pārin
‡ pārin, = pãrinēm, pãrim: mauknas, ar kuŗām šķirstu apsedza ir galiem, ir malām p. pāri Janš. Mežv. ļ. II, 161.
Avots: EH XIII, 201
Avots: EH XIII, 201
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pārin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pārin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
pārināt
pārināt
pãrzinât, tr.,
1) mit seinem Wissen ein weites Gebiet umfassen, kennen, kundig sein, einen Überblick haben:
viņam jāpārzin savi tīrumi un pļavas kâ sava de̦lna A. XX,138. sūtīja kalpus, kas jūŗu pārzināja II Chron. 8, 18. tās meitas es vēl nepazīstu un nepārzinu A. XX, 505;
2) verwalten, unter seiner Aufsicht haben, leiten:
man jāpārzin mūsu laikrakstā rakstniecības nuodaļa. Subst. pãrzinâšana, das Wissen, Kennen (in weitem Umfange), Leiten; pãrzinâtãjs, der Kenner, Anordner, Leiter: izstādes pārzinātājs Vēr. I, 1417.
Avots: ME III, 188
1) mit seinem Wissen ein weites Gebiet umfassen, kennen, kundig sein, einen Überblick haben:
viņam jāpārzin savi tīrumi un pļavas kâ sava de̦lna A. XX,138. sūtīja kalpus, kas jūŗu pārzināja II Chron. 8, 18. tās meitas es vēl nepazīstu un nepārzinu A. XX, 505;
2) verwalten, unter seiner Aufsicht haben, leiten:
man jāpārzin mūsu laikrakstā rakstniecības nuodaļa. Subst. pãrzinâšana, das Wissen, Kennen (in weitem Umfange), Leiten; pãrzinâtãjs, der Kenner, Anordner, Leiter: izstādes pārzinātājs Vēr. I, 1417.
Avots: ME III, 188
pārinēm
pãrinēm [Bauske, A1t-Autz, über]: pulkstens jau e̦suot pār pārürēm seši, die Uhr sei schon weit über 6 Degl.
Avots: ME III, 157
Avots: ME III, 157
pārinieks
pãriniẽks,
1): "jē̦rs, kad aitai ruodas pārītis" Auleja;
3): auch Kaltenbr.; ‡
5) ein zweispänniger Pflug
Kaltenbr. (mit à 2 ).
Avots: EH XIII, 201
1): "jē̦rs, kad aitai ruodas pārītis" Auleja;
3): auch Kaltenbr.; ‡
5) ein zweispänniger Pflug
Kaltenbr. (mit à 2 ).
Avots: EH XIII, 201
pārinieks
spārinīca
vispārināt
Šķirkļa skaidrojumā (2)
gabalnieks
gabalniẽks,
1) ein Arbeiter, der vom Wirt zur Bebauung ein Stück Land erhält, wofür er verpflichtet ist, dem Gutsherrn die obliegenden Frohndienste zu leisten:
vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirgu pārinieki, bandinieki jeb gabalnieki... Etn. III, 133. gabalnieki dabūjuši 1 1/2 puspūrvietas katrā tīrumā (uz trim tīrumiem jeb latām strādājuot...); saimniekam šie gājēji ne˙maz nee̦suot kalpuojuši, bet zemi lietuojuši kâ atlīdzinājumu par muižai saimnieka vietā nuokalpuotām dienām ibid.;
2) einer, der auf einem einegewiesenden Stücke des Hofsfeldes arbeitet
U., Spr.;
3) der Halbkörner,
gew. pusgraudnieks Kokn. n. A. XII, 868;
4) ein kräftiges, stämmiges Pferd
Kokn. A. XII, 868; Bers.
Avots: ME I, 579
1) ein Arbeiter, der vom Wirt zur Bebauung ein Stück Land erhält, wofür er verpflichtet ist, dem Gutsherrn die obliegenden Frohndienste zu leisten:
vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirgu pārinieki, bandinieki jeb gabalnieki... Etn. III, 133. gabalnieki dabūjuši 1 1/2 puspūrvietas katrā tīrumā (uz trim tīrumiem jeb latām strādājuot...); saimniekam šie gājēji ne˙maz nee̦suot kalpuojuši, bet zemi lietuojuši kâ atlīdzinājumu par muižai saimnieka vietā nuokalpuotām dienām ibid.;
2) einer, der auf einem einegewiesenden Stücke des Hofsfeldes arbeitet
U., Spr.;
3) der Halbkörner,
gew. pusgraudnieks Kokn. n. A. XII, 868;
4) ein kräftiges, stämmiges Pferd
Kokn. A. XII, 868; Bers.
Avots: ME I, 579
pārenieks
pãreniẽks, pãr(i)niẽks,
1) einer vom Paar:
viens, kam pārinieka trūkst BW. V, 220. nu arī visi citi steidzās sev iegūt uotru pārenieku BW. V, S. 204;
2) ein verheirateter Knecht, eine verheiratete Frau, die beide dem Herrn, dem Wirte dienen:
saderēju viņu kâ pārenieku Blaum. Ilze apprecējās un palika Jaunzemjuos par pārenieku AU. vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirga pārinieki, bandinieki Etn. III, 133;
3) der Plur. pārenieki, die Brautpaare:
bija ieradums pāriniekus tik reiz pa gadu laulāt Līb.;
4) die männlichen und weiblichen Personen, die das Vieh der neuvermählten Frau zum Gesinde des jungen Ehemannes treiben:
līdz ar vedējiem iet arī luopenieks un luopeniece jeb tâ nuosauktie pārenieki, parādnieki, kuŗiem jāaizve̦d brūtes luopi BW. III,1, 20.
Avots: ME III, 155
1) einer vom Paar:
viens, kam pārinieka trūkst BW. V, 220. nu arī visi citi steidzās sev iegūt uotru pārenieku BW. V, S. 204;
2) ein verheirateter Knecht, eine verheiratete Frau, die beide dem Herrn, dem Wirte dienen:
saderēju viņu kâ pārenieku Blaum. Ilze apprecējās un palika Jaunzemjuos par pārenieku AU. vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirga pārinieki, bandinieki Etn. III, 133;
3) der Plur. pārenieki, die Brautpaare:
bija ieradums pāriniekus tik reiz pa gadu laulāt Līb.;
4) die männlichen und weiblichen Personen, die das Vieh der neuvermählten Frau zum Gesinde des jungen Ehemannes treiben:
līdz ar vedējiem iet arī luopenieks un luopeniece jeb tâ nuosauktie pārenieki, parādnieki, kuŗiem jāaizve̦d brūtes luopi BW. III,1, 20.
Avots: ME III, 155