Paplašinātā meklēšana

atdrupinat, tr., abbröckeln: pa drusciņai maizes Purap.

Avots: ME I, 154

II birkšķis, ein bischen, ein klein wenig = drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas (wohl zu birt). [Eher wohl zu bir̂zt.]

Avots: ME I, 298

‡ drabačka, die Krume: ēda ... lūpas staipīdams, lai d. (Var.: drusciņa) nenuokrita BW. 31169. ēdi ..., met pa luogu drabačķiņas (Var.: kumuosiņus)! 19245, 2.

Avots: EH I, 328

druska: atlikušām druskām pagalmu kaisīja BW. 20364 var. lai drusciņa nenuokrita 31169. es tā vīna padzēruos pa vienai drusceņai 33638, 6. pa drusciņam Salis n. FBR. XV, 72, brockenweise.

Avots: EH I, 336

druska. Demin. drusciņa. ein Brocken, Krümchen, ein Stückchen, ein Weniges: ē̦d, ka druskas acīs le̦c Kav. pa druskai, ein wenig: pēdīgi es pa druskai apraduos Aps. ēd, sunīti, pa druskai, druskās od. drusku druskās, in tausend Stücke: ve̦lns sapluosa burvja kaulus smalkās druskās LP. VII, 146. bļuoda saplīsusi drusku druskās. miežu re̦tam tagad kāda drusciņa. saulei vēl labā drusciņā e̦suot (während die Sonne noch recht hoch am Himmel steht), me̦t nuo darba mieru Etn. III, 124. Zu li. druskà "Salz" [(semasiologisch vgl. alb. geg. krüpε "Salz", aksl. krupa "Krümchen"). drùzgas "kleines Stück", apoln. druzgač "in kleine Stücke zerbrechen", kymr. dryll "Bruchstück" und vielleicht auch zu gr. ϑραύω "zerbreche", sowie got. drauhsnos (drausnos) "Brocken" cund (?) la. frūstum "ein Brocken"; s. Prellwitz Wrtb. ² 186 und 187 f., Boisacq Dict. 350 f., Walde Wrtb. ² 320, Stokes Wrtb. 158, Bezzenberger BB. XXIII, 298 ² und XXIX, 247 f., Persson KZ. XXXIII, 291 f., Trautmann Wrtb. 61 f., Feist Wrtb. ² 91 f.; vgl. auch drusniņa und drusta.]

Avots: ME I, 505

‡ drušķele Dunika, = drusciņa: d. miltu.

Avots: EH I, 337

‡ drusliņa (?) Für. I, = drusciņa.

Avots: EH I, 337

gnajs, gna[j]iņš, eine ganz unbedeutende Quantität ("nieciņš, piciņa, drusciņa"): cibiņā biezpiens vien bija, un maliņā tāds gna[j]iņš sviesta Ramkau. [Zu r. гной "Eiter, Dünger"? Vgl. semasiologisch etwa le. sũds (eigentl. Mist, Dünger)"nicht der Rede wert" U. Und zwar weist die Aussprache mit o (gnojs) in Lasd. n. A. XIII, 252 und Druw. n. Etn. IV, 49 wohl auf Entlehnung aus dem Russischen.]

Avots: ME I, 633

ìeraûdzêt, tr., einsäuern, Hefe einrühren: maza drusciņa rauga ieraudzē ve̦se̦lu abru maizes mīklas. tu savu gudrību vari ieraudzēt! Vīt.

Avots: ME II, 56

I kraps, [= drusciņa Nigr., Altenburg]: guovis ir tâ visu izē̦dušas, ka ne krapa (=ne˙kā) nav palicies Wain. [Vielleicht gleichbedeutend und verwandt mit slav. krop`a "Tropfen"; vgl. aber auch krapačas.]

Avots: ME II, 260

kukšinât, intr., gackern: gailītis bažīgi kukšinādams knābāja drusciņas nuo zemes Saul., Smilt.

Avots: ME II, 302

ma˙zĩt [Arrasch, Drosth., Bers., ma˙zītiņ Lis.], ein wenig: mazīt varēja gaismiņu zīt Lös. n. Etn. IV, 145 f. [mazītēm "pa mazai drusciņai" Fest.]

Avots: ME II, 573

maz˙zĩtiņš, [mazintiņš Schwanb.], Demin. zu mazs, sehr klein, ganz klein: maz˙zītiņš gabaliņš. [maz˙zītiņām"pa mazai drusciņai" Fest.]

Avots: ME II, 573

nùokràmstît, tr., abnagen, abbeissen: pa drusciņai nuo tā garduma nuokramstīt A. XII, 497.

Avots: ME II, 800

pašmukstinât, pašmukšķinât, pašmukšinât, pašmūkšķinât tr., Intr., ein wenig schmatzen: meiča pašmūkšķināja lūpas Purap., JK. VI, 26; [pašmukstinât A.-Schwanb., ein wenig essen, naschen: pašmukstini pa drusciņai me̦du!]

Avots: ME III, 116

pìsla ² Golg., Warkl., pîsla ² Wandsen,

1) = pīslis, drusciņa (Wandsen, Warkl.): uz lielceļa nav sniega ne pīslas Druw. n. RKr. XVII, 73. pe̦lavu nav vairs ne pīslas; pîslas "Abfälle" Jürg.;

2) "pabaltās, vieglās pūkas, kas atliek nuo izkvē̦luojušām uoglēm" Druw. n. RKr. XVII, 73.

Avots: ME III, 234

pupurs,

1) pupuris U., die Knospe
Erlaa (lapu pupurs), Cibla: priedītei, eglītei vējiņš trauca pupuriņu BW. 24407, 5. es mežiņa vīriņš biju, man pupuru ce̦purīte 30557. eita, meitas, madarās, nu zied elkšņa pupuriņi! BW. 7126;

2) ein Knirps:
vīriņ, manu pupuriņ, es tev[i] lielu izaudzēju BW. 9397, 7 var.;

3) Demin. pupurtiņš "maza drusciņa" Bers, n. Etn. IV, 167. Wohl zu paupt; zum Suffix vgl. pumpurs.

Avots: ME III, 415

sev˙kuŗš, jeder: bija tē̦vam trīs dęli . . . tē̦vs . . . iedeva sev˙kuŗam pa blisei Pas. IV, 312 (aus Welonen). iesvied aruodā pa grūdiņam, sev˙kuŗā aruodā 504 (ebenda). pieēda pa drusciņai nuo sev˙kuras bļuodas Zbiór XVIII, 413. vakarā sev˙kuŗš savu (Var.: katrs savu, ik˙kuŗš savu BW. 2659, 1 var., savu kuŗš 2659) mīlināja VL.

Avots: ME III, 822

skribinât: auch C., Dobl., Kaltenbr., Luttr., Peb.; "grebināt" Liepna; nuoganītā ganīklē avīm nav kuo s. Dunika; dzird, ka kaut kas pie durvīm skribina un ieņaudas Pas. VII, 143 (aus Nerft). ‡ Subst. skribinātājs. jem., der skribina: spalvas s., ein Skribent Jaun. Ziņas 1940, No 87, S. 2. Refl. -tiês,

1): auch C., Dobl., Fehteln, Jürg., Kegein, Lasd., Lemb., N.-Peb., Schwanb., Schwitten, Tegasch, Trik.; ‡

3) "?": nuosaukums ieduomātai grāmatai, kad jau pirms kara sāku ap tuo s. Austriņš Raksti VII, 273; "pa drusciņai ar kuo nuodarbuoties" Alswig, Buttn., Jürg., Kegeln, N.-Peb., Sessw.

Avots: EH II, 509

visvair visvairs, visvairums, Adv., besonders Wid.: še izsakās visvairs mīlestība, ilguošanās, žē̦labas RKr. IX, 107. kuo nu tādā apdegšņā var laba iesēt, visvair linus Alksnis-Zundulis. dvēsetes dzīves drusciņas, visvairums mīļu cilvēku piemiņai... uzlasītas Baltpurv. r. I, 1.

Avots: ME IV, 627