Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'otene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'otene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

gotene

guõtene,

1): auch Frauenb., ("?") Lesten n. FBR. XV, 22; ‡

3) eine ungewöhnlich grosse Kuh
(mit ùo 2 ) Mar. n. RKr. XVII, 136.

Avots: EH I, 424


gotene

guõtene [Selg., Wandsen, gùotene C.], guõte̦na [Līn., Pl., Dunika], Janš.,

1) die Stärke, Ferse:
man bij tāda turku bite kâ mē̦re̦na guotenīte (Var.: guoteniņa) BW. 30353;

2) guotenes od. guovju pe̦kas, Kuhpilz (agaricus cinnamomus)
U.; [vgl. li. nom. pl. gótenas "eine Pilzenart" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 114].

Kļūdu labojums:
Kuhpilz = ein brauner Pilz

Avots: ME I, 692


izdotenes

izduôtenes, auch izduôtiņas, die Hochzeit im Hause der Braut LP. VI, 167: kāzas iesākas ar izduotiņām pie brūtes ve̦cākiem izduotiņu namā.

Avots: ME I, 731


otene

ùotene Trik., uotenīte BW. 4183, = uotenis.

Avots: EH II, 744


znotene

I znuotene,

1) "znuota sieva" (mit ) Nötk., (mit ùo 2 ) Vīt.;

2) des Weibes Bruders Tochter
Adolphi 15.

Avots: ME IV, 748


znotene

II znuotene, ein bauschiger, breiter Leinenrock Odensee, Sessw.

Avots: ME IV, 748

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

tālotne

tâluotene 2 Stenden, die Ferne.

Avots: ME IV, 146

Šķirkļa skaidrojumā (17)

alots

aluots: auch Baltinov n. FBR. XI, 130, Oknist n. Fil. mat. 31, Warkl. n. FBR. XI, 101, Memelshof, Zaļm., (mit ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Kaltenbrunn, (mit ùo 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 45, Auleja, Warkl., Zvirgzdine. Vgl. auch den Wiesennamen Aluotenes Lvv. I, 78.

Avots: EH I, 68


apskarnīties

apskarnîtiês, in der Fastenzeit verbotene Speisen essen Marienhausen.

Avots: EH I, 113


goča

guôča 2 , die Färse, junge Kuh Kand.; liebkosender Lockruf für eine Kuh: guočiņ, guočiņ! Zu gùovs; [vgl. guotene].

Avots: ME I, 688


gotas

guotas, Kühe Stērste, Demin. guotelīte BW. 16421 var. [guota wohl nach dem Demin. guotene neugebildet.]

Avots: ME I, 692


govmīža

gùovmīža Ronneb., Trik., AP., Spr., ein Pilz; vgl. guotene 2

Avots: ME I, 692


iekampt

ìekàmpt,

2): auch Ramkau, Segew.; etwas trinken
Deglavs Rīga II, I, 53, einen Schluck nehmen: iekampis pārs klundzienu Anekd. IV, 265. tikkuo iekampu, tūdaļ arī izspļāvu Dunika, Rutzau, Sessw. ‡ Refl. -tiês,

1) = ìe-ķer̂tiês 1 Dunika, Erlaa, Frauenb., Mar., Rugāji, Wandsen: ie. kam matuos, zirgam krēpēs. ie. kuokā;

2) "sich (etwas Verbotenes) aneignen"
(eig.: einen Griff in etw. Tun ) Erlaa, Schibbenhof: tik taustāmuo vien... ie. Juris Brasa 101. iekampies svešu mantu Ramkau. ie. svešā mantā, valsts naudā Schibbenhof;

3) hereinfallen
(fig.): tur nu gan e̦smu iekampies Schibbenhof, Schwitten; ie. nelaimē, versehentlich ins Unglück geraten Jürg.;

4) sich verlieben
Laidsen, Schibbenhof;

5) schnappend einnehmen:
ie. ābuolu mutē;

6) = ìedzer̂tiês: viņš krietni iekampies AP., Erlaa, Heidenfeld, Sessw.;

7) "saēsties" Baltinow. ‡ Subst. ìekampums, ein einmaliges Sichaneignen: būs ie. Juris Brasa 101.

Avots: EH I, 518


iepīpināt

ìepĩpinât,

1) tr., durch angebotenen Tabakgenuss behexen, Unheil anrichten:
bijuši arī tādi cilvē̦ki, kas varējuši iepīpināt uotram visādus mūdžus vē̦de̦rā Etn. IV, 11;

2) - iepīpēt AP.

Avots: ME II, 51


kruistīties

kruistîtiês, -uos, -ĩjuôs, freqn. zu kruitiês, sich an etw. Verbotenes, Unerlaubtes machen: suns kruistās ap ēdiena traukiem Druw. kuo tu kruisties ap cita sievu? Druw.

Avots: ME II, 285


kūčot

kūčuôt, Denom. von kūči,

1) betteln:
sieviņa aizgājusi kūčuot;

2) hastig
etw. Dargebotenes ergreifen Kabillen.

Avots: ME II, 332


mitinums

[mitinums Lautb., sonst mitinājums, Unterhalt, Fütterung, Ernährung: guotenes mitinums (setzt ein dem li. mìtinau entsprechendes prt. * mitinu voraus) man daudz maksāja.]

Avots: ME II, 638


nereiznieks

nerèiznieks 2, wer etwas Verkehrtes (Verbotenes) tut Kaltenbr.

Avots: EH II, 18


šķirenieks

šķireniẽks,* eine durch Zensurverhältnisse gebotene Umschreibung; für einen Sozialdemokraten: rakstnieks piekrita nevis šķireniekiem, bet tiem, kas viņu aplūkuoja nuo citādāka redzes stāvuokļa Zalktis II, 161. tâ mē̦dz dažureiz teikt arī paši lielākie šķirenieki Apsk. v. J. 1902, S. 4.

Avots: ME IV, 43


snaicīt

snaicît, -cu od. (Lis., KL, Gr.-Buschhof, Memelshof) -ku, -cīju, langen nach: pēc Austras ruokas snàicīt 2 (Golg.) A. v. J. 1901, S. 5. snaicît (ausstrecken; rümpfen) de̦gunu Ramkau, Unzufriedenheit äussern. snàicīt 2 (hinaufreichen) sienu Lis. snaicīt 2 nagus, nach Verbotenemtrachten Gr.-Buschhof, Memelshof. Refl. -tiês (mit ài 2 ) Lis., Kl., Golg., Saikava, Gr.-Buschhof, (mit aĩ) Salis, Jürg.; Wandsen, Stenden, wiederholt langen, sich strecken (N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411) nach, zu erreichen suchen Druw., ohne Not sich an einer Arbeit beteiligen wollen Etn. IV, .49: puika, kuo tu snàikies2? ej gulēt! Saikava. kuo tâ snaicies? Stenden. kam sēji zirgu pie sētas? viņš snaicās (snaikās) tai pāri pēc zâles Druw: zirgs snaicījās siena Sessw. nesnaicies pāri galdam! Druw. viņš snaicījās un snaicījās, kamēr sasniedza ābuolus Druw. snaicīties pēc maizes Stari II, 329. viņa snaicījās veikli, ar visu ķermeni Jauns. Dzive 17. ruokas snaicījās, zuobi griezās V. Egl. Zilā cietumā 238. Zilā pakāpusies snaicās saķert ... ceriņzaru Druva II, 909. vis+apkārt snaicījās pretī izstieptu šauteņu stuobri Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 198. Zu sniekt.

Avots: ME III, 971


snakstīties

snakstîtiês Wandsen, Siuxt, Sessau, Autz, Kandau, Raiskum, = knakstīties: sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani snakstījās (Var.: knakstījās, meņģējās, gramstījās) BW. 29476 var.; scherzweise einander schlagen Grünwald; essend nach verschiedenen Speisen langen A.-Bergfried; naschen ("bērni snakstās ap saldumiem") Bers., Laud., Selsau u. a.; "unsicher anrühren" Fehteln; "ķerstīties (auch in Marzen); Verbotenes sich aneignen, stibitzen (Geringfügiges)" Schibbenhof ; ernster Arbeit ausweichend Unbedeutendes tun Sessau; ohne Energie, wider seinen Willen arbeiten Grünh. Nebst snaksnīties zu snēkt?

Avots: ME III, 972


snēgt

snêgt Mar. n. RKr. XVII, 122, Kr., AP., Schwanb., Smilt., Ronneb., Gr.-Buschh., Saikava, Drosth., Selsau, Golg., Lis., Bers., Warkl., snē̦dzu, snēdzu Lettg., N.-Schwanb., Meiran, = sniegi: dziļāks, nekâ ruoka snē̦dz Vīt. 35. kamē̦r mūžs tam snêgs Diez. Refl. -tiês, = sniegties: tās būtu jiem labas sievas, bet snêgties pēc tām nedrīkstēja Pas. II, 140 (aus Kapiņi). Falls die für sniegt gebotene Etymologie richtig ist, zu an. snkkr "Schlange", ahd. dhurah-snuoh "irrepserat" ? Oder zu norw. snaga "hervorstecken" u. a. (bei Fick Wrtb. III 4 , 519)?

Avots: ME III, 976


stulbs

I stùlbs,

1): auch AP.; guotene palika stulˆba 2 , - ne˙maz nevarēja redzēt Frauenb. skrien stabam virsū kâ s. (mit ulˆ 2 ) Strasden. pustumša istaba ar stulbiem luogiem Fr. Adamovičs Rudens ziedi 4. stulbais (der geblendete)
brālis Pas. VIII, 360 (aus Sassm.). zirgus mainījām: ... stulbus uz redzīgiem Tdz. 54593. stulbu kuili 44158. akli, stulbi BW. 2453 var.; ‡

2) "?": Stulˆbais 2 e̦ze̦rs Plvv. I, 123, 199, 209, 233, Stulbais dīķis 149, (mit ulˆ 2 ) 159, Stulˆbā 2 ace (bezdubenis) 158, Stulbais valks 141, Stulbais lauks 143, Stulˆbā 2 dim̃žava (eine Wiese)
174, Stulˆba 2 pļava 221, Stulˆbais 2 kakts 229, Stulˆbais 2 lĩniņš 266; vgl. auch Stulˆbe̦ze̦rs 2 185. Zur Bed. vgl. Aklais e̦ze̦rs Lvv. I, 76 u. a.

Avots: EH II, 594


uzzīst

uzzîst: duod u. (pienu) Janš. Dzimtene V, 437; saugen, bis die Kuh auch ohne zu kalben Milch gibt Frauenb.: krupji uzzīda guotenes.

Avots: EH II, 740