vainuks (poln. wianek, r. вѣнóкъ) BW. 3667, = vainags.

Avots: ME IV, 440

vainuks: auch Līvāni; Demin. vainuciņš Tdz. 45931 (aus Sakstagals), vainuceņš Tdz. 55003 (aus Kaunata).

Avots: EH II, 749