stulbs

I stùlbs,

1): auch AP.; guotene palika stulˆba 2 , - ne˙maz nevarēja redzēt Frauenb. skrien stabam virsū kâ s. (mit ulˆ 2 ) Strasden. pustumša istaba ar stulbiem luogiem Fr. Adamovičs Rudens ziedi 4. stulbais (der geblendete)
brālis Pas. VIII, 360 (aus Sassm.). zirgus mainījām: ... stulbus uz redzīgiem Tdz. 54593. stulbu kuili 44158. akli, stulbi BW. 2453 var.; ‡

2) "?": Stulˆbais 2 e̦ze̦rs Plvv. I, 123, 199, 209, 233, Stulbais dīķis 149, (mit ulˆ 2 ) 159, Stulˆbā 2 ace (bezdubenis) 158, Stulbais valks 141, Stulbais lauks 143, Stulˆbā 2 dim̃žava (eine Wiese)
174, Stulˆba 2 pļava 221, Stulˆbais 2 kakts 229, Stulˆbais 2 lĩniņš 266; vgl. auch Stulˆbe̦ze̦rs 2 185. Zur Bed. vgl. Aklais e̦ze̦rs Lvv. I, 76 u. a.

Avots: EH II, 594