zvaigznuots Fest., = zvàigžņuôts.

Avots: EH II, 814

zvìnuôts ² : zvĩnuotas (ar zvīniem aplipušas) ruokas Dunika.

Avots: EH II, 816

zvìnuôts ² KatrE., = zvīnaîns 2: zvīnuoti lini.

Avots: ME IV, 781

zvirksnuots PlKur. "zvirgzdains".

Avots: ME IV, 778