Paplašinātā meklēšana

pãrlìkt,

2): pārlikuši (r. передумали) un nešāvuši Pas. XIV, 412; ‡

3) p. kristiniski Oknist, kreuzweise legen:
p. kājas kristiniski; ‡

4) = pãrmainīt: p. slimniekam apliekamuos Oknist.

Avots: EH XIII, 205

pãrlikt, tr.,

1) hinüberlegen:
laipu pār strautu;

2) überlegen (wohl unter dem Einfluss des deutschen überlegen, sowohl im Volksmunde, als auch in der Literatur gang und gäbe):
pārlieciet šuo lletu nuopietni! Purap. pārlikdamas, ka nuo manis nav ne˙kā kuo slēpt Aps.

Avots: ME III, 164

klabata,

1) eine Klapper, wie sie das Vieh statt der Schellen trägt
Grob.;

2) ein Klopfbrett:
klabata - gare̦ns dēlis, kuŗu pakaŗ šņuorītēs pār mietiem (stabiem) pārliktā šķē̦rskuokā un dauza ēdienu laikā ar vālītēm, lai uz lauka strādājuošie ļaudis zin nākt azaidā, pusdienā vai palaunagā. šuo klabatu klabina arī ugunsgrē̦ka gadījumā Grob. n. Etn. III, 66, Lasd.;

[3) ein Klapperinstrument zum Scheuchen des Wildes auf der Jagd
Bielenstein Holzb. 600];

4) die Türklinke
Lasd., [Rutzau, N. - Bartau, Ahswikken], Libau;

5) der Riegel:
vārtu klabata aizdarās Janš. [visu nuolūkuo... caur durvju klabatas caurumu Janš. Čāp. 8.] klabata - ietaise durvu aiztaisīšanai: durvu iekšpusē piestiprināts stiprs, ap 1 1\2 pē̦das gaŗš kuoks, kuŗš iekrīt durvu stenderī iedzītas kuoka naglas ruobā; ap šuo kuoku - klabatu - apsieta ar vienu galu šņuorīte, kuŗas uotrs gals izvē̦rts caur durvīs ieurbtu caurumiņu durvu uotrā pusē; šņuorīte nu nuo šīs puses raujuot, klabata iz ruoba paceļas uz augšu, un durvis atveŗamas Grob. n. Etn. III, 66;

6) eine Plappertasche
Lasd.;

7) der Klapperer, der weisse Stroch (ciconia alba)
RKr. VIII, 97;

8) klabatas "eine kleine Wassermühle".

Avots: ME II, 206, 207

šķeĩsta C., šķeiste U., (mit èi ² ) Lubn., Meiran, Saikava, Warkl., šķeists L., U., (mit èi ² ) Gr. - Buschh., Warkl., eine lange Rute U., (šķeĩsta) Arrasch, Drosth., Jürg., Schujen, Wenden, (šķèista ² ) Selsau, (šķeiste) Golg.; die Angelrute (šķeiste) Golg., (šķeĩsta) Rundel; die Hopfenstange U.; ein Schäferstab Wend. n. U.; eine Strohdachrute Peb. n. U., (šķèiste ² ) Lis.; ein dicker Pergel (auch zum Schlagen gebraucht) Bauske (šķeĩsts): čigāniem ratu stūŗuos sabāztas šķeistes Golg. pār upi pārliktas divas šķeistas Poruk III, 294. ruobuos rē̦guojās elkšņu šķeistu gali A. XX, 644. tinas kâ apīņi ap sausajām... šķeistām A. v. J. 1899, S. 145. (jumtam) šķeistiņas vietām līda ārā Austriņš Nuopūtas vējā 125. grundulis makšķeri tik stipri rāva, ka šķeista vien drebēja Stari I, 326. baltuo makšeres šķeistu svaiduot Upīte Medn. laiki. bijusi gaŗa auguma, kâ makšķeres šķeista A. v. J. 1898, S. 381. J. salieca savu šķeistas augumu Niedra Bār. 19. Wohl zur Wurzel skei-d- in šķiêst u. a.

Avots: ME IV, 24, 25

šļukt, šļùku, šļuku, gleiten U., rutschen Gr. - Sessau; langsam fallen Spr., Dond.: šļukt nuo ruokām ārā Dunika. vilks iet par kārti, kuŗa pārlikta pa bedri; iet, iet, kāja šļūk - dibinā iekšā! LP. VI, 268. - Subst. šļukšana, das Gleiten; šļukums, das einmalige, vollendete Gieiten; das Herabgeglittene: kalna šļukums, der Bergsturz V. zemes šļukums, der Erdrutsch V. Zu šļaukt I; vgl. auch li. šliukštu "rutsche, gleite".

Avots: ME IV, 74

šņauga (?), = žņauga, die Enge; eine Bremse, Klemme Dr., ein Korsett V.; eine Schlinge: laipa . . . bijuse pārlikta pār šuo e̦ze̦ra šņaugu LP. VII, 1098. tē̦vam . . . šņaugu kaŗ kaklā Lapsa-Kūm. 113. sakampa kâ šņaugās dunci Dr.

Avots: ME IV, 92

svirte Pas. I, 224 (aus Arrasch), ein Hebel, Hebebaum Kronw. n. U.: muļķītis pagrābj labu svirti un gāž... egli nuo saktrēm LP. V, 390. ve̦lni ņē̦mušies ar svirtēm laukā svirāt krē̦slu VII, 262. paliek svirti akmenim apakšā 707, dzelzs svirte 254. pārlikt svirti pār ve̦zumu IV, 7. Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1162

I žākars,

1) žãkars Zarnikau, ein Fischergerät (ein Eisen mit wenigstens 4 Haken
U.), womit verlorene Netze im Wasser gesucht werden Bielenstein Holzb. 655;

2) Plur. žãkari Ahs., = pãrkaras: labības kaudzēm, stirpām mē̦dz likt žākarus pāri, lai vējš neizpluosa čukurus Ahs. n. RKr. XVII, 66;

3) "salmu jumtam pirmie, nuo čukura skaituot, pāri pārliktie klamburi" N. - Bartau.

Avots: ME IV, 795