Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pīst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pīst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

appīst

appìst 2, intr., sich ein wenig fasern, trennen: pātagai gals appīsis Bers., [Saussen, Kalzenau].

Avots: ME I, 111


atpīst

[atpìst 2, ausfasern Saussen,Warkland.]

Avots: ME I, 182


atspīst

atspîst: auch (mit î 2 ) Grenzhof n. FBR. XII, 23.

Avots: EH I, 169


atspīst

atspîst (li. atspį̀sti), intr., inch., wiedererglänzen: saule atspīst, atspīda N. - Schwanb. - atspīst... istabiņa RKr. XVI, 74.

Avots: ME I, 195


nopīst

nùopìst 2 , intr., abfasern: zirgam aste, mati nuopīst Lös. n. Etn. IV, 161; MWM. VIII, 595, (Fest.]; pātaga nuopīsusi. [irbei spārni nuopìsuši2 sīkus krūmus luodājuot Kl.]

Avots: ME II, 829


paspīst

paspīst: saulīte ... paspī[dē]s tavā kaktiņā Tdz. 38244. kâ tik paspîst saule Kaltenbr. n. FBR. XVII, 64.

Avots: EH XIII, 175


paspīst

[paspīst, = paspîdêt: saule bāli paspīda caur miglu Veselis Tīr. ļaudis.]

Avots: ME III, 105


pīst

pìst 2 , -stu, -su,

1) zerfasern
(intr.) Kl., Bers., Warkh., "flusern" Bers., Fest.: aizsien pātagai mazgu galā! citādi atšķetinās un sāk pīst;

2) sich leicht ausschlauben:
zirņi lē̦ti pīst Dobner n. U. Subst. pìsums 2 Bers. "nuodilums līdz skrandām". Vielleicht (nach Leskien Abl. 280) zu pàisît (s. dies), wobei das ī (wie in la. pīso neben pinso "zerstampfe") auf in (aus dem Nasalpräsens) zurückginge.

Avots: ME III, 234



sapīst

sapīst: mietam gals situot sapìsa 2 Līvāni n. FBR. XX, 154.

Avots: EH XVI, 436


sapīst

sapīst, zerfasern (intr.), sich abnutzen: ar rīkstēm sita tik ilgi, kamē̦r tās sapīsa, un studzulmi vien palika ruokā Ar., Kl.

Avots: ME II, 700


spīst

spīst (li. spįsti "zu glänzen beginnen"), spīstu, spīdu, = spîdêt, scheinen, leuchten, glänzen: saule spīst Stelp.

Avots: ME III, 1004



uzspīst

uzspîst: lukturis atkal uzspīda A. Upītis Sm. lapa 312.

Avots: EH II, 734


uzspīst

uzspîst Aps., Lub., aufleuchten. Subst. uzspîdums, der Schimmer Wid.

Avots: ME IV, 382

Šķirkļa skaidrojumā (6)

appīt

appît (li. apipìnti), freqn. appīstît Spr., umflechten, beflechten: un tie kruoņi uz stabiem bij appīti kā ar tīkliem I Kön. 7, 17. Refl. -tiês, sich umflechten, umwinden.

Avots: ME I, 111


atpīlis

atpîlis 2 Rujen; in Alt-Ottenhof ohne t gespr.], atpīlis Bers., Erlaa, atpilis Mar., Tirs., Lub., atpīlē̦ns (n. U. auch atpīslis, -sla), der Herbstling, Spätling, spät geborenes Junge, besonders von Lämmern, die im Herbste Schafe gebären, welche schon in demselben Jahre ein Lamm geboren haben Grünh.; Nachgeburt L.: tad kļuva tie atpīļi Lābanam un tie agrajie Jē̦kabam I Mos. 30, 42. atpilītis (Adsel), das kleinste Lamm; atpīles, Schafe (oder Ziegen), die spät im Herbste Lämmer bekommen Sessw. Seltener auch von anderen Spätlingen, z. B. im Herbst ausgebrütetes Hühchen Grünh.; scherzweise von einem Kinde ältlicher Eltern: tas jau mūsu atpilītis J. Kaln. šī rakstu virkne parādījusies kā atpīlītis B. Vēstn. [Die Nebenform atpīslis könnte eine volksety mologische Umbildung von atpīlis sein - etwa im Anschluss an pīst "sich ausschlauben". In diesem Fall gehört wohl auch dieses atpīlis, wofür auch die Nebenform atpilis mit kurzem i spricht, zu li. pìlti, das auch "schütten" bedeutet. Hinsichtlich der Bedeutung vgl. d. Wurf (z. B. "eine Sau mit ihrem Wurf" ) und russ. отбросышъ "zu frühzeitig geborene Leibesfrucht".]

Avots: ME I, 181, 182


peisēt

I pèisêt 2 , ausfasern (intr.) machen Kl., Bers.; zu pīst.

Avots: ME III, 192


pīslis

pìslis C., Arrasch, pìslis 2 Kr., pîslis 2 Dond., Lautb., Widdrisch, ein Stäubchen, ein Wenig: Sprw. iznīkst kā linu pīslis. pīslis piena, maizes Dond. šis pīslītis, kas tikkuo pār savu de̦gunu var pārredzet S. D. P. I, 77. - pîšļi 2 Bl., der (liegende) Staub: pīšlus nuokratīt, abstäuben. pīšļu pīšļuos, ganz zerbröckelt: pīšļu pīšļuos saraustīt Br. 416, wohl zu pīst.

Avots: ME III, 234



spīdene

spīdene, die Maiblume (convallaria majalis L.) Konv. 2 1988, Wid.; vgl. spīdele und spīdzene(s) 2 . spîdêt (li. spindė´ti "glänzen") Wolm., u. a., spidêt PlKur., -u, -ẽju, ein Refl. spīdēties Krišs Laksts 83, glänzen, scheinen, leuchten: saule spīd, die Sonne scheint. meness, zvaigznes spīd, der Mond, die Sterne leuchten. kas tur spīd, kas tur viz...? brāļam spīd stikla luogi BW. 5944. Part. spīduots, -ša U., glänzend: nazis būs spīduots Pas. II, 212. - Subst. spîdê̦tãjs, das Johanniswürmchen (lampyris noctiluca L.). Zu spīst, spuod(r)s, spuožs; vgl. Walde Vrgl. Wrtb. II, 664. spend- etwa kontaminiert aus speng- (in le. spīgulis u. a.) und splend- (in lat. splendēre)?

Avots: ME III, 1001