kauķis
I kaũķis, der Zechstein: kauķi ir baltāki par kaļķiem; tādēļ ar kauķiem labprāt vitē istabas Ahs., Kand.
Avots: ME II, 174
Avots: ME II, 174
kauķis
I kaũķis: Kalkstein (mit au ) Matkuln, Strasden, (mit aũ ) Frauenb. (hier auch der Plur. kaũķi); Stenden, Wandsen: istabu uztaisīja nuo kauķiem; nuomūrē̦ta tikpat kâ nuo stieģeļiem Frauenb.
Avots: EH I, 593
Avots: EH I, 593
kauķis
kauķis
kauķis
III kaũķis: die Grasmücke;,ein gewisser Vogel (mit au ) Anzen, Dobl., Ellei, Gr.- Würzau, Korwenhof, Nerft.
Avots: EH I, 593
Avots: EH I, 593
kauķis
kauķis
‡ V kauķis, ein hölzerner Griff, eine Handhabe ("nuo kuoka pietaisīts rags kādam ieruočam, kur var aizņemt ar ruoku") A. Leitāns: manai izkaptij izmuka k.; nevaru vairs tuo krieti turēt.
Avots: EH I, 593
Avots: EH I, 593