Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pļep' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pļep' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (28)

apļepēt

apļepêt Adl., AP., Autz, Bauske, Erlaa, Golg., Jürg., KatrE., Kl., Laud., Lemburg, Nitau, Schwanb, Selsau, =apķept: "быть залѣплену" Spr.

Avots: EH I, 100


apļepināt

[apļepinât, tr., bewerfen: sienas ar māliem Weinsch.]

Avots: ME I, 103


apļepine

apļepine, eine missratene, weder dünne, noch dicke Grütze Zvirgzdine: pievāra taidu apļepini - kas juo ēdīs! Vgl.plepine.

Avots: EH I, 100






nopļeperēt

nùopļeperêt, tr., verschwatzen: laiku Spr., C.

Avots: ME II, 833



papļeperēt

papļeperêt Dunika, = papļãpât: vecenes sanākušas p.

Avots: EH XIII, 164


pļep

pļe̦p! Interj. zur Bezeichnung des Lautes, den kochender Brei von sich gibt: pusbieza putra vāruoties iet: pļe̦p, pļe̦p, pļe̦p! Bauske.

Avots: ME III, 369


pļepene

pļepene, eine Art Grütze: pļepene - pašķidra biezputra, kas vāruot pļekšķ Gr.- Sessau. Zu pļepêt 1.

Avots: ME III, 369


pļepenīca

pļepenīca,

1) pļepenica Wid. "кавадра, болтушка", pļepenīce Bauske, ein nicht ganz dicker Brei
Lub., Bers., Erlaa, Nerft: nedz putra, nedz biezputra - tāda pļepenīca vien ir Lub. bieza putra, pļepenica Etn. I, 68;

2) pļepenîcas, geschwätzige Lippen
Mar. n. RKr. XVII, 136: saturi pļepenīcas! Vgl. plepenieks und pļepene.

Avots: ME III, 369


pļeperes

pļeperes "geschwätzige Lippen" Mar.

Avots: ME III, 369


pļeperēt

pļeperêt, -ẽju Wain., Sackenhausen, Selsaa, Golg., Fossenhof, Wid., viel und schnell schwatzen, Unsinn schwatzen Lös. u. Hasenp. n. Etn. IV, 166, Fest., Stelp.: kuo tu tur pļeperē? labāk turi muti! Wain. kuo te niekus pļeperē kâ pļepers? Druw. n. RKr. XVII, 74. Vgl. plepêt.

Avots: ME III, 369


pļepēt

pļepêt,

1) brodeln:
katlā pļepēja... kāpuosti Jauns. viss puods pļepēja Jauns. Baltā gr. I, 41;

2) "dick werden"
Erlaa, Fest.,Mar.;

3) schwatzen, "blēņas runāt, vārīties kâ biezputra" Dunika (prs. pļepēju), Nerft, Ekengraf. Vgl. plepêt.

Avots: ME III, 369


pļepināt

I pļepinât,

1) brodeln wie halbdicker Brei
Lub., Fest.; Brei kochen Lös. n. Etn. IV, 166;

2) auch pļepinêt Wessen, schwatzen
Wid., Schwanb., Mar. (hierauch : "unsicher antworten" ). Vgl. plepinât.

Avots: ME III, 369


pļepināt

II pļepinât, verzärteln N.- Autz n. U.

Avots: ME III, 369


pļepis

pļepis (f. -pe) Dond., Gr.-Essem, Lautb., Ekengraf, ein Plapperer, Plappertasche U.: tev jau ne˙kā nevar uzticēt: tu esi pļepis Dond. Vgl. plepis.

Avots: ME III, 369


pļepris

pļeperis N.-Peb., Wid., Bers. Fest., Stelp., Selsau, pļepers Etn. IV, 166, Druw. n. RKr. XVII, 74, ein Schwätzer, wer unnützes Zeug schwatzt.

Avots: ME III, 369


pļept

pļept Wid.,

1) brodeln;

2) (unverständlich und widerlich) schwatzen
Dunika (prs. pļepju, prt. pļepu). Vgl. pļepêt.

Avots: ME III, 369



puspļepans

puspļe̦pans, halbgar, nicht fertiggekocht (vom Brei): biezputra atkaī ir puspļe̦pana Ramkau.

Avots: ME III, 432


puspļepene

puspļepene, ein nicht fertiggekochter, zu dünner Brei; zu lange gekochte und daher zu dicke Grütze ("ne putra, ne biezputra") Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 432


puspļepenis

puspļepenis od. puspļepenieks Saikava, puspļepis Erlaa, ein zu dünner Brei.

Avots: EH II, 333


sapļeperēt

sapļeperêt Dunika, = sapļãpât 1: s. visādus niekus.

Avots: EH XVI, 438


sapļepēt

I sapļepêt Dunika, =sapļeperêt.

Avots: EH XVI, 438


sapļepēt

II sapļepêt Erlaa, kochend (intr.) sich verdichten, dick werden: putra katliņā izsusējuse un sapļepējuse bieza.

Avots: EH XVI, 438

Šķirkļa skaidrojumā (6)

aplēpēt

aplēpêt [zu li. aplė˜pti] oder [um Wolmar] apļêpêt resp. [um Mitau] aplẽpêt, sich (mit Schnee, Schmutz) bedecken, kleben, an etw. zäh haften Spr.: bē̦rnam pa dubļiem bradājuot kājas aplēpējušas J. Kaln. [In Meiran: apļepis "schmutzig geworden" ] und in Doblen, Dondangen und Schwaneburg: apļepējis, dass.

Avots: ME I, 101


aplepiene

aplepiene Lettg., ein Mehlbrei. Vgl.plepine undapļepine.

Avots: EH I, 98


peksēt

peksêt, ‡ Refl. -tiês "niekuoties, gražuoties: šâ ne tâ pļepenēt, runāt" Sonnaxt.

Avots: EH XIII, 219


pļerēt

pļerêt, = pļepêt 1: biezputra vārīdamās pļe̦r N.-Peb.; s. auch pļe̦rât.

Avots: ME III, 369


pļērpt

pļêrpt 2 , -pju, -pu; die dem Erdkrebs eigenen Laute von sich geben: pļērpis pļērpj. Auch in der Bed. von pļept 2 Dunika.

Avots: ME III, 370


stulbs

I stulbs C., Neuenb, stul˜bs Serbigal, stùlbs 2 KL., Lös., Nerft, die Blindfliege Dunika. pa stulˆbuo 2 pusi sviest, von der unsichtbaren Seite werfen Wahnen. pa stulbuo pusi tuo dabūju. juo viņš nāk ve̦cāks, juo paliek vienmē̦r stulbāks MWM. v. J. 1897, S. 102. tu esi tīri stulbs, ka visu raksti, kuo mēs te pļeperējam Saikava. stulbā de̦sa Frauenb. der Blinddarm. Dieses stulb- (wozu auch stulbs II - IV und slav. "Pfahl") aus stelb- (in stilbs u. a.). stub- (in stuburs u. a.)? Oder (s. Trautmann Wrtb. 290 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 646, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21, Persson Beitr. 426 f., Būga KSn. I, 264 und 285 f.) ist -ul- aus ide. -ol- reduziert?

Kļūdu labojums:
Frauenb. der Blinddarm = Frauenb., der Blinddarm

Avots: ME III, 1102, 1103