Paplašinātā meklēšana

‡ àizpīkt,

1) a. uz kuo Dunika (mit ĩ ), Kaltenbrunn (mit ì ² ), auf jem. böse (zornig) werden;

2) aizpīcis laiks Schwitten "schlechtes Wetter".

Avots: EH I, 42

appîktiês: in Dunika, Kal., OB. und Rutzau mit ĩ. In Bauske mit derselben Bed. auch die aktive Form: viņš appīka un aizgāja.

Avots: EH I, 105

appîktiês, böse werden: kungi appīkās LP. VI, 848.

Avots: ME I, 111

ìepīkt, in Zorn geraten: ķēniņš par tuo vārdu iepīka LP. V, 273. atbraucu iepīkuse BW. 20774. puisis drusciņ iepīcis teica Dīc. I, 76. balss drusku kâ iepīkuse Upītis Nemiers 118. Refl. -tiês, in heftigen Zorn geraten: kungs jou vairāk iepīcies LP. VI, 273.

Avots: ME II, 51

II izpīkt "greinend sich abquälen": izpĩcis"pīkstuot nuomuocījies" Bauske

Avots: ME I, 780

‡ izpĩktiês (li. išsipỹkti ) Dunika, eine Zeitlang sich ärgern: visu rītu izpīcies.

Avots: EH I, 471

nùopĩkt: auch Dunika.

Avots: EH II, 74

nùopĩkt, sich erbosen: staigā visu dienu nuo˙pīcis Nigr., Bauske, Warkl.]

Avots: ME II, 829

‡ papĩkt (li. papỹkti) Dunika, ein wenig böse (= verärgert) werden: saimnieks šuodien tāds papīcis.

Avots: EH II, 163

pãrpīkt: auch (mit ĩ) Dunika, Rutzau.

Avots: EH II, 208

pãrpīkt, übermässig pīkt: viņš gluži pārpīcis.]

Avots: ME III, 170

‡ II pīkt, zu erschliessen aus izpīkt I.

Avots: EH II, 240

‡ III pīkt, zu erschliessen aus *izpīkt II.

Avots: EH II, 240

pîkt: auch (mit ĩ) Dunika, PlKur., Rutzau, (mit ì ² ) Oknist, "dusmuot" (mit ī) Wessen. Refl. -tiês: auch (mit ĩ) NB., PlKur.

Avots: EH II, 240

pīkt C., Lis., Gr.-Buschhof, pīkt ² Bl., Lautb., Behnen, Ruj., pikt ² Kr., KL, Golg., -kstu, -ku (li. pỹkti), zornig, böse werden: negribēja pīkt pēc miera nuoslēgšanas MWM. XI,170. sākusi tik pīkt un kunkstēt Duomas II, 31. Refl. -tiês (mit ĩ Līn.), zürnen Ahswikken, Wain., Gramsden: pīkstuos gan uz ... sieviņu Kundziņš Kronv. 229. (sievas) pīkās un pukuojās par tādu nekaunīgu izturēšanuos Janš. Dzimtene ² I, 300. citas pīkdamās un īgdamās sēdēja kaktā vientules, puišu neievē̦ruotas V, 427. Zu pikts.

Avots: ME III, 231

sapīkt: auch (mit ĩ) Dunika. ‡ Refl. -tiês, = sapīkt: sasapīka tā Annīte Tdz. 59509.

Avots: EH II, 436

sapīkt Wessen, sapîkt, sapīkt Schlehk n. FBR. VII, 53, Ahswikken, Wain., Bahten, intr., erzürnt, boshaft werden U.: tē̦vs par tādu nekrietnību nejauki sapīkst LP. V, 359. par tuo ķēniņš sapīka Etn. II, 175. šis sapīcis Jānim krūtīs iekšā LP. VI, 467. šausmas nuo miruoniem bija bailes nuo sapīkušām dvēselēm Pūrs I, 97. = sapīkusi sirds, ein boshaftes, zorniges Herz U. - Subst. sapīkums, der Zorn: ar manāmu sapīkumu balsī A. Upītis J. I. 6.

Avots: ME III, 700

uzpīkt, zornig, böse werden: viņš šuodien tāds uzpīcis AP.; "einen hart anlassen" Brasche Kâ Palejas Jānis.

Avots: ME IV, 365

pìekt ² (erschlossen aus ostle. pikt ² Warkh., Warkl.), *piekstu ^2, *pieku ^2, = pīkt.

Avots: ME III, 260

pikt, pìku, piku Salis, Adiamünde, = pīkt.

Avots: ME III, 213

pikts (li. pìktas "böse"), auch ein Demin. piktiņš Alm.,

1) böse, scharf, heftig, verbissen:
Sprw. pikta sieva vīra nelaime. pikta uguns Lis. ļaudis mani piktu (Var.: sīvu) teica BW. 21825, 1 var. pikti vien skatījās BW. 29392. vīrs bija pikts un ļauns Glück I Sam. 25, 3;

2) pikts krasts, ein steiles Ufer
Aahof. Subst. piktums (li. piktùmas), die Bosheit, Heftigkeit, Verbissenheit, Schärfe. Nebst pīkt, li. peĩkti "mäkeln", apr. acc. s. pikullan "Teufel" u. a. zu got. faih "Betrug", ahd. gifēh "feindlich" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 10.

Avots: ME III, 213

‡ sapìekt ² , erschlossen aus ostle. sapìkt ² Auleja, Kaltenbr., = sapīkt: jis ļuoti mudri sapiekst. Refl. -tiês Kaltenbr., = ‡ sapīktiês: ar brāli sapiekuos.

Avots: EH II, 436

sapikt U., Dond., Lautb., Adiamünde, Salis, Wandsen, Gr. - Buschhof, = sapīkt; prs. pikstu Lautb.

Avots: ME III, 699