Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pītas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pītas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

pītas

pītas, ein Brei aus gestossenen Erbsen Alt-Bergfried; zu pīte II.

Avots: ME III, 235

Šķirkļa skaidrojumā (12)

atstaipīt

atstàipît, tr., freqn. von atstìept,

1) los-, zurückspannen:
tavas virves būs atstaipītas Jes. 33, 23;

2) ausstrecken, recken:
kaulus, luocekļus LP. V, 326. Refl. -tiês, sich ausstrecken: viņš tīksmīgi atstaipās JR. IV, 82.

Avots: ME I, 197


dzīsla

dzîsla,

2): dzīslas staipītas BW. 27796, 1.

Avots: EH I, 361


matoklis

matuoklis,

2): matuokļu piestaipītas visas sienas Zvirgzdine.

Avots: EH I, 785


napine

napine NB., napins ebenda "uz ausīm sapītas bizītes, kuŗas aptin ap galvu". Vgl. napina.

Avots: EH II, 5


nolaupīt

nùolàupît,

1): n. svikliem mizu Linden in Kurl. n. griezni KatrE. n. (mit 2 ) bietes Frauenb. dzirnās n. griķiem sē̦nalas Salis. (uolas,) kuŗas tūlīt ... tika nuolaupītas Jauns. Raksti V, 301. nuo ... muguras n. vienu siksnu Pas. XI, 288. ‡ Refl. -tiès, sich abschälen, sich loslösen
Druw.

Avots: EH II, 61


paķele

paķele, paķelis Gold. nach BW. III, 1, 77,

1) (echt le. pacele) das Strumpfband (das Band unter dem Knie)
Rutzau, Grob., Ekau, Grünw., Alt-Rahden, Bauske, Nerft, Sussei, Sissegal, Drosth., Nitau, Stelp. BW. 2157; 33879, 13, [Bielenstein Holzb. 416]: auž juostinas, paķelītes, auž baltās villānītes BW. 7492. cimdu, zeģu gribē̦dama, ne paķeļu nedabūju 25377. kādas viņai paķeles! izšūtas ruozītes uz me̦lnas, platas bantes Jauns. izstiepa kājas, tâ ka zeķes līdz pat raibajām paģelēm nāca re̦dzamas A. XVIII, 498. paķeles pītas trim pielupiem RKr. XVI, 106. paķeles pa lielākai daļai vitas nuo vilnas dzijas, pie kam katram ievītajam pavedienam (trīs un vairāk) savāda krāsa. paķeli apsien lejpus ceļgala, lai gaŗas zeķes nenuobrūk Ekau. paķele izšķiŗas nuo prievieta ar tuo, ka pirmējā ir pīnes veidā, pusapaļa, kamē̦r pēdējā plakana Grob. Etn. 1V, 162;

2) das Hosenband
Elv., Manz. [paķele], der Gürtel: paķeles jeb grieztas juostas: - šaurākās lietuo. lai zeķes apsietu, platākās, lai sasietu virsdrēbes Plutte 73. So ist wohl auch paķele als Gürtel zu verstehen BW. 21342: sen tuo lielu lielināja, sen s1ave̦nu s1avināja; - ne lielāka, ne mazāka, līdz brālīša paķelēm. Aus li. pakelė˜ "Strumpfband".

Avots: ME III, 53


pampari

pam̂paŗi 2 NB. "nuolāpītas drēbes": tas pat svētdienās pampaŗuos staigā.

Avots: EH II, 158


pielups

I piẽlups Gr.-Sess., Kr.-Würzau, piêlups 2 N.-Bergfried, die Strähne Annenburg, Ekau: matu pielups nuokritis uz pieri Vēr. I, 1241. nuo linu pielupiem vij auklas Kr.-Würzau. paķeles, pītas trim pielupiem RKr. XVI, 106. - Vgl, palupiens.

Avots: ME III, 269


plēkas

plē̦kas,

1) plê̦kas 2 Ahs. n. RKr. XVII, 46, Grünh., Gr.-Essern, auch plē̦ki, das Spinngewebe
Gold.: kad iegriež pirkstā, jāuzliek plē̦kas jeb zirnekļu tīkliņš Etn. II, 135. visas (lietas) ir apputējušas un apstaipītas plē̦kiem MWM. VlI, 241. uz plauktiem grāmatas zem plē̦kiern dēd Duomas I, 17;

2) die Flockasche:
ugunij izplē̦nuot paliekas plē̦kas JK. VI, 32.

Avots: ME III, 338


rozīt

ruôzît Mar., A.-Schwanb., "staipît, luocît" Druw.: tavas dzīslas nestaipītas, tavi kauli neruozīti (Var.: nelauzīti) BW. 27796, 7 var. manīja staipīšanu un ruozīšanu kauluos V. un J. laika gr. 1831. Refl. -tiês, -uôs od. -ĩjuôs (U.), -ĩjuôs,

1) ruôzīties (li. rážytis "sich recken")
Adsel, Mar., Lis., Kr., sich dehnen, strecken St., Bergm., Biel. n. U., Wessen, sich rekeln (Golg., Stomersee), gähnen Schwanb.: kuo tu ruozies: vai neiesi strādāt! Mar. n. RKr. XV, 133. viņš piece̦ldamies un ruozīdamies teica Stari II, 192, ļaudis iznāk tâ ruozīdamies vien nuo kukņas A. XX, 7;

2) sich krümmen, sich werfen (von Brettern Lennew., mit
"uô");

3) Gliederbrechen haben
St., Bergm., Biel. n. U. Nebst riêztiês zu li. įsiréžti "натужиться", ae. ranc "sich brüstend", mnd. rank "lang und schmal", an. rank "schlank, aufrecht", vgl. Zupitza Germ. Gutt. 198. In der Bed. 3 zur Wurzel von ruôza "Streifen, Schlucht" ?

Avots: ME III, 586, 587


sadurt

sadur̃t,

1): linkainis tika sadurts ar ... saduŗamām adatām ("brošām") Suitu k., S. 20. saduŗamais Dunika "Sicherheitsnadel";

2): ar draugiem es saduŗu glāzes Skalbe Raksti II (1938), 219; ‡

4) (eine Reihe von Objekten) hineinstecken:
nuo putekļiem sargādamies, sadūruši gar sēdekļiem pieduŗus Janš. Bandavā II, 27; ‡

5) "sasist, sagrūst, satricināt" Sonnaxt: kādreiz saduŗ pirkstus, - nuokrakš vien. krituse nuo staļļa un sadūruse kāju: skriemeņuos dzīslas sastaipītas, sadauzītas. Refl. -tiês,

3) in Streit geraten
Kand.

Avots: EH XVI, 405


stiegra

stiêgra Lis., Golg., Adl., Saikava, Lubn., Bers., stiêgrs Schwanb., die Sehne: ruoku stiegras kâ nuo dzelzs pītas Niedra A. v. J. 1898, No 7, S. 7. tirpuoņa izgāja... caur ruoku stiegrām A. XX, 770. kāju stiegras (auch in N. - Peb.) sāpīgi sarāvās A. v. J. 1899, S. 263. kakla stiegras sāp A. XV, 251. vilka stiegras nuo miesas laukā XX, 290. stuopa sastāv nuo kuoka, starp kuŗa abiem galiem ir piestiprināla stiegra Konv. 2 4036. Wohl zu stiga.

Avots: ME IV, 1078