pīslis

pìslis C., Arrasch, pìslis ² Kr., pîslis ² Dond., Lautb., Widdrisch, ein Stäubchen, ein Wenig: Sprw. iznīkst kā linu pīslis. pīslis piena, maizes Dond. šis pīslītis, kas tikkuo pār savu de̦gunu var pārredzet S. D. P. I, 77. - pîšļi ² Bl., der (liegende) Staub: pīšlus nuokratīt, abstäuben. pīšļu pīšļuos, ganz zerbröckelt: pīšļu pīšļuos saraustīt Br. 416, wohl zu pīst.

Avots: ME III, 234