Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'noza' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'noza' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (29)

knoza

‡ knoza,

1) der Kopf
(pejorativ) Seyershof: duod tai aitai pa knozu!

2) = gal̂va 4: nevajaga tâ sist spriguli, ka nenuosit knozu kātam Seyershof;

3) eine Rute, Gerte
N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 633

noza

nuõza, s. nuõzis.

Avots: ME II, 889

noza

nùoza-, s. nuosa.

Avots: ME II, 889

nozabelēt

nùozabelêt, ‡

3) abschwindeln
Pankelhof.

Avots: EH II, 108

nozabelēt

nùozabelêt, tr.,

1) besabbeln
Kand,;

2) vertrödeln:
laiku. Refl. -tiês,

1) sich besabbeln:
bē̦rns pa˙visam nuozabelējies;

2) längere Zeit trödeln, sich rekeln:
viņš nuozabelējas caurām dienām Kand.

Avots: ME II, 889

nozabināt

nùozabinât, ‡ Refl. -tiês Dond., sich besabbeln (besudeln).

Avots: EH II, 108

nozadināt

nùozadinât, ‡

2) "nuomuocīt" Rutzau.

Avots: EH II, 108

nozadināt

nùozadinât, vertändeln, ["schwatzend od. summend verbringen" Bauske]: dienas un stundas labāk nuozadināt vai nuogulēt A. v. J. 1892, 1, 360.

Avots: ME II, 889

nozagt

nùozagt, Refl. -tiês: ja es gribēju kuo darīt, man bija jānuozuogas kaut kur vienatnē Jauns. Nesk. saulē .205.

Avots: EH II, 108

nozagt

nùozagt, tr., wegstehlen: vakar tautas lielījās nuozagt (Var.: izzagt) vienu malējiņu BW. 13539. Refl. -tiês, sich wegstehlen Spr.: kam tu paslepen esi aizbēdzis un nuo man(is) nuozadzies? I Mos. 31, 27. guovis nuozagušās nuo pulka Aps.

Avots: ME II, 889

nozaidīt

nùozaidît, beschmieren, bestreichen, verschmieren Spr.

Avots: ME II, 889

nozaimot

nùozaĩmuôt, tr., beschimpfen, verhöhnen, heruntermachen: tâ nejē̦gas, kuo vien tik jaudā, mē̦dz zinības un mākslu nuozaimuot.

Avots: ME II, 889

nozalgot

nùozalguôt, refl. -tiês, intr., erglänzen, dahinblitzen: vai Inga aizripuoja, kâ rati nuozalguoja? MWM. VIII, 483. jūŗas līmenis stāvēja rāms, šur tur pamirdzēja, nuozalguojās MWM. VI, 15.

Avots: ME II, 889

nozaļot

nùozaļuôt, intr., auch refl. -tiês, grün werden: cik le̦pni izskatījās šie nuozaļuojušie, senāk spuožie dze̦ltānas bronzas piekārumi! A. XX, 237. aiz prieka iesviežu nuozaļuojušuos manteli kaktā Līg.

Avots: ME II, 889

nozaltēt

nùozaltêt, tr., abbleuen, abprügeln: nuozaltēja zili me̦lnu kâ katla dibe̦nu Naud.

Avots: ME II, 889

nozamblēt

nùozam̃blêt, ‡ Refl. -tiês Dond., sich besudeln.

Avots: EH II, 108

nozamblēt

nùozam̃blêt, tr., beschmutzen, beschmieren: nenuozamblē drēbes ar netīrām ruokām! Dond. n. RKr. XVII, 43. Vgl. nùozabelēt.

Avots: ME II, 889

nozare

nuõzare (unter nuõzaris): nuozares bāleliņ! BW. 18000.

Avots: EH II, 108

nozarietis

‡ nuozarietis, ein weitläufiger Verwandter: īsta brāļa man nebija, nuozarieši necerēja BW. 3381 var. nuozarieši istabā BW. 14626 var.

Avots: EH II, 108

nozaris

nuõzaris: viņi ... ir tavas cilts pēdējie nuozaŗi Janš. Līgava II, 59. īstu brāļu man nebija, nuozarīši necerēja BW. 3381. vai nuozars ni bāliņš? 18000.

Avots: EH II, 108

nozaris

nuõzaris, nuõzare, auch nuozars, der Nebenzweig, Seitenzweig; auch fig.: dažādas zinātnes nuozares; suomu tautas nuozares Vēr. I, 651. šur tur nuo viņas atdalās mazas kalna nuozares JR. IV, 81; ein weitläufiger Verwandter: kas īstie bāliņi, par divi dālderi; kas kāda nuozare, pa vienu dālderi BW. 25619, 1.

Avots: ME II, 889, 890

nozarot

nùozaruôt, ‡ Subst. nùozaruõjums, ein Nebenzweig (auch fig.).

Avots: EH II, 108

nozarot

nùozaruôt, tr., abästen: nuozaruoju tuo eglīti BW. 15507, 3.

Avots: ME II, 890

nozaudēt

nùozàudêt,

1): n: dzīvību "das Leben abkürzen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abkürzen"); ‡

2) abhändig machen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; deviņus maksāja, desmitu nuozaudēja U. (unter zaudēt), neun bezahlte er, den zehnten entzog er (mir).

Avots: EH II, 108

nozavēt

nùozavêt, tr., bezaubern, verhexen: lai ne˙kāds zavadnieks gulē̦lājus nenuozavē̦tu BW. III, 1, 95. [diezin, kuo mūsu Rute gribēs nuozavēt vai pieburt, Lieldienas rītā tik agri skriedama pa āru Janš. Dzimtene V, 224.]

Avots: ME II, 890