Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pača' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pača' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (60)

drumpačas

drumpačas, Stücke, Teilchen, Krümchen: ķēves dē̦ls salasījis dze̦lzu drumpačiņas LP. VI, 513, visa gada taisījumu mani bē̦ri kumeliņi drumpačās sadragāja BW. 19055, [Vielleicht aus drupačas und drums(ta)las kontaminiert.]

Kļūdu labojums:
sadragāja = sabradāja

Avots: ME I, 503

drupača

drupača: auch Grenzh. n. FBR. XII, 24, Salis n. FBR. XV, 65, Frauenb.: ne drupač[u] nedabūj[u] BW. 2231.

Avots: EH I, 336

drupača

drupača, drupakla, drupakle, drupala, drupata, gew. Pl., Krümchen, Brocken, Stückchen: maizes drupačas, drupači AP., drupaklas Etn. II, 120. drupakles Purap. maizes nav ne drupačiņas LP. V, 218. liels siets pilns smalku drupaklu. mūsu maize bīde̦lē̦ta. cauri skrēja drupalām BW. 19363. sasist drupatu drupatās.

Avots: ME I, 504

kārpača

‡ kārpača, eine Art Peitsche: divžubura kārpačiņa BW. 23461.,Vgl. ‡ kar̃bača.

Avots: EH I, 603

klapačas

‡ klapačas Seyershof, ein Klapperinstrument zum Heimrufen von der Arbeit.

Avots: EH I, 610

klumpača

klum̃pača, der Plattfuss C., Dr.

Avots: ME II, 234

knapača

‡ knapača "ein abgemagerter, kraftloser Mensch od. ein solches Tier; ein kleines Mädchen" Frauenb.

Avots: EH I, 627

krapačas

krapačas, ‡

2) Kram, alte Sachen
Seyershof.

Avots: EH I, 642

krapačas

krapačas, Krümchen, allerlei Abfälle, Splitter Smilt., Lub., C.

Avots: ME II, 260

krēpačas

krẽ̦pačas, Schleimauswurf A. XIV, 479.

Avots: ME II, 275

kupača

I kupača "?": kupača [identisch mit kupača II?] māte, gaŗastes tē̦vs, pulks mazu, apaļu bērniņu (Rätsel: Ofen, Brotschaufel, Brot) Tr. III, 589.

Avots: ME II, 317

kupača

II kupača: auch Auermünde, Wirginalen.

Avots: EH I, 676

kupača

II kupača, kupica, kupice, kupenice L., die Kupitze, ein Grenzmal: kuo tie tē̦va suņi rēja uz kupaču tupē̦dami BW. 13658. [In Dond. ein nom. pl. kupeš. - Beruht nebst estn. kupits auf r. кóпица "Grenzhügel".]

Avots: ME II, 317

lāpača

làpača 2 : kuo tu kâ lâpača 2 piemin islabu? Zögenhof.

Avots: EH I, 728

lāpača

làpača 2 [auch Warkl.], comm., n. U. auch lāpacis [auch N. - Peb.], ein plumper Mensch: ka tik negadītuos kāda lāpača, kas sajauc visu māju MWM. XI, 5. tas izskatījās kâ lāpača A. XII, 99, Lub. [lãpača Burtn. "ein Schmutzfink".]

Avots: ME II, 439

ļēpača

‡ ļê̦pača 2: Frauenb. "ein langsam gehender Mensch".

Avots: EH I, 772

lumpačas

lumpačas, die Beine: vai citur tavām lumpačām nav vietas?

Avots: ME II, 512

pača

pača,

2): jāliek pačās (in die Badewanne)
... mazais dē̦ls Saul. (ähnlich Nerft, Sonnaxt, Wilzen); pačas Bērzgale, pačiņas Wessen, das Baden eines Kindes. In dieser Bed. n. Sehwers Unters. 85 aus d. Patsche "unsauberes Wasser, unsaubere Flüssigkeit, die man weggiesst";

3): Demin. pačiņa (in der Kindersprache)
Grenzhof n. Fil. mat. 63.

Avots: EH II, 124

pača

pača, pačka (ein Wort der Kindersprache),

1) der Quast, Besen;

2) das Badewasser, die Badewanne;

3) der Hintere:
kad nebūsi rāms, dabūsi par paču Sassm.

Avots: ME III, 13

pačabans

‡ pačabans Schwitten, recht (ziemlich) trocken und leicht (vom Heu): p. siens.

Avots: EH II, 124

pačabēt

pačabêt, ‡ Refl. -tiês,

1) ein wenig rascheln
C., Sessw., Seyershof;

2) eine Zeitlang leise (verstohlen) schwatzen
Heidenfeld. ‡ Subst. pačabêšana, leichtes Rascheln (von kurzer Dauer): baidījās nuo katras mazas nieku pačabēšanas Dünsb. Vecie grieķi II, 97.

Avots: EH II, 124

pačabēt

pačabêt, intr., ein wenig rascheln, rauschen: aiz muguras kaut kas pačabēja Vēr. II, 159.

Avots: ME III, 13

pačabināties

pačabinâtiês, ‡

2) unordentlich etwas verrichten
Vank.

Avots: EH II, 124

pačabināties

pačabinâtiês, ein wenig schwatzen: mēs paši pačabināmies; uz mums nevar klausīties Dond.

Avots: ME III, 13

pačabiņš

pačabiņš, pačāblĩtis Nerft, ein energieloser, charakterloser, schwacher Mensch: ve̦ctē̦vs palicis tāds pačabiņš Dond. n. RKr. XVII, 44.

Avots: ME III, 13

pačablis

pačablis Erlaa "panīcis cālis, izplūrējis gaiļēns

Avots: ME III, 13

pačablīte

‡ pačablīte "?": mēs bijām tikai pačablītes un pastarītes, Veselis Daugava 1934, S. 697.

Avots: EH II, 124

pačaganāties

pačaganâtiês "eine Weüe bei der Arbeit trüdeln und nichts zusfande bringen" N.-Peb.]

Avots: ME III, 13

pačaganēt

pačaganêt,

[1) "pačakarêt": p. krāsni, salmus Sessw., Selsau, Lis., Lös., A.-Peb.;

2) = pačužinât 2: p. gultas maisu Vīt.;

3) "beschleunigen"
Bers.]. Refl. -tiês, [sich beeilen Festen]: vinš bija pačaganējies, pieņēmis pat tumsu un pabeidzis apart... rugaines Vēr.II, 327.

Avots: ME III, 13

pačagans

pačagans: p. (nicht fest) sniegs Seyershof; ziemlich flink Vank.: iet pačaganiem (paātriem) suoļiem Lubn.

Avots: EH II, 124

pačagans

pačagans, ziemlich locker, weich: p. sniegs; pačagana maize.]

Avots: ME III, 13

pačagāt

‡ pačagât Kalz. n. Fli. mat. 28, ein wenig abschmecken (aber nicht weiter fressen, vom Vieh gesagt): pačagāja gan, bet neēda.

Avots: EH II, 124

pačakarēt

pačakarêt(iês), wühten, etwas stochern: pačakarēt pīpi, krāsni. pāčākarē krastu, lai vēži nāk ārā! Kand.

Avots: ME III, 13

pačakarēties

pačakarêt(iês), wühten, etwas stochern: pačakarēt pīpi, krāsni. pāčākarē krastu, lai vēži nāk ārā! Kand.

Avots: ME III, 13

pačakāt

pačakât, ein wenig hacken od. hauen: p. žagarus ķēķim N.-Peb.]

Avots: ME III, 13

pačakls

pačakls, ziemlich hurtig, flink: p. puisis.]

Avots: ME III, 13

pačakstināt

pačakstinât, intr., ein wenig rascheln, schnalzen: viņš pačākstināja ar mēli Latv.

Avots: ME III, 13

pačalīt

‡ pačalît Rutzau, = pačaluôt.

Avots: EH II, 124

pačalot

pačaluôt: zemnieks muižā ... pačaluoja Jürgens 131. ‡ Refl. -tiês, eine Weile plaudern: p. vēl kādu brīdi Schwitten, Zögenhof.

Avots: EH II, 124

pačalot

pačaluôt, intr., tr., ein wenig schwatzen, murmeln Ahs.: gribu ar tevi drusku pačaluot. Subst. pačaluõjums, das Geschwätz: nevaram ielaisties katra pačaluojuma sīkākā kritikā Latv.

Avots: ME III, 13

pačamdīt

pačam̃dît: p. uguni ar spiķīti AP.

Avots: EH II, 124

pačamdīt

pačam̃dît, tr., intr., ein wenig tasten, betasten, auf den Zahn fühlen, greifen: cisas, salmus. grib kundziņu drusku pačamdīt Aps. reiz pa reizei viņš pačamdīja kabatā A. XI, 28. pačamdīja pa māisiem Vēr. I, 1391. Refl. -tiês, ein wenig nach etwas tasten, greifen, tastend suchen: vecītis pačāmdījās pa kabatām R. Sk. II, 139.

Avots: ME III, 13

pačamstināt

‡ pačamstinât, ein wenig čamstinât: pačamstināja lūpām Upītis Pirmā nakts 183.

Avots: EH II, 125

pačankāt

‡ pačànkât 2 Lubn., (den Boden) mit den Händen ein wenig durchwühlen (beim Jäten oder vor dem Pflanzen).

Avots: EH II, 125

pačanks

pačañks, ein grosses Stück Brot in der Milch Kav.

Avots: ME III, 13

pačapsināt

‡ pačapstinât, ein wenig čapstinât: es pačapstinu ar mēli Jauns. Raksti VIII, 25.

Avots: EH II, 125

pačare

‡ pačare Druw., Tirs., = pacere; nezin kādā pačarē ("?") bijāt iegrūdušas kaņepes Vanagu ligzda 142.

Avots: EH II, 125

pačaugans

‡ pačaugans Lubn. "pairdęns": p. siens.

Avots: EH II, 125

pačaukstēt

pačaũkstêt, intr., ein wenig rascheln: ne lapā apsē nepačaukst Janš.

Avots: ME III, 13

pačauvēt

‡ pačaũvêt AP., Jürg., = pabaĩdît: p. cāļus, lai iet nuo istabas laukā.

Avots: EH II, 125

pripača

pripača, der Anspann des (dritten) Seitenpferdes: pripača tiek pielikta pie divjūga ratiem trešā zirga piejūgšanai blakām Kalleten. Vgl. pripaška.

Avots: ME III, 391

pumpača

pumpača, comm., wer unebenes, knotiges Garn spinnt: pumpača, rumpača galdiņa galā; sīkvērpis, plānvērpis aizkrāsnē BW. 7016.

Avots: ME III, 410

rumpača

rumpača,

1): nuoauž nuo tām spalaiņu rumpaču Janš. Līgava I, 60.

Avots: EH II, 383

rumpača

rnmpača,

1) rum̃pača Nigr., bei Wid. der Plur.
rumpačas, grobes Gewebe Sessw., Selsau: es atradu savlu] pādīti rumpačās ietīstītu: še, pādīte, linu kre̦kls, svied rumpačas aizkrāsnē! BW. 1809. tu izdevi savlu] dēiiņu par pakulu rumpačām (Var.: par nuobaras villainīti) 25266, 2;

2) wer ein grobes Gewebe anfertigt
(?): pumpača, rumpača gaidiņa galā: sīkvērpis, piänvērpis aizkrāsnē BW. 7016. rump- rump- etwa kontaminiert aus rup- (in rupjš u. a.) und pump- (in pumpača u. a.)?

Avots: ME III, 559

rumpačains

rum̃pačains, uneben : r. kre̦kls C., Nigr.

Avots: ME III, 559

rupača

‡ rupača (Druckfehler für rumpača?), = rumpača 1: rupjās pakulu rupačas vietā es dabūnu ... smalku kre̦klu Janš. Līgava I, 189.

Avots: EH II, 385

slampača

slampača, comm., wer schwerfällig geht: iet kâ slampača slampu slampumis AlksnisZundulis.

Avots: ME III, 915

stulpača

stulpača, comm., einer, der unbeholfen geht: stulpača, kur nu čāpā! Alksnis - Zundulis. Zunächst aus d. Tolpatsch.

Avots: ME III, 1104

upača

upača, = istaba, ustaba (in der Kindersprache gebraucht): iesim uz upaču! upačā būs silti Gr.-Buschh.

Avots: ME IV, 300

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

pačkstēt

pačakstêt, intr., tr., ein wenig rascheln, schwatzen: viņš mīl pačakstēt tīrus me̦lus MWM. VI, 492.

Avots: ME III, 13

Šķirkļa skaidrojumā (23)

drupata

drupata Wain., s. drupača. In Sonnaxt unterscheidet man drupanas "Brotkrümchen" von drupatas "überhaupt kleine Stückchen von verschiedenen Gegenständen".

Avots: ME I, 504

kapča

‡ II kapča Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, Oknist, Prl., = kupača II: nuo kapčām jeb kupicām Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 106.

Avots: EH I, 586

kapcis

‡ kapcis Borchow n. FBR. XIII, 25, Warkl., = kupača II.

Avots: EH I, 586

kapčis

‡ kapčis Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Grenzmahl" und "Haufen"), Wessen, = kupača II. Vgl. li. kãpčius "Grenzhügel".

Avots: EH I, 586

kraps

I kraps, [= drusciņa Nigr., Altenburg]: guovis ir tâ visu izē̦dušas, ka ne krapa (=ne˙kā) nav palicies Wain. [Vielleicht gleichbedeutend und verwandt mit slav. krop`a "Tropfen"; vgl. aber auch krapačas.]

Avots: ME II, 260

kumpacis

kumpacis,

1) der Klumpen:
merģeļu kumpači Konv. l 690;

2) kum̃pacis [Lautb.], auch kumpača, comm., der Zusamrnengekrümmte, Verschrumpfte, Buckelige
Lautb.

Avots: ME II, 312

kupuce

kupuce LP. VI, 23, [kupucis Adsel, Baltinov, Lettin, Wolm.], kupučs Mar., = kupača, kupice.

Avots: ME II, 319

pačāblis

‡ pačāblis Wessen, = pačablis; "jaunākais un mazākais cālis".

Avots: EH II, 125

pumpaiša

pumpaiša Erlaa, = pumpača: smalkvērpīte ciemā te̦k, es pumpaiša baznīcā BW. 7043.

Avots: ME III, 410

ratvirsis

‡ ratvirsis, der Wagenkorb (?): pačamdīja ... ratvirsī Sārts Druvas san 183.

Avots: EH II, 355

reiz

reĩz (verkürzt aus dem acc. s. reĩzi, reĩzu), Adv., mal, einmal, einst: viņš reiz pie man[is] bija U., er war einmal bei mir. reiz pa laikme̦tu abi zē̦ni sarunājās LP. III, 94. kādu reiz, citu reiz U., ein andermal, einst. reiz pa reizei (reizai), hin und wieder: reiz pa reizei tas pačamdīja kabatā A. XXI, 28. reiz pa reizai tai lūgšanā it kâ aizmetās... Kleinb. st. 63.

Avots: ME III, 506

rumpučains

rumpučaîns, grob, uneben (vom Gewebe): mātes meitas linu blīnis rumpučaiņš i pumpučaiņš Etn. I, 89. Vgl. rumpača(s).

Avots: ME III, 559

rumpuce

‡ rumpuce, = rumpača l (?): pādi satinuši pakuliņu rumpucē Tdz. 36991 (aus Dunika).

Avots: EH II, 383

slampu slampumis

slampu slampumis iet, schwedäuig, unbeholfen gehen: iet, kâ slampača slampu slampumis Alksnis-Zundulis.

Avots: ME III, 915

upuča

I upuča Laud., Marzen, Saikava, Schwanb., Sessw., Warkl., die Stube (in der Kindersprache). Vgl. upača (neben ustaba !) und I pa (neben istaba!).

Avots: ME IV, 301