Paplašinātā meklēšana

‡ čuõčas Frauenb. "= pastalas".

Avots: EH I, 299

guôča ² : auch (mit uõ, die Färse ) Grob., (mit ùo ² , Kosewort für eine Kuh ) Sonnaxt; Demin. gùočele ² (verächtlich) Linden in Kurl., = tele; gùočuka ² (maza guotiņa) Gr.-Buschh. n. FBR. XII; 74, gùočuks ² (teliņš) Sonnaxt.

Avots: EH I, 423

guôča ² , die Färse, junge Kuh Kand.; liebkosender Lockruf für eine Kuh: guočiņ, guočiņ! Zu gùovs; [vgl. guotene].

Avots: ME I, 688

kuočas: *kùočas ² (> ostle. kùčis) Auleja "eine Speise, die am Christabend gegessen wird".

Avots: EH I, 685

kuočas [li. kuõčios], = kūči, kũķes (s. dies), "apgrūsti mieži": kas man kuoču nedeva ziemas svē̦tku vakaŗa... BW. 33420 (aus Lubn.).

Avots: ME II, 340

‡ līča luoča "?": l. l. [?] tautu meita, ieceļama, izceļama BW. 18729 var.

Avots: EH I, 745

[luõča, der Schnüffler, Herumschleicher Ruj.]

Avots: ME II, 523

‡ II luoča "?": pieķēris ve̦cākai kundzenei pie svārku luočām Janš. Līgava II, 238.

Avots: EH I, 766

lùočaîns, sich schlängelnd, schlängelig: ceļš tapa luočaināks Eldgast. luočaina upīte Duomas III, 86.

Avots: ME II, 523

‡ II luočains "?": luočainā svārka, stērbeles Janš. Līgava II, 238.

Avots: EH I, 766

nùočabêt, intr., eine kurze Weile rascheln, rauschen: salmi tik nuočabēja MWM. VIII, 18. Ähnlich auch das Refl. - tiês: krūmi nuočabas dzinējiem nuo jauna MWM. VII, 425.

Avots: ME II, 769

nùočabinât, ‡

13) leicht abschütteln
Druw.: nuočabini pa˙priekšu gružus (gultas maisam) un tikai tad nes uz istabu!

Avots: EH II, 36

nùočabinât,

1) fakt. zu nùočabêt, rascheln, rauschen machen:
tur te̦ku salmiņus nuočabināt; [leichthin auf etwas Weiches schlagen: par kūlējiem, kas viegli situši spriguļus, saka, ka tie jau tikai nuočabinājuši vien Grünwald];

2) ableiern [undeutlich aussprechen
Preekuln, MSil.]: viņš tuo priekšā lasīdams bija nuočabinājis A. XII, 108;

3) pē˙da gan tâ nuočabināja R. Sk. 1 I, 140;

[4) eine Zeitlang rascheln od. rauschen:
lietus drusku nuočabināja pa lapām un aprima Serben, Ermes, Lemsal, Mar., Naud., Lennew., Jürg.;

5) "trödeln"
N. - Peb.; so auch reflexiv: viņš jau tur visu dienu nuočabinājās N. - Peb.;

6) "(etwas Geringes) wegstibitzen od. oberflächich (etwas) vollziehen"
Kurs., Vank.;

8) "ebnen, glätten":
nuočabini nu tuo kaudzes galu! Ermes, Nötk., Neu - Wohlfahrt; n. gultu("kārtīgi uzklāt") Serben, Sessw., Mar.; scherzweize abstreicheln" Ipiķi;

9) "viegli padarīt" Neu - Wohlfahrt; "ātri un klusi padarīt" neu - bilskenshof;

10) leichthin abtasten:
visus salmus nuočabināju, bet nazi neatradu Plm.;

11) n .(= apklusinât) runas Grünh.;

12) "mit weichem Schuhwerk still, schnell und mit kleinen Schritten hingehen"
Sessw.]

Avots: ME II, 769

‡ nuočakarêt Strasden "sadurstīt" (zerstechen): ar žagariem dikti nuočakarē ruokas.

Avots: EH II, 36

nùočakstêt, intr., eine kurze Weile rascheln, ticken: niedres vien nuočakstēja BW. 13611, 5. nuočakstē̦dami kauli nuokrita pie citiem skeletiem Vēr. II, 4. viņš nuočakstēja kâ aizsmacis sienas pulkstenis A. XX, 212.

Avots: ME II, 769

‡ nùočakstinâtiês, eine (kurze) Weile mit Behagen schmatzen: cūka ēda un nuočakstinājās Frauenb.

Avots: EH II, 37

‡ nuočal˜bât Orellen "nuomīņāt": tikmē̦r te čalbās, kamē̦r nuočalbās tuos cālē̦nus.

Avots: EH II, 37

‡ nuočalît Dunika, im Sprechen übertreffen: mani nuočalīja.

Avots: EH II, 37

nùočaluôt,

1) [eine Zeitlang
čaluôt]: viņa kâ avuotiņš vēl nuočaluoja JR. V, 92. [Mātiņu bē̦rni nuočaluoja un aizgāja Behnen. ve̦se̦lu stundu nuočaluot Jürg., Peb., Grünwald, Lennew., Grünh., Vank., Sessw., Serben, Segew.; lustig plappernd vertrödeln Neu - Bilskenshof;

2) "schwatzend zum Schweigen nötigen"
es gribēju kuo teikt, bet mani nuočaluoja Autz.]

Avots: ME II, 769

nùočamdît,

1): auch Dunika.

Avots: EH II, 37

nùočam̃dît,

1) [herunterschlagen]:
nuočamdīt ābuolus nuo ābeles PS.;

2) verscheuchen:
vistas nuo laktas, zvirbuļus nuo kuoka.

Avots: ME II, 769

nùočàmpâtiês ² Kaltenbr., sich (ungeschickt hantierend) besudeln: nuočampājies ar miltiem.

Avots: EH II, 37

[nùočamstinât Celm., eine Zeitlang čamstinât: n. muti.]

Avots: ME II, 769

nùočapstinât [Autz, Kurs., nùočapstêt Warkl., nùocapstinâtiês Kurs., einigemal čapstinât]: n. ar muti Krišs Laksts 67; [muti nuočapstināt Autz, Grünh., Selsau, N. - Schwanb., MSil.; eine Zeitlang leise und undeutliche Laute von sich geben" Naud.].

Avots: ME II, 769

nùočãrkstêtiês, eine kurze Weile krächzen: vārna nuočārkstējās aizsmakušā balsī Purap.

Avots: ME II, 770

‡ nuočar̂muôt ² Ahs., = nùosar̂muôt.

Avots: EH II, 37

nuôčârmuôt Kand., Lipsthusen, für nùosarmuôt.

Avots: ME II, 770

[nùočarpâtiês, sich beschmutzen: bē̦rns tâ nuočarpājies, kâ pe̦lnuos ielīdis Grünh., Naud.].

Avots: ME II, 769

nùočaũkstêt, intr.,

1) hinrascheln, hinrauschen:
kundzes drēbes nuočaukstēja pa koridōru Apsk.;

2) eine kurze Weile ordentlich rascheln, rauschen:
nuočaukst maiss Stari III, 222. tur dažs iebāza simtiņu ķešā, ka nuočaukstēja vien A. XX, 645.

Avots: ME II, 769

[nùočaukt U., wegstibitzen.]

Avots: ME II, 769

I uõča: auch (mit uô ² ) Salis, (mit uo) OB.

Avots: EH II, 742

I uõča Dunika, Stenden, ùoča, uoča Lennew., N.-Bartau, uôčiņa ² Strasden, uoče Biel. n. U., Janš. Bandavā II, 83, = uotaļa, Name einer Kuh, die am Dienstag gefallen ist: tēva pieča, mātes uoča BW. 28920, Zum Suffix vgl. guoča, pieča, meiča, Grieča (= Grieta), wo das -ča vielleicht aus nd. Formen wie Otsche "Ottilie" (bei Frischbier II, 114) entnommen ist.

Avots: ME IV, 412

III ùoča ² "eine Alte, die im Walde Beeren sammelt, ohne viel zu gehen" KatrE., Odensee.

Avots: ME IV, 412

II Uõča Gudenieki, Rothof, Frauenname, Kurzform von Uortija.

Avots: ME IV, 412

poča, die weibliche Scham Dond.; aus liv. putš dass.

Avots: ME III, 375

puõčas: viņš iegāja tīrās puõčās ("izpuostītās, nuonīkušās mājās") Frauenb. tev ģīmis izsists kâ p. ebenda.

Avots: EH II, 345

puõčas Autz, puôčas ² MSil., die Ruine; "zerfallene Hütten" Tals.; Stelle, wo früher ein Gesinde stand Autz n. U., Neu-Bergfried: es darīšu jūsu pilsātas par puočām III Mos. 26, 31. pretim Kuokneses pils puočām Konv. ² 453. izrakumi puočās izdarīti ebenda 1390. bezdelīga nuolaidās zemē, palika par peli, iespruka puočās Pas. III, 397. Dissimilatorisch aus *puoščas (< aruss. пуща, woher auch li. pūščià "Wüste")?

Avots: ME III, 454

‡ sîkluočains, mit vielen kleinen Krümmüngen: pa ... sīkluočainiern kājceliņiem Sieva 21.

Avots: EH II, 492

vienruoča U., comm., = vienruocis 1.

Avots: ME IV, 664

*uočas resp. *uoces od. *uoči "?": skuju bikses, uoču svārki,... tāšu ce̦purīte BW. 20414, 1.

Avots: ME IV, 412

atņēmiens, die Weg-, Entgegennahme, die Wiederholung: grieze vienmērīguos atņēmienuos tarkšķina savas pāri nuotes Plūd. atņēmieniem, zu wiederholten Malen, stossweise: vējiņš atņēmieniem iešalcās kuokuos A. XV, 2, 123. vāveres asie nadziņi atņēmieniem nuočaukstēja uz augšu A. XV, 2, 174.

Avots: ME I, 180

buôcis ² [Schmarden], ein Gefäss, in dem Salz gestossen und gehalten wird: vai skābas putras un sāls buoča nav LP. I, 86 [zu buokât?]

Avots: ME I, 360

dùokšķins ^2, ein kleines Holzgefäss Kl., Salzgefäss ; duokšķins - izgre̦mzts vai vienkuoča trauks RA., Bers.

Avots: ME I, 532

gùovs, -s, Demin. guotiņa, gùosniņa, guostiņa, guovīte BW. 16484, guoliņa, guoča, verächlich guosnele, guošņele Wain., guotele, die Kuh: tre̦kna, liesa, pinīga, slaucama guovs, fette, magere, milchreiche, milchende Kuh; pirmpiena guovs, eine zum ersten Male milchende Kuh. guovis īd, ņīd, kad grib ēst, brüllen leise; govis mauj, kad meklē citas Etn. II, 51. guovs apgājusies, hat gerindert; guovs atne̦susies, hat gekalbt; g. izme̦tusies, hat abortiert. pati guovs pienu deva, pati izspēra. guovs ve̦lnu nuospē̦rusi RKr. VI, 231. kad guovij astes vairs nav, tad tā tik zin, kam tā derējusi. guovīm piens raguos iet, sagt man von Kühen, die fett, aber milcharm sind. kâ guovi ieslauc, tâ piens te̦k. - Zu ai. gāuh., av. gāuš "Rind", arm. kov "Kuh", gr. βοῦς (dor. βῶς) "Rind", air. bō, as. kō "Kuh", r. говядо "Rindvieh" u. a.; [vgl. J. Schmidt KZ. XXV., 17 ff., XXVI, 9 f. und Neutra 65, Walde Wrtb. ² 94 f. unter bōs, Ipsen in Stand u. Aufg. d. Sprachw. 226, sowie Brückner AfslPh. XXXIX, 7.]

Avots: ME I, 692, 693

ielùocis (unter iẽlùoks ),

2): klusā birzes ieluocī Janš. Mežv. ļ. I, 145. pilskalns upes ieluoča krantā 333.

Avots: EH I, 528

kacẽ̦ns [PS., Bers., Kl., Jürg., Arrasch, Lis., C., AP., kace̦ns [Wolm., Trik., Bauske], Smilt.,

1) der Kohlstrunk
[AP.]: kāpuosti ar īsiem kace̦niem Peņģ. kāpuostiņi, kaceniņi, kam jūs lieli neaugāt? BW. 28561, 1;

2) kāpuostu galvas serde U.;

3) ein tüchtiger, kräftiger Junge
Linden n. Mag. XIII, 2, 43. Wohl entlehnt aus slav. kočanъ "Kohlstrunk."

Avots: ME II, 130

‡ kapàne ² Auleja, = kapānīca: kapānē (dēļu kastē vai vienkuoča silē) kapā luopiem lakstus vai cilvē̦kiem kāpuostus. Vgl. li. kapõnė.

Avots: EH I, 586

‡ V kauķis, ein hölzerner Griff, eine Handhabe ("nuo kuoka pietaisīts rags kādam ieruočam, kur var aizņemt ar ruoku") A. Leitāns: manai izkaptij izmuka k.; nevaru vairs tuo krieti turēt.

Avots: EH I, 593

knaiti, Adv., ganz: viņš pieiet pie rāceņu kuoča un izdzīvuo knaiti Katzd.

Avots: ME II, 242

‡ kuoči Lubn. n. BielU., = kuočas; kuoču vakars ebenda, der Christabend.

Avots: EH I, 685

kuočus Naud., [kuoča Lesten], ein Branntweinmass: lielais k. = 1/4 Stof; mazais k. = 1/8 Stof. Dazu auch eine Deminutivform: kuõčiņš [Gr. - Autz, Stuhrhof]: Matīss par kuočiņu [Nötk.] tev atgādās visu Jaun. mežk. 80.

Avots: ME II, 340

koza: auch Ladenhof n. FBR. XI, 65; riekshem ir cieta, ābuoliem mīksta, jāņuogām plāna, saulenēm bieza k. Lems. pušumam jau uzme̦tusies virsū plāna koziņa ebenda. k. biezputrai Salis n. FBR. XV, 59. maizei apkaltusi k. A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84. nuomizuočam kālim k. apkārt ebenda. kad sausa zeme ir, tad sakalst k. cieti, un nenāk sē̦klai dīglis ārā Seyershof. viņš pupas ar kozām neē̦d ebenda.

Avots: EH I, 639

kũķes, kũķi, kũķas, - kūči St., kūce L., der Sing. kũķis selten, ein Essen, bestehend aus von den Hülsen befreiter Gerste [Ronneb.] und aus einer Hälfte von einem Schweinekopf. Gegessen wurde dieses Gericht am Fastnachtabend, besonders aber am Weihnachtsabend, weshalb der 24. Dezember kūķu diena und der Abend des 24 dez. kūķu vakars (namentl. in Livl.) heisst. jauna gada vakarā ē̦d kūķi kâ ziemassvē̦tku vakarā RKr. XI, 81. tik dabūju zīdenīšu kâ tai kūķa vakarā BW. 21094. [Nebst kuoķes, kuočas und li. kũčios aus r. кутья resp. weissr. куцця "Weihnachtsgericht aus gekochtem Weizen"; vgl. Būga LM. IV, 447.]

Avots: ME II, 333

[lìgačas ² Warkh.], līgačas [Bolven, Domopol], die Schaukel Infl.; [in Zaļmuiža n. Latv. saule 1924, 168 lèigočas ^2, in Welonen leiguočas aus līgāčas].

Avots: ME II, 483

‡ līgučis (wohl mit -ūčis < -uočas) Ulanowska Łotysze 61, die Osterschaukel.

Avots: EH I, 748

‡ līkkuocis,

1) = lìkainis 1 Kaltenbr. (mit ì ² );

2) ein gewisser Bestandteil des Webstuhls
(mit î ² ) AP.: līkkuoči ir mazi, līki kuociņi starp ripiņām un nītīm un de̦r nīšu cilāšanai; līkkuoča gals ar saitīti piestiprināts pie savas nīts.

Avots: EH I, 748

meîča [auch Wolm., Arrasch, Drosth., N. - Peb., Nerft, meĩča Gr. - Essern, Wandsen, Kand., Bauske, Līn., Tr., Rutzau, meîča ² Salis, Ruj., Selg., Lautb.; daneben in emphatischer Aussprache meĩča Lautb. (in lobenden Äusserungen), Drosth. (pejorativ), Demin. verächtl. meîčka N. - Schwanb., meîčuks, [nom. pl. meiči Latv. Saule 1926, S. 409, aus Kreuzb.], das Mädel: grīns tautietis mani ņēma, le̦nu meiču dē̦vē̦dams BW. 21664. daiļa meiča kruoņus pina 5813. ej, meičiņa, kambarī! RKr. XVI, 117. meiča auch zur Bezeichnung eines Schweines Etn. I, 89: [lielajai meĩčai (Sau) atskrējuši sivē̦ni Dunika.] laid meičas ganuos, lai sivē̦ni paliek mājā! Grob. n. Etn. III, 67. [Ableitung von meîta, vielleicht gleichartig mit den Kuhnamen nakča (= naktaļa), piekča (= piektdaļa), uoča (= uotaļa) in Segewold n. RKr. IV, 114; dagegen nach Sommer Balt. 108 mit dem č von veča.]

Avots: ME II, 591

I mul˜da: auch ("abra") AP., Ramkau, (mit ùl ² ) Sonnaxt, ("vienkuoča abra; cūku sile"; mit ul˜ ) Siuxt. de̦su m. BW. 20757, sieviņ[a], mana re̦sna m. 27152, 2 var.

Avots: EH I, 830

nelãga, nelãgas (Gen. s.), loc. s. nelãgā, untauglich, unbrauchbar, böse, schlecht: nelāga cilvē̦ks, darbs. tādi nelāga liesti, ne˙viena pēc kājas Aps. cienmātei uznāk tās nelāga reizes Alm. šim nelāgas ieruočam bij tikai divi stuobri Blaum. tūliņ piens palicis nelāga LP. VII, 562. [nelāga vãrdi U., tadelnswerte Worte.] es jutuos savādi un nelāgā MWM. VIII, 885. Auf Grund des attributiven Genitivs hat sich das Adjektiv nelãgs (Adv. nelãgi) entwickelt: bet kāds nelāgs cilvē̦ks bij nuoduomājis kāzas izjaukt LP. VI. 42. viņa atkārtojusi nelāguos (nelāga) vārdus III, 63. tu nelāgi izrunājies.

Avots: ME II, 720

nùodrūdzêt [Kaudz. M., Fest., nùodrūzêt N. - Peb.], nùodrūgt, intr., durchfrieren: nuodrūdzējis nākdams Skalbe. ubags atmuodās nuodrūdzējis lielajā kruogā A. XXI, 30. uguns siltums mums izliekas vis˙mīļāks, kad aukstumā nuosaluši un nuodrūguši nākam viņas tuvumā Saul. viņi gaida cimdu savām pie ieruoča nuodrūgušām ruokām Latv. cimdi paliek slapji un ruokas nuodrūdz Vīt. 67.

Avots: ME II, 777

pastakas "?": tas aizlaidās, ka pastakas [zu korrigieren in pastalas?] vien nuočabēja Sil.

Avots: ME III, 106

puoči, Streuländereien Hofzumberge n. U. ("wohl dasselbe Wort wie puočas" U.)

Avots: ME III, 454

II pum̃pa,

1): "Beule"
- auch Wolm.; me̦lna pumpe od. nāves p., schwarze Blatter (in einer Handschrift); mēŗa p., eine gewisse Krankheit ("eine blaue Beule"), an der man bald stirbt Frauenb.;

2): auch Schnehpeln, (mit um) Salisb.;

3): "Vorhängeschloss"
- auch Diet., Siuxt; ‡

5) die Knospe:
nuopļaut veldrē sakritušu ābuliņu, kamē̦r tas vēl pumpās AP. jurģinēm ... jau bij sariestas ziedu pumpas Jauns. J. u. v. 138; ‡

6) Demin. pum̃piņa, eine Art hölzernes Gefäss
("apaļš vienkuoča trauks") Seyershof: p. plāna bij, saulē un vējā nevarēja likt, tad plīsa pušu.

Avots: EH II, 324

sastĩpât Dunika, Wolm., sastipuôt, auch sastīpêt Brasche, tr., mit Reifen versehen, bebänden; ein Fass abbinden Brasche: Jānīt[i]s kannu sadauzīja..., dieva dē̦ls sastīpuoja (Var.: sastīpāja) sudrabiņa stīpiņām BW. 32934. Jānītim re̦sna sieva, vara stīpām sastīpuota 32995. puisis... iztaisījis... stīpas un ar tām sastīpājis raganas zārku Pas. III, 58 (aus Serbigal). taures pagatavuoja nuo vienkuoča, kuŗu pāršķēla uz pusi,... salika kuopā un sastīpuoja Konv.2 4124. Refl. -tiês, sich Reifen umlegen, sich bebänden: sastīpuojies dzelzs stīpām Pas. IV, 476.

Avots: ME III, 748

‡ stiprruocis, jem. mit starken Händen od. Armen: atgadās pat stiprruoča vīrietim Sārts Druvas san 53.

Avots: EH II, 580

uzruocis,

1) uzrùoči ² Lubn., Ärmelaufschläge;

2) = uzruoce 2 Dr.: ruokas nuo uzruoča neizvilkuse Upītis Sieviete 105.

Avots: ME IV, 374

vidruocis, = vidrietis Mar. n. RKr. XV, 143 (vidrucis), Plm.; ein grösseres Mittelstück (Fleisch od. Brot) Jürg., Wolmarshof (mit uõ ), Mahlup (vidrucis): saimniece iedeva krietnu šķēli nuo taukā vidruoča Plm. vidruocis maizes Etn. IV, 151. ja meita ē̦d duongalīšus, tad tai pirmais puika dze̦m, ja vidruoci, tad meitene RKr. XIX, 105 (aus Planhof). trīs vidruoči izzagti Erss Vecā Latgale 87.

Avots: ME IV, 579

viênkuocis, der Einbaum, ein aus einem Baumstück gefertigtes Gefäss L., U., Gr.-Buschh., Sissegal, Smilt., Warkl., Wessen, ein solcher Eimer Lis., ein solches Honigbehältnis Oberl. n. Bielenstein Holzb. 338, Bers., Laud., ein solches Salzbehältnis Oberl. n. Bielenstein Holzb. 339, ein solches Boot Lubn.: viņš sniķerēja nuo elkšņa gabaliem karuotes un vienkuočus Stāsti Kraukļu kr. 102. māte pielika divus brangus vienkuočus ar me̦du Gr.-Buschh. vienkuoča sile Konv. ¹ 914; Konv. ² 1787. vienkuoča laiva.

Avots: ME IV, 660

viênruocis (li. vienrankis ), Plur. viênrùoči ² Prl. n. FBR. VI, 89; Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 15,

1) ein Einhändiger
U., Spr.: tas ir tāds kruopls - vienruocis: kreisai ruokai viņam trūkst dilbas Janš. Bandavā I, 163;

2) vienruocis U., Plutte 98, Gr.Buschh., Mar., Meiran, Siuxt, Trilc., vienruoča izkapts Etn. III, 72, vienruoce Etn. II, 185, Golg., Ramkau, Selb., Vīt., vienruoces izkapts Ronneb., die kurze, mit einer Hand geführte Sense
Abbild. s. Bielenstein Holzb. 496): labību pļauj ar vienruoci Etn. II, 185. Zaļeniekos un Džakstē pļaujuot auzas un miežus..., ja tie pārāk gari,... ar vienruoci III, 72. jāsataisa vienruoce, ka var sākt rudzus pļaut Selb.

Avots: ME IV, 663, 664