Paplašinātā meklēšana

‡ avaņuks, ein kleiner Schafbock Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 73.

Avots: EH I, 189

bḕ̦rnuks: auch Borchow n. FBR. XIII, 27, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138, Wessen n. FBR. XIII, 88, Bērzgale, Kalz., Meiran, Saikava, Warkl.

Avots: EH I, 216

bḕ̦rnuks [li. bernùkas], Demin. von bē̦rns, das Kindchen Egl., L.

Avots: ME I, 291

‡ ìeknukstêtiês, = ìeknùkstêtiês, leise aufschluchzen Bauske.

Avots: EH I, 521

knukstêt: kuo tu knuksti! sagt man zu einem, der. etwas Unnützes od. Unangenehmes spricht Renzen.

Avots: EH I, 634

knukstêt, knukš(ķ)ēt, knurren: saimniece, īgna un knukstē̦dama Duomas I, 1303. "māt, duod man ēst", puika sāka knukstēt Plūd. Rakstn. I, 103. māga knukšķ K. Millers R. Kr. 52. uz karstām uoglēm stāv un knukst Duomas II, 1163. [bē̦rns knukš Plm. - Vgl. li. kniaũkti "miauen", čech. kńoukati "greinen".]

Avots: ME II, 250

‡ nuoknukstêtiês N.-Bergfried, = nùoknukšêtiês: bē̦rns jau nuoknukstējās (muozdamies pa de̦gunu izlaida "khe, khe").

Avots: EH II, 55

nuks, s. nuka.

Avots: ME II, 753

rinuksis: vgl. dazu FBR. XV. 64.

Avots: EH II, 372

rinuksis "das Ende vom Netz" Salis; vgl. rinduksis.

Avots: ME III, 529

saknukstêt Golg., Saikava, saknukšêt PS., Wolmarshof, eine gewisse Zeit hindurch knurren, halblaut weinen: bē̦rns saknukstēja visu nakti.

Avots: ME II, 653

‡ sivē̦nuks Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 73, sivēņuks Oknist, Deminutivformen zu sivē̦ns, Ferkel.

Avots: EH II, 491

šnukstêt Bershof, Kandau, Ruj., Siuxt, Stenden, St., = šņukstêt.

Avots: ME IV, 89

šnukstinât oder šnukstinêt Warkl., šnukstinât Zaravič, šnukšķinât, = šņukstinât: šnukstināju (Var.: šņukstināju, šnukšķināju) nuo māmiņas atstādama BW. 17243, 2.

Avots: ME IV, 89

vainuks: auch Līvāni; Demin. vainuciņš Tdz. 45931 (aus Sakstagals), vainuceņš Tdz. 55003 (aus Kaunata).

Avots: EH II, 749

vainuks (poln. wianek, r. вѣнóкъ) BW. 3667, = vainags.

Avots: ME IV, 440

‡ ìeknukšķêtiês Ermes, Grünw., Lubn., NB., Schibbenhof, Sessw., Smilten, (mit -êt ) Jāsmuiža, Makašēni, Warkh., ieknukšķîtiês Kārsava, Višķi, = ‡ nukst%C3%AAti%C3%AAs">ìeknukstêtiês: bē̦rns ieknukšķējās.

Avots: EH I, 521

knukšêt (unter knukstêt), ‡

2) im Schlaf gewisse Laute von sich geben (sclanucken), unruhig schlafen (von kleinen Kindern gesagt)
Seyershof; ‡

3) quienen, schlaflos die Zeit verbringen
Seyershof: viņš knukšēja tik ilgi augšā, kamē̦r mēs nācām mājā.

Avots: EH I, 634

knukšķêt (unter knukstêt): auch Grünw.; = kuñkstêt Grünh.

Avots: EH I, 634

nuokusnis, das Tauwetter: ieradās pilnīgs nuonuksnis RA.

Avots: ME II, 803

nuka, ņuka, nuks">nuks [Dond.], ņuks,

1) ein grosses, keilförmiges Stück Brot
[ņuka Grünh., Mitau, ņuks Serbigal, Nötk., Matk.]: ganuos gāju, nuku (Var.: ņukus) ēdu BW. 9915; auch ein Stück Käse, Butter: Jāņa mātes kambarī sieva nukas darināja BW. 321111; sviesta ņuka Tr. III, 966; [ein Klumpen: suns iet pa tīrumu nukus mezdams (Rätsel - der Pflug) BW. VI, 155];

2) ņuka, ein unordentlich zusammengelegtes, zerknültes Stück Papier:
viņš izvilka nuo kabatas lielu ņuku naudas Lin. tē̦vs var duot labu nuķi (sic!) pūrā Latv.;

3) nuka = biguze Etn. I, 20;

4) die Falte:
drēbes saņukātas, sagulē̦tas, sasē̦dē̦tas vienās ņukās Ahs.;

5) [ņuka Stelp., ņuks Lös. n. IV, 161], die zum Stossen geballte Faust
ņuka Wolmarshof], der mit der Faust augseführte Hieb: sapīcis tam iegrūda ņuku sānuos A. XII, 752, 829. viņš man deva ar nuku sānuos, nuku rādīt, parādīt, eine Feige zeigen: druoši gāju kaimiņuos puišiem ņukas Var.: knipas) rādīdama BW. 6635. kad meitiņa ruociņā, knipu uz knipas (Var.: ņuku uz ņuku, ņuku uz ņuka) parādīju 18327;

6) nuka, der Stock
Kokn. n. Etn. IV, 161;

7) etw. Ungeheuerliches, Wunderliches:
eita, bē̦rni, verieties, kādi ņuki aizkrāsnē! BWp. 2723;

8) nuku grāmata Etn. II, 142 = labi pabieza grāmata ar šaurām, gaŗām lapām Sassm. uotrs mazākais (dziesmu krājums), kuo par "nukām" sauc, ar gada skaitli 1743 Neuland Dziesmu grām. 12. [In der ersten Bed. aus liv. nukā "dickes Stück Brot" nach Thomsen Beröringer 271; doch wie verhält sich dazu li. niukas "niuch" (poln.) ломоть (russ.)"?]

Avots: ME II, 753

šņuksta, = nuksts">šnuksts: šņukstas manas neklausiet! es jau pati šņukstināju BW. 17245.

Avots: ME IV, 97

šņukstiêns, das (leise) Aufweinen, der Schluchzer: satrīcinuoši šnukstieni Apsk. v. J. 1905, S. 341.

Avots: ME IV, 97

tĩšām AP., Līn., Serbigal, Wolm., (mit ì ² ) Bers., Kalz., Lös., Nerft, Prl., tīšam Bauske, Segew., tĩšam Iw., Ruj., Salis, tīšam U., tīši U., tīšis Seibolt, tĩšu Dunika, Līn., tĩšum Iw. n. FBR. VI, 56, Alschw., tĩšus Dunika, Adv., mit Fleiss, geflissentlich, vorsätzlich U., absichtlich; zum Trotz: cilvē̦ks tīši sev galu padara LP. V, 66. arājs tīšu gājis nuoskatīties VII, 214. kad tik nebūtu tuo tīšam man slēpis 345. tuo viņš dara it kâ tīšu Janš. Dzimtene V, 460. tīšu tie tuo nezina Glück II Petrus 3, 5. ja mēs tīši grē̦kuojam Hebr. 10, 26. neraugiet raudas manas! pate tīšu šnukstīnāju BW. 17243, 2 var. brāļi mani ķēdēm sēja, nelaiž mani tautiņās. tīšam (Var.: tīša) gāju tautiņās, pušu rāvu vara ķēdes 18189, 4. tīšu, tīšu, kâ varēju, tautu dē̦lu kaitināju 33089, 16. tīšām tautas man darīja, es tīšām atdarīju: tautas lauza liepai zarus, es uozuolam galuotnīti 15722. tautiet[i]s manim tīši dara, es tautietim vēl tīšāki 24632, 2. tīšu, tīšu (Var.: tīši, tīši) vanagam zīle dzied kāņepēs BW. 10217, 1 var. skruodelis tam (?) tīšam kavējies labi ilgi LP. V, 27. Nebst li. tyčiomis "absichtlich, zum Possen" zu tītît I.

Avots: ME IV, 205