Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pļep' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pļep' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (28)
apļepināt
apļepine
‡ apļepine, eine missratene, weder dünne, noch dicke Grütze Zvirgzdine: pievāra taidu apļepini - kas juo ēdīs! Vgl. ‡ plepine.
Avots: EH I, 100
Avots: EH I, 100
apļept
‡ apļept, = apķept: kas tā par sievu, ka nevīžuo savu vīru apkuopt, - staigā ap˙ļepis Siuxt. kājas apļe̦pušas MSil.
Avots: EH I, 100
Avots: EH I, 100
izpļepēt
izpļepinēt
nopļeparāt
nopļeperēt
nopļepinēt
papļeperēt
pļep
pļe̦p! Interj. zur Bezeichnung des Lautes, den kochender Brei von sich gibt: pusbieza putra vāruoties iet: pļe̦p, pļe̦p, pļe̦p! Bauske.
Avots: ME III, 369
Avots: ME III, 369
pļepene
pļepene, eine Art Grütze: pļepene - pašķidra biezputra, kas vāruot pļekšķ Gr.- Sessau. Zu pļepêt 1.
Avots: ME III, 369
Avots: ME III, 369
pļepenīca
pļepenīca,
1) pļepenica Wid. "кавадра, болтушка", pļepenīce Bauske, ein nicht ganz dicker Brei
Lub., Bers., Erlaa, Nerft: nedz putra, nedz biezputra - tāda pļepenīca vien ir Lub. bieza putra, pļepenica Etn. I, 68;
2) pļepenîcas, geschwätzige Lippen
Mar. n. RKr. XVII, 136: saturi pļepenīcas! Vgl. plepenieks und pļepene.
Avots: ME III, 369
1) pļepenica Wid. "кавадра, болтушка", pļepenīce Bauske, ein nicht ganz dicker Brei
Lub., Bers., Erlaa, Nerft: nedz putra, nedz biezputra - tāda pļepenīca vien ir Lub. bieza putra, pļepenica Etn. I, 68;
2) pļepenîcas, geschwätzige Lippen
Mar. n. RKr. XVII, 136: saturi pļepenīcas! Vgl. plepenieks und pļepene.
Avots: ME III, 369
pļeperes
pļeperēt
pļeperêt, -ẽju Wain., Sackenhausen, Selsaa, Golg., Fossenhof, Wid., viel und schnell schwatzen, Unsinn schwatzen Lös. u. Hasenp. n. Etn. IV, 166, Fest., Stelp.: kuo tu tur pļeperē? labāk turi muti! Wain. kuo te niekus pļeperē kâ pļepers? Druw. n. RKr. XVII, 74. Vgl. plepêt.
Avots: ME III, 369
Avots: ME III, 369
pļepēt
pļepêt,
1) brodeln:
katlā pļepēja... kāpuosti Jauns. viss puods pļepēja Jauns. Baltā gr. I, 41;
2) "dick werden"
Erlaa, Fest.,Mar.;
3) schwatzen, "blēņas runāt, vārīties kâ biezputra" Dunika (prs. pļepēju), Nerft, Ekengraf. Vgl. plepêt.
Avots: ME III, 369
1) brodeln:
katlā pļepēja... kāpuosti Jauns. viss puods pļepēja Jauns. Baltā gr. I, 41;
2) "dick werden"
Erlaa, Fest.,Mar.;
3) schwatzen, "blēņas runāt, vārīties kâ biezputra" Dunika (prs. pļepēju), Nerft, Ekengraf. Vgl. plepêt.
Avots: ME III, 369
pļepināt
I pļepinât,
1) brodeln wie halbdicker Brei
Lub., Fest.; Brei kochen Lös. n. Etn. IV, 166;
2) auch pļepinêt Wessen, schwatzen
Wid., Schwanb., Mar. (hierauch : "unsicher antworten" ). Vgl. plepinât.
Avots: ME III, 369
1) brodeln wie halbdicker Brei
Lub., Fest.; Brei kochen Lös. n. Etn. IV, 166;
2) auch pļepinêt Wessen, schwatzen
Wid., Schwanb., Mar. (hierauch : "unsicher antworten" ). Vgl. plepinât.
Avots: ME III, 369
pļepināt
pļepis
pļepis (f. -pe) Dond., Gr.-Essem, Lautb., Ekengraf, ein Plapperer, Plappertasche U.: tev jau ne˙kā nevar uzticēt: tu esi pļepis Dond. Vgl. plepis.
Avots: ME III, 369
Avots: ME III, 369
pļepris
pļept
pļept Wid.,
1) brodeln;
2) (unverständlich und widerlich) schwatzen
Dunika (prs. pļepju, prt. pļepu). Vgl. pļepêt.
Avots: ME III, 369
1) brodeln;
2) (unverständlich und widerlich) schwatzen
Dunika (prs. pļepju, prt. pļepu). Vgl. pļepêt.
Avots: ME III, 369
pušpļepana
puspļepans
puspļe̦pans, halbgar, nicht fertiggekocht (vom Brei): biezputra atkaī ir puspļe̦pana Ramkau.
Avots: ME III, 432
Avots: ME III, 432
puspļepene
puspļepene, ein nicht fertiggekochter, zu dünner Brei; zu lange gekochte und daher zu dicke Grütze ("ne putra, ne biezputra") Gr.-Buschhof.
Avots: ME III, 432
Avots: ME III, 432
puspļepenis
sapļeperēt
sapļepēt
sapļepēt
‡ II sapļepêt Erlaa, kochend (intr.) sich verdichten, dick werden: putra katliņā izsusējuse un sapļepējuse bieza.
Avots: EH XVI, 438
Avots: EH XVI, 438
Šķirkļa skaidrojumā (6)
aplēpēt
aplēpêt [zu li. aplė˜pti] oder [um Wolmar] apļêpêt resp. [um Mitau] aplẽpêt, sich (mit Schnee, Schmutz) bedecken, kleben, an etw. zäh haften Spr.: bē̦rnam pa dubļiem bradājuot kājas aplēpējušas J. Kaln. [In Meiran: apļepis "schmutzig geworden" ] und in Doblen, Dondangen und Schwaneburg: apļepējis, dass.
Avots: ME I, 101
Avots: ME I, 101
aplepiene
peksēt
peksêt, ‡ Refl. -tiês "niekuoties, gražuoties: šâ ne tâ pļepenēt, runāt" Sonnaxt.
Avots: EH XIII, 219
Avots: EH XIII, 219
pļerēt
pļērpt
pļêrpt 2 , -pju, -pu; die dem Erdkrebs eigenen Laute von sich geben: pļērpis pļērpj. Auch in der Bed. von pļept 2 Dunika.
Avots: ME III, 370
Avots: ME III, 370
stulbs
I stulbs C., Neuenb, stul˜bs Serbigal, stùlbs 2 KL., Lös., Nerft, die Blindfliege Dunika. pa stulˆbuo 2 pusi sviest, von der unsichtbaren Seite werfen Wahnen. pa stulbuo pusi tuo dabūju. juo viņš nāk ve̦cāks, juo paliek vienmē̦r stulbāks MWM. v. J. 1897, S. 102. tu esi tīri stulbs, ka visu raksti, kuo mēs te pļeperējam Saikava. stulbā de̦sa Frauenb. der Blinddarm. Dieses stulb- (wozu auch stulbs II - IV und slav. "Pfahl") aus stelb- (in stilbs u. a.). stub- (in stuburs u. a.)? Oder (s. Trautmann Wrtb. 290 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 646, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21, Persson Beitr. 426 f., Būga KSn. I, 264 und 285 f.) ist -ul- aus ide. -ol- reduziert?
Kļūdu labojums:
Frauenb. der Blinddarm = Frauenb., der Blinddarm
Avots: ME III, 1102, 1103
Kļūdu labojums:
Frauenb. der Blinddarm = Frauenb., der Blinddarm
Avots: ME III, 1102, 1103