Paplašinātā meklēšana

apdrùošinât,

1) mutig machen:
auch Lettg. Refl. -tiês, ‡

3) sich versehen mit (sich sicherstellen mit):
a. ar pārtiku.

Avots: EH I, 78

apdrùošinât,

1) tr., mutig, keckmachen, verstocken
(bibl.): dievs apcietināja viņa prātu un apdruošināja viņa sirdi V Mos. 2, 30, Gott verhärtete seinen Sinn und verstockte ihm sein Herz (verfehlt ist die Korrektur der neuesten Ausgabe: druosināja st. apdr.);

2) sicher stellen, versichern, verassekurieren:
savu dzīvību, savas ē̦kas, savu mantību. Refl. -tiês,

1) sich Mut fassen:
apdruošinājies tas teica LP. VI, 272,, nachdem er sich Mut gefasst hatte, sagte er;

2) sich versichern.
apdruošināšana: die Ermunterung, die Versicherung; apdruošināšanas oder apdruošināmā biedrība, Feuerversicherungsgesellschaff; kuģa apdruošināšanas biedrība; apdruošināšanas līgums, der Versicherungsvertrag; apdruošinātājs, der Versicherer; apdruošināmais, apdruošinātais, der Versicherte.

Avots: ME I, 82

‡ došinât Dond. n. FBR. V, 126, Suhrs n. FBR. VII, 35, = dušinât.

Avots: EH I, 328

drùošinât auch druosinât [li. drą́sinti]. fact., dreist, mutig machen, ermutigen, Mut einflössen, beruhigen: saimnieks druošināja savu dē̦lu.

Avots: ME I, 508

ìedrùošinât, tr., erdreisten: pravieši, kas tuos (jūdus) iedruošināja Glück Esra 5, 2. Refl. -tiês, [ìedruošīties Lis.], sich erdreisten, sich ermutigen.

Avots: ME II, 11

košinât, tr., Pferde rufen, locken, koš! koš! (li. kòš!) rufen: kur es guovis lallināju, tur tu zirgus košināji BW. 21988.

Avots: ME II, 255

kuošinât, tr., schön (kuôšs) machen U.

Avots: ME II, 349

neapdrùošinâts, unversichert: neapdruošinātas ē̦kas, vē̦stules.

Avots: ME II, 707

‡ nuodošinât, (Kühe) beruhigen Dond.

Avots: EH II, 40

nùodrùošinât, tr., sichern, sicher stellen: ruobežas pret ienaidniekiem. tie simti jums nuodruošina būdiņu līdz mūža galam Poruk. [Refl. - tiês, sich sicher stellen.]

Avots: ME II, 777

uošinât U., = uošņât.

Avots: ME IV, 422

ruošinât, antreiben, zur Arbeit ermuntern U. - Vgl. ruosinât.

Avots: ME III, 583

sadrùošinât, sadrùosinât Spr., tr., (zu etw.) ermuntern, Mut einflossen, ermutigen: mani daudzas balsis vēl sadruošina Seifert Chrest. III, 3, 145. Ievas stāstījums sadruošināja Kristīnu Aps. IV, 17. sadruosināja zirgu Pas. II, 54. lai tas jel palīdzuot tē̦vu pierunāt un sadruošināt Plūd. Rakstn. II, 353. Krišs veci sadruošināja Krišs Laksts 5. Refl. -tiês, Mut fassen: Uoļiņiete, sadruošinājusies, gāja iekšā Kaudz. M. 175.

Avots: ME III, 615

trošinâtiês (mit uo ?) " ?" : sirds kâ nemierīgs ezis kustējās un trošinājās krūtīs Veselis Daugava I, 431.

Avots: ME IV, 244

uzdrùošinât, ermutigen, ermuntern U. Refl. -tiês, sich ermutigen, sich erkühnen, wagen: rijā ve̦lni piemituši, ne˙viens tur neuzdruošinājies viņu meklēt LP. VI, 453. re̦ts kāds uzdruošināsies viens nuo istabas iet VII, 391. viņš uzdruošinājās ievaicāties A. XX, 374.

Avots: ME IV, 326

‡ nemisîgs, = nemàldîgs: sē̦klas graudu ar nemisīgi nuodruošinātu dīgšanas spē̦ku Kaudz. Atmiņas I, 50.

Avots: EH II, 16

pavedinât, verleiten: neviļus pavedināja uz duomām Vēr. II, 215. viņa prata bailīguos iedruošināt un druošuos pavedināt R. Sk. II, 128.

Avots: ME III, 134

tracinât (li. trakinti "aufwiegeln" bei Geitler Lit. Stud. 117) Karls., toll machen, wild machen (Pferde, Kinder U.): kādi ve̦lli trejdeviņi tavu sirdi tracināja? BW. 14336 var. man patika druošināt, tracināt tuo Lapsa-Kūm. 72.

Avots: ME IV, 217